Kino režisore Uršula Antoņaka: vientulība nav nelaime

Polijā dzimusī holandiešu režisore U. Antoņaka šogad viesojas Starptautiskajā kino festivālā Arsenāls, izrādot savu debijas filmu Nekā personīga un pašu jaunāko, skandalozo drāmu Kods: zils, ko režisore drosmīgi piedāvājusi Kannu kino festivāla auditorijai. Par kino, sievietēm un kolektīvo vientulību - saruna ar režisori Arsenālā.U. Antoņaka Arsenālā viesojas pirmo reizi, taču jau apliecinājusi, ka, ja izdosies pabeigt šobrīd vēl tikai ieskicēto filmu par attiecībām ar publisko kailumu un cilvēku iekšējo līdzvērtību, U. Antoņakas filma būs Arsenālā arī nākamgad. Tikmēr kino skatītāju vērtējumam tiek nodotas režisores filmas Nekā personīga un Kods: zils, no kurām pēdējā jau piedzīvojusi pirmo seansu Arsenālā un izpelnījusies neviennozīmīgu skatītāju vērtējumu.U. Antoņaka scenāriju savām filmām raksta pati un raksta vientulībā, taču režisore lūdz nevilkt paralēles starp autores privāto dzīvi un to skarbo un neapskaužamo pasauli, ko atklāj filmu galvenās varones. Tās ir sievietes, kas uzņēmušās vientulības nastu, kas nav vis sievietes žēlabas par nepiepildīto, bet gan tikpat spēcīgs visa varēšanas manifests, kāds citkārt sastopams filmās par vīriešiem - vientuļniekiem, samurajiem, klejotājiem.Kannu kino festivāls, kurā U. Antoņaka piedzīvojusi filmas Kods: zils pirmizrādi, režisorei ir bijusi lieliska iespēja apjaust, ko īsti vēlas pasaules kino industrija. „Kannas ir vieta, kur skaidri nodalīts ekrāna glamūrs no nekomerciāliem eksperimentiem, mākslas kino un arthouse piedāvājumiem,” saka režisore. Sarkanais paklājs zem U. Antoņakas kājām nekad neesot bijusi motivācija filmas veidošanai un piedāvāšanai pasaules kino festivāliem, un Kannas austrumu Karlovi Varu vietā režisore izvēlējusies vien tādēļ, ka tur nokļuvusī publika, kritiķi un pasaules prestižākie kino apskatnieki ir tie, kas bez aizspriedumiem un ieturētas pietātes pret autora darbu sniegs subjektīvu un tieši tāpēc tik ļoti svarīgu redzētā novērtējumu.U. Antoņaka aizdomājas, kā pasaule, kas, šobrīd skatīta caur vīriešu prizmu, varētu izskatīties, ja tajā dominētu sievietes skatījums uz lietām, cilvēkiem un parādībām, kas notiek to starpā. Esot maldīgi domāt, ka sievietes prātā mīt tikai salda romantika un nepielūdzamas alkas būt kādas piederīgam un noderīgam. U. Antoņaka atzīst, ka apzinās savu īpašo stāvokli kino režisoru vidū, kā režisore - sieviete viņa ir daudz brīvāka tiešām un nesamākslotām emocijām, daudz drošāka un pārliecinošāka runāt par visu, kas ir būtisks tieši viņai un nevis industrijai, festivāliem vai selekcionētiem kinokritiķiem kā mākslas vērtētājiem.Starptautiskajā kino festivālā_ Arsenāls _U. Antoņakas filma _Nekā personīga _skatāma īpašajā kino programmā, ko piedāvā Flandrijas valdības un Nīderlandes Karalistes pārstāvniecības Latvijā, savukārt Kods: zils iekļauta starptautiskajā konkursā. Filmas Kods: zils otrais seanss skatāms 17. septembrī kinoteātrī K Suns, savukārt Nekā personīga tiks demonstrēta trešdien, 14. septembrī kinoteātrī_ K Suns _un festivāla noslēguma dienā, 18. septembrī Kino Citadele.