Kinookupācija. Tuvojas krievu filmu desants

ikonu ekspozīcija) un divas kvalitatīvas scēnisko sasniegumu parādes (Lielā teātra un Zelta maskas izrāžu izlase) pierādīja un apliecināja — Krievija ir eiropeiskām kultūras tradīcijām piederīga valsts, kur radošā cilvēka brīvības izpausmes — pašsaprotama lieta. Zīmīgi, bet Krievijas kultūras sezonas Latvijā efektīgais noslēgums notiek ar "vissvarīgākās no mākslām" (V.Uļjanovs-Ļeņins) emblēmu — Rīgu okupē milzīgs skaits šīs lielvalsts aizvien agresīvāk un vērienīgāk strādājošās ideoloģijas un mākslas industriju — kinematogrāfijas sasniegumu. VI Krievijas filmu festivāls (KFF), kas ar divreizēju gada regularitāti notiek kopš 2002.gada, no 7.—14.novembrim kinoteātros Rīga un Parex Plaza piedāvā svaigu filmu un vērtīgu retrospekciju programmu, kura turklāt šoreiz spējīga "satricināt" gan ierindas kinogājēju, gan izsmalcinātu un informētu kinogardēdi ar kvalitatīvu visjaunāko un "karstāko" filmu klāstu. Jo pirmo reizi Latvijā ierodas pilnīgi viss to krievu filmu komplekts, kas startējušas un bieži arī plūkušas atzinības laurus prestižākajos pasaules un lokālajos kinofestivālos (Kannas, Venēcija, Karlovivari, svarīgākais nacionālo festivālu trio — Soču Kinotaurs, Anapas Kinošoks, Viborgas Logs uz Eiropu). Paralēli tam notiks unikāli animācijas svētki visai ģimenei (7.,8.,9. XI k/t Rīga) ar tikai pieaugušajiem, tikai bērniem un visiem domātām mākslinieciskām programmām, ko kulminējošu bērniem darīs tie īpašo dāvanu konteineri, kas tiek vesti uz Latviju. Plus — obligātā mācību programma — īpašās Krievijas kino zelta fonda skates — kultūras augstskolu studentiem. Kad vēl būs iespēja redzēt filmas veidā, piemēram, pasaules kinovēsturē par etalonu atzīto Grigorija Kozinceva Hamletu (ar Elzu Radziņu!)? Tā, ka uzmanīgi sekot līdz KFF aktivitātēm nudien ir vērts. Es pat teiktu tā — krievu "elitārā" arthouse jeb šogad starptautiski atzīto filmu skates ir tā iztrūkusī "svaigu kultūras asiņu" kompensācija, kura nebija sastopama nedz nesenajā Arsenālā, nedz Baltijas pērlē (kas šoruden izpalika). Tādēļ šīs reizes ieteikums: iegaumēt šo filmu nosaukumus: Jurģi/Jurjev ģeņ (režisors Kirils Serebreņņikovs), Papīra zaldāts/Bumažnij soldat (rež. Aleksejs Germans jun., Zelta lauva Venēcijā), Gūsteknis/Pļennij (rež. Aleksejs Učiteļs, balva par režiju Karlovi Varos), Šultess/Šuļtes (rež. Teimurazs Bakuradze, Kannu oficiālā programma, galvenā balva Kinotaurā), Visi nomirs, bet es palikšu (rež. 24 gadus jaunā Valērija Gai-Germanika, gada kinoskandāls). Plus iegaumēt arī Filipa Jankovska Akmensgalva/Kamennaja golova (ar reālo pasaules čempionu bokseri A.Balujevu galvenajā lomā), provokatīvo kinofantāziju — šokējošo kanibālu filmu Jaunā zeme/Novaja zemļa, kas Krievijas presē radījusi terminu "pareizticīgais fašisms". Arī izlemt, vai doties uz S.Govoruhina nule pabeigtās filmas Pasažiere/Passažirka Eiropas pirmizrādi, vai apmeklēt trilleri Tas, kurš nodzēš gaismu/Tot, kto gasit svet, kuru krievu kritiķis J.Gladiļščikovs nosaucis par pirmo "kvalitatīviem rietumu trilleru standartiem atbilstošo" maniakbaisuli Krievijā. Plašāk par programmas filmām lasiet Dienas kinoekspertu viedokļus nākamajā Izklaidē. Beigu galā atzīšos, ka mana VI KFF favorīte ir A.Učiteļa Gūsteknis — absolūti cits skats uz Krievijas—Čečenijas karu, liriska un skaista filma, kas vienkārši valdzina un finālā emocionāli "iebliež" pa galvu uz ilgu laiku. Piemetināšu — pēc šīs programmas kvalitātēm nu nekādi nevar teikt, ka Krievijas kinoindustrijā un jaunu, svaigu ideju telpā valdītu krīze. Laipni lūgti uz desmito daļu — ekskluzīvu izlasi no 392 (!) 2008. gadā tapušajām Krievijas filmām!