Negribu dzīvot kaut kādā alā, gribu normālā mājā! Tā saka neatvairāmais Lapsas kungs (lai man piedod filmas nosaukuma tulkotāji, bet Roalda Dāla burvīgais stāsts būtu pelnījis adekvātu latviskojumu - nu, mums taču ir Lapsas kungs, nevis kaut kāds misters Fokss...), kurš ilgus gadus, kā jau mazam plēsoņam pieklājas, ir sagādājis rūpes apkārtnes zemniekiem ar saviem sirojumiem pa vistu kūtīm. Protams, kopš viņam, Lapsam, kā kārtīgam pilsonim ir ģimene un dēls, vecais viltnieks ar Džordža Klūnija balsi ir kļuvis rātns - strādā par žurnālistu "pazemes valsts" avīzē, mīl savu sieviņu (ar Merilas Strīpas balstiņu!), nu, vispār ir viens ruds pūkainītis, ne zvērs. Tomēr, ja Lapsas kungam ir godīgi jāatzīstas, par visu visvairāk viņš sapņo atgriezties "vecajos labajos laikos" pie sava maķenīt mežonīgā rūpala - jo beigu galā viņš bija naskākais, ašākais, nenotveramākais vistu zaglis apkārtnē. Reiz viņš arī sarīko sev svētkus - triju dienu "uzlidojumu" kūtīm. Zemnieki, šaubu nav, ir gatavi iznīcināt nekauņu kopā ar visu viņa famīliju un citiem "knišļiem", kas mājo kaut kur tur - alās zem zemes.
Es nezinu, par ko tu runā, bet man tas vienalga dikti nepatīk! Tā saka oposums Kailijs, kad Lapsas kungs ar dažādiem inteliģentiem svešvārdiem aicina visus zvēriņus cīnīties pret cilvēku kundzību pasaulē. Kurš kuru - "mazie racēji" vai cilvēki?
Melnā humora
cienītājs
Roalds Dāls, kurš sacerējis slaveno Čārliju un šokolādes fabriku, ir melnā humora cienītājs. Precīzāk - īpaša, paradoksāla humora (jeb pasaules skatiena) atbalstītājs. Neesmu drošs, ka stāsts Fantastic Mr.Fox, lai arī sen jau skaitās XX gadsimta bērnu literatūras klasika (šeit var noskatīties ew.com kinoapskatnieka Deiva Kargera sagatavotus četrus lieliskus sižetus par Neatvairāmā Lapsas kunga filmēšanu un baudīt slavinājumus Dālam un Vesam Andersonam, ko intervijā izsaka filmu ierunājušās zvaigznes Strīpa, Murejs un Švarcmens, - http://www.ew.com/ew/video/0,,20327336_20327388,00.html?bcpid=57417449001&bclid=57175140001&bctid= 52353644001), tā nu būtu paredzēts tikai un vienīgi bērnu lietošanai. Manuprāt, grāmata vairāk domāta pieaugušajiem.
Tipisku art house filmu režisors Vess Andersons, kurš jau kopš 2004.gada sapņoja ekranizēt tieši šo stāstu, izrādījies tas drosminieks, kam veicies uzņemt filmu par dzīvnieku cīņu ar cilvēkiem tiklab bērniem (gan ne pavisam maziem), kā arī lielajiem.
Rokdarbu meistari
Turklāt Andersons, kuru kinomāni dievina kā īpaši oriģinālu filmu autoru (Rašmora, Stīva Zisū zemūdens dzīve, Lieliskie Tenenbaumi, Viesnīca Chevalier, Dārdžilingas ekspresis), tik šarmanti apvienojis leļļu filmu ar animāciju, principiāli iztiekot bez kompjūterefektu palīdzības, ka ar šo debijas darbu leļļu filmu žanrā pamatoti ierindojams līdzās Nikam Pārkam - slavenākajam hand made animatoram pasaulē, kurš savus varoņus rada no plastilīna. Katrā ziņā visi tie ļaudis, kuriem patikušas tādas jancīgas "multenes" kā Pārka Volesa un Gromita piedzīvojumi, filma par vistu bēgšanu no cietuma/koncentrācijas nometnes fermas Chicken Run vai Tima Bērtona melnās "laulības dzīves ainas" leļļu filmā Līgava līķis, būs sajūsmā arī par Neatvairāmo Lapsas kungu. Jeb Fantastisko misteru Foksu.
Un pie reizes uzzinās, kas par zvēriņiem latīņu valodā ir Lutra lutra un Talpa europea. Bet cilvēkiem no filmas klāsies plāni. Tā viņiem vajag! Jo Lapsas kungs, Kurmja kungs, Oposuma kungs, Trusīša kungs ar ģimenēm ir taču pelnījuši dzīvot normālās mājās!