Kā aģentūru LETA informēja producents Māris Putniņš, kinematogrāfisti finansējumu nozarei pieprasa nodrošināt nekavējoties, nevis solīt kādu varbūtēju gaišāku nākotni pēc desmit gadiem, jo var gadīties, ka tad palīdzība vairs nevienam nebūs vajadzīga.
Manifesta autori skaidro, ka Latvijas kinematogrāfs un kino industrija ir steidzami jāglābj, tādēļ tīmekļa vietnē www.ipetitions.com/petition/latvijas-kino-manifests ikvienam ir iespēja ar savu parakstu atbalstīt Latvijas kino manifestu.
"Latvijas valstij ir nepieciešamas Latvijas filmas kā neatņemama Latvijas daudzpusīgās kultūras sastāvdaļa visā to bagātajā klāstā - spēlfilmas, dokumentālās un animācijas filmas. Lai Latvijā ražotās filmas varētu pilntiesīgi ieņemt savu vietu pasaules kultūras kontekstā, ir nepieciešama filmu industrija. Tai jābūt atbilstošai filmu ražošanai gan apjomā, gan tehnisko līdzekļu pieejamībā. Latvijas filmām vienmēr būs nepieciešams valsts atbalsts, jo mūsu zeme ir tik maza, cik tā ir, un mūsu tauta nav skaitliski liela," norāda kinematogrāfisti.
Lai Latvijā ražoto filmu kvalitāte atbilstu "apkārtējās pasaules vai vismaz Eiropas standartiem", ir nepieciešama mūsu valsts izmēram atbilstoša filmu industrija. Latvijas filmu industrijai jābūt pietiekami apjomīgai, lai tā varētu veselīgi strādāt un attīstīties līdz ar pārējo pasauli.
"Visu atjaunotās valsts neatkarības laiku Latvijas kinematogrāfisti ir turēti ekstrēmas nabadzības apstākļos, lielāko laika daļu veltot cīņai par izdzīvošanu. Ne visām studijām tas ir izdevies. Nu beidzot Latvija filmu nozares finansējuma apjomā ir nonākusi pēdējā vietā Eiropā. Gadiem ilgi dažādas mūsu valsts valdības ir daudz stāstījušas par eksporta atbalstīšanu. Latvijas filmu industrija jau sen eksportē gan savu produkciju, gan pakalpojumus," pauž manifesta autori.
Kinematogrāfisti skaidro, ka filmu eksporta pamatprincips ir filmu demonstrēšanas tiesību pārdošana, pašu produktu paturot Latvijā. Savukārt pakalpojumu eksports nodrošina Latvijā darba vietas un ārvalstu finansējuma ieplūšanu Latvijā, tā palīdzot tautsaimniecībai.
"Mūsu valdība apgalvo, ka filmu ražošana ir pārmērīgi dārga. Tomēr gadu no gada viss Latvijas kino gada budžets ir mazāks nekā vienas Saeimas sēdes izmaksas. Savulaik Saeimas darba neefektivitāte noveda pie tā, ka prezidentam nācās Saeimu atlaist, savukārt Latvijas filmas neatlaidīgi gadu no gada saņem starptautisku atzinību," teikts manifestā.
Paziņojuma autori vēsta, ka filmu veidotājiem - režisoriem, scenāristiem, operatoriem, māksliniekiem, grimētājiem, gaismotājiem, rekvizītoriem un citiem - patiesībā ir liegts strādāt savā profesijā, jo patlaban Latvijas valsts filmu industrijas budžets ir pielīdzināms aizliegumam darboties šajā nozarē.