Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu no 10. līdz 12. aprīlim piedalīsies Starptautiskajā Londonas grāmatu tirgū (London Book Fair) ar nacionālo grāmatniecības un literatūras stendu. Gadā, kad Baltijas valstis svin savu simtgadi, Londonas Grāmatu tirgū tās aicinātas piedalīties goda viesu statusā.
Lielākā uzmanība pelnīti tiks pievērsta Dienas autoriem/Author of the Day. No Latvijas – Norai Ikstenai, kuras romāns Mātes piens ar nosaukumu Soviet Milk martā iznāca Lielbritānijas izdevniecībā Peirene Press. Igauniju pārstāvēs viens no izaicinošākajiem Igaunijas literātiem – rakstnieks un feļetonists Mihkels Muts, kura daiļradē ir ap 40 romānu, memuāru un bērnu literatūras grāmatu, savukārt Lietuvu – visvairāk lasītā mūsdienu lietuviešu rakstniece, arī Latvijā ļoti populārās romānu sērijas Silva Rerum autore, vēsturniece Kristina Sabaļauskaite.
KDi turpina iepazīstināt ar mazāk izgaismoto Latvijas stenda saturu.
Jāveido tulkotāju bāze
Lielbritānijā līdzās 34 Latvijas rakstnieku grāmatām divu gadu laikā ir izdoti arī septiņi kultūrvēsturiski izdevumi: vēsturnieces Vitas Zelčas sastādītais izdevums – liecības par Otro pasaules karu Latvijas karavīru stāstos Both Sides. Diaries of Latvian Soldiers. Stories of WW II (Zelta grauds), dramaturga un režisora Laura Gundara izdevums par dramaturģijas tapšanas specifiku Dramatica or Rational Poetics (Darbnīcas), Latvijas vizuālo mākslu reprezentējošs izdevums Classical Modernism. Early 20th Century Latvian Painting, kuras autore ir mākslas zinātniece Dace Lamberga (Neputns), un rakstnieka Jāņa Baltvilka pasaku grāmata ar mākslinieka Edgara Folka ilustrācijām Brother Oak, Sister Linden (Jāņa Rozes apgāds), latviešu tautas brīnumpasaku izdevums A Dozen Tales of Latvian Wonders ar folkloras pētnieka Gunta Pakalna komentāriem un priekšvārdu un mākslinieces Gitas Treices ilustrācijām (Jāņa Rozes apgāds), arhitekta Jāņa Krastiņa pētījums par jūgendstilu Latvijas arhitektūrā Art Nouveau Architecture in Latvia (Madris) un Valda Muktupāvela Folk Musical Instruments in Latvia (LU Akadēmiskais apgāds).
Iniciatīva Londonas Grāmatu tirgū iepazīstināt arī ar kultūrvēsturiskajiem izdevumiem nāk no Latvijas Grāmatu izdevēju asociācijas (LGIA). "Negribu vienpersoniski uzurpēt, ka tā būtu mana ideja, bet, darbojoties Grāmatniecības padomē jau desmit gadu, ik pa brīdim atgādinu, ka grāmatniecība ir stipri plašāka nekā tikai oriģināldaiļliteratūra. Gan Valsts kultūrkapitāla piešķīrumu, gan bibliotēku iepirkumu, gan dažādu tulkojumu kontekstā," uzsver LGIA vadītāja Renāte Punka. Viņa uzteic Rakstnieku savienības programmu latviešu daiļliteratūras tulkošanā, kas pēdējos gados likumsakarīgi īpaši dāsni atbalstījusi darbu tulkošanu tieši angļu valodā. Beidzot piešķīrums ļaujot kaut ko reāli izdarīt, jo iepriekšējos gados reālās izmaksas nav ņemtas vērā. "Kvalitatīvs tulkojums citā svešvalodā ir jāveic cilvēkam, kuram tā ir dzimtā valoda. Ja mēs runājam par tulkošanu vācu vai angļu valodā, vai izplatītākajās Eiropas valodās, tur tulkotāji ir pieraduši pie attiecīga honorāra. Diemžēl ir apstiprinājies, ka izlīdzēties ar latviešu izcelsmes tulkotājiem, pat ja viņi ilgu laiku tur dzīvo, nav pareiza prakse. Apzināti ir jāveido sakari, kontakti un native speaker tulkotāju bāze, un jāatvēl pietiekams finansējums," saka Renāte Punka. Jau šajā konkursā obligāta prasība bijusi piesaistīt arī britu angļu valodu pārzinošu redaktoru.
Varam pelnīti lepoties
"Runājot ar dažādām valsts institūcijām, vienmēr izskan doma, ka ļoti, ļoti pietrūkst informācijas par Latviju citās valodās, protams, primāri angļu valodā. Ja mēs ieiesim grāmatnīcā Igaunijā vai Slovēnijā, tur tomēr būs plašāks klāsts angļu valodā par šo konkrēto valsti. Ne tikai tūrisma ceļveži, bet arī cita veida informācija. Kad asociācija veica iepriekšējo izpēti, kas par Latviju ir pieejams angļu valodā, aina izrādījās diezgan trūcīga un nabadzīga," sākotnējo situāciju atceras LGIA vadītāja. Tāpēc, kad pirms diviem gadiem domāts par to, kas parādīsies Londonas Grāmatu tirgus stendā, bijis pilnīgi skaidrs, ka kaut kas ir jādara. Tāpēc tika veidots pagaidām vienreizējs konkurss. Renāte Punka ir pārliecināta, ka rezultāti apliecina – būtu jādomā par finansējuma atrašanu un saglabāšanu arī turpmāk. Konkurss bija starptautiski atvērts. Beigās pieteicās tikai Latvijas izdevēji. Bija stingra prasība, lai izdevumi būtu saistīti ar kultūru, vēsturi un tradīcijām. Tika izveidota neatkarīga žūrija no dažādu kultūras jomu pārstāvjiem, iesaistot arī poligrāfiķus un izdevējus, lai varētu objektīvi izvērtēt pieteiktās summas. Rezultātā tika izdotas septiņas tematiski dažādas grāmatas. "Pirmais bija Laura Gundara Dramatica or Rational Poetics tulkojums angļu valodā, kas ir ļoti nepieciešami, lai redzētu domāšanas līmeni. Grāmata ir interesanti izveidota un ļoti savdabīga savā žanrā. Tas liecina par inovatīvo teātra domāšanas līmeni, kāds Latvijā ir. Es domāju, ka speciālisti, kas strādā, lai veicinātu Latvijas teātra starptautisko apriti, arī šo izdevumu varēs likt lietā," Renāte Punka pieļauj, ka, iespējams, radīsies arī interese par Laura Gundara darba tulkošanu citās valodās.
"Ļoti vērtīgs izdevums, kas tikko ir nācis klajā, ir mūsu slavenā jūgendstila pētnieka Jāņa Krastiņa grāmata par jūgendstilu Latvijā. Sākotnēji iecere bija vēl plašāka – paskatīties Eiropas kontekstā, tomēr žūrijas komisija ieteica koncentrēties uz Latviju. Šis izdevums kārtējo reizi apliecina, ka jūgendstils ir tas, ar ko mēs varam pelnīti lepoties. Ir ļoti labi, ka ir atsvaidzināts un atkal pieejams jauns avots, ko ir rakstījis autoritatīvs eksperts, un ka šajā kultūrvēsturisko projektu konkursā to varēja īstenot," Renāte Punka ir gandarīta. Viņasprāt, ne mazāk nozīmīga ir Valda Muktupāvela grāmatas par latviešu tautas instrumentiem tulkošana angļu valodā, ņemot vērā, cik pazīstami un eksportspējīgi esam tieši mūzikas jomā. Turklāt grāmata ir jau augstu novērtēta Latvijā un – nebūt ne mazsvarīgi – arī vizuāli pievilcīga.
Izdevējiem tas ir risks
Rezumējot Latvijas Grāmatu izdevēju asociācijas vadītāja Renāte Punka uzsver, ka "visas grāmatas ir veidotas, lai mēs varētu pārstāvēt Latvijas kultūras dažādību Londonas Grāmatu tirgū un ieinteresēt arī citu valstu izdevējus, otrs aspekts – lai mums pašiem būtu pieejama informācija angliski". Viņa uzskata, ka kultūrvēsturisko izdevumu tulkojumu konkurss ir ļoti nepieciešams un svarīgs, paplašinoties tūrisma tirgum Latvijā. Labs piemērs ir latviešu tautas brīnumpasaku izdevums A Dozen Tales of Latvian Wonders ar krāšņajām Gitas Treices ilustrācijām. "Tās iznāca pašā tūrisma sezonas noslēgumā, bet no grāmatnīcām ir dzirdamas atsauksmes, ka par šo izdevumu visu laiku ir liela interese. Izdevējam vienam pašam kaut kam tādam atvēzēties ir ļoti riskanti. Ja tirgus ar laiku nostabilizēsies un radīsies pārliecība, ka izdevējs viens pats var to finansēt, tas būs lieliski, bet sākotnēji tam ir jānotiek ar valsts atbalstu. Tāpēc asociācija ir ļoti pateicīga Kultūras ministrijai. Radītā kolekcija apliecina, ka šim konkursam bija jēga un ir nākotne. Kopumā divos gados gan grāmatu izdošanai, gan žūrijas darba finansēšanai tika piešķirti 70 000 eiro. Tā Latvijas atpazīstamībai nav liela summa," saka Renāte Punka, pārliecināta, ka mēs nevaram skatīties tikai savā nabā: "Pasaule ir plašāka. Ja mēs gribam, lai mūs pamanītu, mums ir jāzina arī konteksts, kurā mēs ieejam."
KLUCĪTIS DURVĪS
Bērnu grāmatniecība Latvijā pašlaik piedzīvo īstu uzplaukumu. Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja Renāte Punka uzsver, ka šis uzplaukums nav radies tukšā vietā. "Jaunie mākslinieki pēdējos gadus ir mērķtiecīgi sūtīti uz Boloņas Grāmatu tirgu, kur viņi varēja sasmelties pasaules elpu, ko ne vienmēr var izdarīt Latvijas grāmatnīcās."
Īpašs panākums ir tas, ka britu izdevniecība Emma Press uzaicinājusi Elīnu Brasliņu un Annu Vaivari ilustrēt britu autoru darbus. Jau iznākusi Džūlijas Bērdas grāmata Now You Can Look ar Annas Vaivares ilustrācijām un Moon Juice: Poems for Children ar Elīnas Brasliņas ilustrācijām. Kā zināms, iekļūt britu tirgū galīgi nav viegli.
Turpina strādāt arī talantīgie vidējās un vecākās paaudzes mākslinieki – Anita Paegle, Gundega Muzikante, Kristīne un Ieva Jurjānes, Aleksejs Naumovs, Gita Treice, Edgars Folks, Anita Kreituse, Juris Petraškevičs un daudzi citi.
Lai visā personību un stilistikas daudzveidībā ar Latvijas grāmatu ilustratoriem iepazīstinātu arī Boloņas un Londonas tirgus stendos, ir tapuši veseli divi katalogi: platformas Latvian Literature producētais (Alīse Nīgale, Inga Bodnarjuka- Mrazauskas, Juta Pīrāga) māksliniecisko redaktoru – mākslinieka Jura Petraškeviča, grāmatu dizaineres Rūtas Briedes – un kultūras publicistes Santas Remeres radītais spilgtais oriģinālais izdevums The Horse. Latvian Authors & Illustrators Catalogue (20 rakstnieku un 20 mākslinieku radošu izpausmju paraugi) un izdevējas Vijas Kilblokas atbildes reakcija – pašas iniciētais un apmaksātais, Grāmatizdevēju asociācijas atbalstītais, klasiskākiem kataloga standartiem atbilstošais Latvian Book Illustrators. Catalogue (56 mākslinieku darbu paraugi, Guntas Plotkas dizains). Abi katalogi pārstāv divas principiāli dažādas pieejas, kas rezultātā papildina viena otru. Renāte Punka gan uzsver, ka viņa priecājas par Zirgu kā par brīnišķīgu māksliniecisku oriģinālizdevumu, bet, viņasprāt, "par katalogu tas nebūtu saucams". Lai vai kā, paceļoties pāri definīcijām, abi izdevumi Londonā bužinās Latvijas talantīgo mākslinieku spalvas. Un tas ir tikai lieliski.
Radošāka versija par tēmu
Ideja par lielformāta bilžu grāmatas izdošanu, kas būtu arī bērnu literatūras autoru un ilustratoru prezentācijas katalogs, platformas Latvian Literature komandai radās, gatavojot Latvijas literatūras publicitātes kampaņu Londonas Grāmatu tirgū 2018. gadā, kad Baltijas valstis būs īpašo goda viesu statusā. Grāmatas veidošanā piedalījušies 20 latviešu rakstnieki, starp kuriem ir tādi ievērojami autori kā Inese Zandere, Kārlis Vērdiņš, Ieva Melgalve, Jānis Joņevs, Luīze Pastore u. c., kā arī 20 dažādu paaudžu mākslinieki, viņu vidū Anete Melece, Elīna Brasliņa, Anita Paegle, Reinis Pētersons, Aleksejs Naumovs, Maija Kurševa u. c. Grāmatā iekļauti 20 ilustrēti stāsti par zirgu. Stāstus angļu valodā tulkojusi Ieva Lešinska-Geibere.
"Divdesmit rakstnieki un divdesmit mākslinieki šīs grāmatas nodaļās mums pastāsta par saviem zirgiem. Individuāliem, taču savā ziņā arī līdzīgiem. Vienam zirgs ir iekšējā balss, kas ierunājas naktīs, citam – kāds apslēpts patiesais "es", vēl kādam – ilgas, sapņi vai nekontrolējamas, rikšojošas domas, kas zirga veidolā atskrien "katru reizi, kad apsēžos pie klavierēm". Kādam zirgs ir kā milzīga atbildība sabiedrības priekšā, apzinīgums un reizēm arī kā liels nogurums, zirgs ir bailes, joki, pasakas, fantastiskas būtnes piemājas dārzā, amerikāņu vesterna bezgalīgais horizonts un tālumā mirdzoša spēka zvaigzne. Šajā grāmatā apkopoti dažādi rokraksti un paņēmieni, kā nolaisties nezināmajā un izvilināt no tā Zirgu, lai tas rāmi un cēli sekotu savam saimniekam," The Horse. Latvian Authors & Illustrators Catalogue ievadā – nelielā poētiskā pētījumā par zirga tēla semantiku – raksta Santa Remere.
Zirga mākslinieku darbi, kuri nebija veidoti datorvidē un kuriem ir pieejami oriģināli, Boloņas grāmattirgū (26.–28. marts) bija skatāmi arī izstādē. "Šī ir ļoti mobila, ceļojoša izstāde, pēc tam tā dosies uz citām valstīm," stāsta Rūta Briede. Izstādē būs konstrukcija, kas būs nedaudz līdzīga zirgam, un iekšā vēl būs visu mākslinieku veidotas mazas zirgu skulptūriņas. "Šis katalogs tiešām ir paredzēts ārvalstu tirgiem, galvenokārt Londonai, Boloņai, Leipcigai. Tas ir iecerēts kā reprezentatīvs materiāls, bet tiek arī jau pārdots grāmatveikalos. Labā ziņa ir tā, ka pēc šī kataloga ir pieprasījums," gandarīta ir Rūta Briede. "Lai ārzemnieki arī spētu saprast un nepazustu enciklopēdiskā informācijas kvantumā, mēģinājām trāpīgi formulēt katru autoru raksturojošo un pielikt klāt kontaktus," biogrāfijas stilu Santa Remere apzīmē kā "simbolisku".
Atbildot uz jautājumu, kā notikusi 20 mākslinieku izvēle, Rūta Briede uzsver: "Vispirms ir svarīgi atbildēt uz kataloga ideju kā tādu. Protams, šī ir mūsu versija par katalogu. Bieži vien katalogi satur racionālu informāciju, tam, protams, katalogs arī ir domāts. Bet šī ir radošāka versija par tēmu. Kopā ar Santu un Juri Petraškeviču esam radījuši konceptu, kur viss saturs ir radīts tikai šim katalogam. Tas ir radošs saturs. Būtībā šis katalogs ir arī bilžu grāmata." Santa Remere piebilst: "Kā es to redzu, mēs pārdodam ne tikai vārdus, bet arī produktus. Mākslinieki un autori rada, prezentējot nevis uzvārdus ar sasniegumiem un balvām, kuri bieži vien ir pazīstami tikai mūsu vietējā kontekstā, bet parādot, uz ko autors tiešām ir spējīgs. Man liekas, ka tāds griezums ir interesants jebkuram, kurš saistīts ar ilustrāciju un bērnu ilustrāciju. Arī kā eksperiments. Tā ir arī rotaļa. Mums abām ar Rūtu ir pietiekami svarīgi, lai bērnu literatūrā saglabātos spēle un šāda attieksme no visu iesaistīto puses. Mēs visi savā piegājienā esam mazliet rotaļīgi."
Izmesta makšķere
Autoru un ilustratoru pāri tika izlozēti. Tas visus aplipinājis ar nepieciešamo rotaļību. Bijuši arī kuriozi, kad Leons Briedis un Aleksejs Naumovs izlozējuši viens otru drīz jau pēc kopīgi tapušās grāmatas. Rūta Briede atklāj ideju: "Priekšnosacījums bija parādīt radošās domas kvalitāti, ko mēs Latvijā varam radīt. Ja runājam par liktenīgajiem 20 ilustratoriem un 20 autoriem, svarīgs aspekts ir tas, ka tas bija apjoms, kuru mēs varējām aptvert arī finansiāli. Mūsu ideja, izvēloties autorus, bija iekļaut ilustratorus, kas katrs ir kā pavediens uz kādu citu vizuālās mākslas žanru. Latvijā ilustrācija ir unikāla ar to, ka Latvijas ilustrators ir gan ilustrators, gan reizē animators, arhitekts, modes mākslinieks, scenogrāfs, karikatūrists, tēlnieks u. c. Katrs ir pavediens uz citu mākslas pasauli. Tas nenozīmē, ka aiz šiem divdesmit vairs nekā cita nav. Tieši otrādi. Mēs esam bagāti, mums ir. Šis ir kā ierosinājums un makšķere, kas tiek izmesta, lai rosinātu interesēties par visiem pārējiem Latvijas māksliniekiem. Manuprāt, šie 20 ilustratori šo darbu ir paveikuši un mērķi sasnieguši. Uzmanība ir. Vizuālais iespaidīgums manā skatījumā patiešām ir panākts. Mēs varam lepoties, ka mums labākais nav izlikts tikai skatlogā, bet ir arī veikalā." Santa Remere piebilst: "Grāmata ir kā klucītis, ko ielikt durvīs uz Eiropu un pasauli, lai pievērstu uzmanību, ka mums arī literatūra ir dzīva, un, līdzīgi kā ilustratori, katrs rakstnieks pārstāv kādu nišu vai žanru. Autorus centos atlasīt tā, lai viņi pārstāvētu dažādas paaudzes. Lai būtu gan klasiķi, gan jaunie, gan skarbie, gan naivie. Lai tas kopā veidotu kompozīciju. Lai būtu tumšās un gaišās notis. Un, protams, mazliet arī intuitīvi."
Iemesls, kāpēc latviešu māksliniekiem pašlaik pasaulē pievērš uzmanību, ir arī viņu cilvēciskās īpašības, komentē Rūta Briede. Jā, latviešu čaklums, precizitāte un, protams, talants. Viņa atklāj, ka dažu labu talantīgu mākslinieku nav varējusi iesaistīt Zirga veidošanā, jo nav bijusi droša par to, vai viņš spēs inteliģenti sadarboties ar izlozēto teksta pārinieku, vai atbildēs uz e-pastiem, vai nenodos darbu tikai pēc diviem gadiem.
Grāmata pamatā tiks izplatīta ārvalstu profesionālajai auditorijai, tomēr nelielu skaitu izdevumu iespējams iegādāties arī Rīgā – kultūrpreču mājā Nice Place telpa, grāmatnīcā Mr Page, galerijā Istaba, grāmatu veikalā un kafejnīcā Robert’s Books un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā (1. stāvā).
Suse
Stends