Kāpēc dāvināt garas rozes pārdevējai?

Padomju laikā "dramaturgs bija kaut kas līdzīgs Porziņģim šodienas realitātē"??? - - - Tikai tādā ziņā, mīļā jaukā Undīne, ka dramaturgs saņēma daudz lielāku honorāru par savām lugām nekā aktieri, kuriem nereti bija jāmocās, lai šos sacerējumus izspēlētu uz skatuves! Ja Jūs, Undīne, domājat, ka dramaturgi padomju laikā bija tikpat populāri kā Porziņģis šodien - ar visiem bāru kautiņiem un meitu ņurcīšanu, kamēr uz rezerves soliņa ar samocītu celīti - - - nu, tā gluži vis tas nebija. Populāri bija AKTIERI.

Neitrāls subjektīvi objektīvs novērojums: Latvijā, ja sieviete nevar būt modes manekens vai aktrise vai TV seja, viņa kļūst par "zinātnieci" - teātrja vai literjatūras jomās, (kā piemēram, Ieva Kalniņa, Zole Struka un S. Radzobe)...

ĪSĀS rozes domātas sētniecēm, apkopējām un veļas mazgātājām. TĀM tad arī tās JĀDĀVINA. GARĀS paliek pārdevējām, jo tām garš deguns un gara mēle.