Aktrise neslēpa, ka i negrasās sev sagādāt nostalģijas piepildītu atmiņu vakaru. Žurnālists, kura sarunu ar aktrisi citē glamūra flagmanis Vogue, protams, patincināja, kāda būs Keitas Vinsletas reakcija, no jauna ieraugot uz ekrāna savus kailskatus. Atklāti sakot, es biju piemirsusi, ka līdzās megatraģēdijai un megamīlestībai Titānikā ir arī kailskati, precīzāk, nu jau ļoti puritāniskā aina, kurā aktrise pozē savam portretam. «Iespējams, ka šajā vietā es nedaudz samulstu, taču tas man nedraud, jo tajā laikā jau droši vien neatradīšos kinozālē, bet gan bārā,» paziņoja Keita, uzsverot, ka skatīties Titāniku tik ilgu laiku pēc tā uzņemšanas būtu visai savādi, gluži kā «piespiest sevi trīsarpus stundu skatīties vecas fotogrāfijas». «Viens gan ir skaidrs: šajā filmā es esmu pavisam citāda – esmu krietni jaunāka, un arī mana aktierspēle atšķiras no tā, kā spēlēju tagad. Cerams, tagad es to daru labāk,» piebilda Keita Vinsleta, kura ir viena no Titānika leģendas daļiņām.Lēdija un zellisNe jau katrs var atļauties aiziet uz bāru Titānika 3D versijas pirmizrādes seansā, taču tas, kas notiks ar šo filmu un kāda būs skatītāju interese, solās būt interesanti. Datumi ir notrāpīti īstie – Titāniks nogrima pirms apaļiem simt gadiem 1912. gada 15. aprīlī, turklāt šogad aprit 15 gadu kopš režisora Džeimsa Kamerona blokbastera Titāniks pirmizrādes. Viss, kas notika pēc tam, jau ir Holivudas kinovēsture. Ilgus gadus – līdz pat nākamajam Džeimsa Kamerona komercbrīnumam Avatars – Titāniks bijusi ienesīgākā un pelnošākā filma pasaulē. Tās ieņēmumi ir 1,8 miljardi ASV dolāru.Līdzās komerciālā fenomena statusam Titāniks ieguvis 11 Oskaru un kopumā nominēts 14 ASV Kinoakadēmijas balvām. Filma savā veidā līdz perfekcijai nopulēja Holivudas formulu, samiksējot vēsturisku traģēdiju ar konkrētu, emocionālu, līdzpārdzīvojamu Rozas (Keita Vinsleta) un Džeka (Leonardo Di Kaprio) pēkšņo, īso, kaislīgo un jauneklīgi tīro mīlas stāstu. Titānika dramaturģiskajā uzbūvē viss ir ideāli pārdomāts – kā cilvēciskot milzīgu katastrofu, radot un rādot emociju un jūtu «tuvplānus», cilvēku likteņus, turklāt neaizmirstot arī sociālo hierarhiju – Roza pieder pie pasažieru kuģa sabiedrības krējuma, bet Džeks ir proletārisks zellis.Kurš gan neatpazīst lēdijas un zeļļa divfigūru kompozīciju kuģa priekšgalā, skanot Selīnas Dionas smeldzīgajai balsij? Tā top ikoniski kadri, tā top masu kultūras leģendas. Galu galā tā rūdās aktieru un režisora karjera, jo viņiem visiem – gan Keitai Vinsletai un Leonardo Di Kaprio, gan Džeimsam Kameronam – Titāniks nozīmējis ļoti daudz – būt piederīgam filmai un peļņas fenomenam. Par ko gan citu kinoindustrijā iesaistītais var sapņot?Dzīļu rēgi 3D brillēsKas ir Titāniks, mēs visi zinām. Iespējams, atmiņā būs pabālējušas atsevišķas ainas, taču ne pats fakts, Selīnas Dionas lipīgā dziesma un melnais ūdens atvars, kas aizrauj dzīvības un grimstošā kuģa gaismiņas. Cits jautājums, kālab Džeimsam Kameronam to visu vajadzēja pakļaut otrreizējai apstrādei, proti, izlaist filmu globālajā kinonomā jau papildinātu ar 3D tehnoloģiju radīto telpiskuma efektu. Varbūt vainīgs ir apaļā datuma fascinējums (traģēdijas simtgade), taču, lai kādā alkatībā un mēģinājumā papildināt Titānika fenomenālo peļņu varētu vainot projekta autorus, Džeimsa Kamerona karjerā šis solis ir tikai loģisks. Tieši viņš, režisors, kura apsēstība ir kuģu vraki (tā kļuva par iemeslu, kāpēc 90. gados Džeimss Kamerons vispār sāka krāmēties ar Titāniku), ir vainojams Holivudas aizrautībā ar trīsdimensiju tehnoloģijām. Viņš ir daudz ieguldījis 3D tehnoloģiju izpētē un attīstībā – pirmais solis šajā virzienā bija režisora un producenta 2003. gada populārzinātniskā filma Dzīļu rēgi/Ghosts of the Abyss. Šī aizraujošā, reālā Titānika vraka izpēte nāca klajā vairākus gadus pēc spēlfimas Titāniks un piedāvāja 3D efektus – dziļumu, telpiskumu, sava veida telpiskās līdzdalības iespēju. Tehnoloģiju dievišķā elpaKas sākās pēc tam, paši zināt – 3D ir kļuvis par komerciālās Holivudas nesātīgi ekspluatēto kārti. Tas ir šķietams drošības garants, vēršoties pie atrakciju kārās auditorijas. Tā ir arī pārliecinoša opozīcija ļaužu vēlmei kustīgās bildes skatīties visneiedomājamākā mazuma ekrāniņos (aipodos, aipados un datoros). Holivudai patīk droša spēle, un, gribam vai ne (es negribu!), 3D ir kļuvis par mūsdienu dominējošo atrakciju. Un kāpēc gan Džeimsam Kameronam nebūtu tiesības to izspēlēt – kaut arī pēc zināma noilguma –, galu galā viņš ir viens no 3D kvēlākajiem popularizētājiem, kad Holivuda un mēs kopā ar to esam nonākuši bērna prātā – gluži kā pašos kino pirmsākumos, aizraujoties ar kino kā atrakciju.Iespējams, Džeimsa Kamerona plāns ir perfekts – ir izaugusi jauna paaudze, kas Titāniku var atklāt no jauna. Iespējams, ir arī miljoniem ļaužu, kas atšķirībā no Keitas Vinsletas nemulst, skatoties vecas fotogrāfijas un vecas filmas, it īpaši, ja tās ir skārusi tehnoloģiju dievišķā elpa un tās tiek globāli mārketētas gan kā nostalģijas akts, gan dubultās gadadienas svinēšana. Tūlīt to redzēsim.
Kas ar viņiem notika pēc Titānika?
Keita Vinsleta (1975)
Titānika tapšanas laikā britu aktrise bija divdesmitgadniece, taču Oskara nominācija par Rozas lomu nebūt nav Keitas Vinsletas pirmais un lielākais panākums. Aktrise tika pamanīta un Oskaram nominēta divus gadus agrāk – par lomu britu klasikas ekranizācijā Prāts un jūtīgums (1995).
Pēc Titānika Vinsleta ir kļuvusi par vienu no savas paaudzes spēcīgākajām britu aktrisēm, kura izvēlas sarežģītas, psiholoģiski komplicētas lomas, nevis darbu blokbasteros. Sešas reizes nominēta Oskaram, Keita Vinsleta to ieguva par nacistes lomu filmā Lasītājs/The Reader (2008). Aktrise demonstrē savu izcilo talantu arī nesen tapušajā retro miniseriālā Mildreda Pīrsa, kas viņai ir sagādājis vairākas TV balvas.
Leonardo Di Kaprio (1974)
Amerikas Kinoakadēmija savulaik atstāja Leonardo Di Kaprio bešā, ignorējot viņu Oskara nominācijās, kaut tolaik, šķiet, Titāniks tika nominēts visās iespējamās kategorijās. Kopš Titānika pirmizrādes Di Kaprio no romantiska, trausla Romeo, kas liek ietrīsēties pasaules sieviešu sirdīm, ir izaudzis par vīrieti. Nobriedis. Viņš jau sen spēlē sarežģītas un smagas lomas – labākās pie sava drauga klasiķa Mārtina Skorsēzes, kurš aktieri ir filmējis gan Ņujorkas bandās, gan Aviatorā, gan Atkritējos, gan arī sirreālajā trillerī Slēgtā sala.
Leonardo nebija nekāds pienapuika arī pirms Titānika – viņa agrīnā loma filmā Kas satrauc Gilbertu Greipu? (1993) ir aktiermākslas šedevrs (filmā viņš spēlē garīgi atpalikušu jaunekli). Par šo lomu Di Kaprio pirmo reizi tika nominēts Oskaram, pēcāk viņš tam tika izvirzīts vēl divas reizes – par neprātīgā multimiljonāra Hovarda Hjūsa lomu Aviatorā un darbu politiskajā trillerī Asiņainais dimants (2006). Nenovērtēts ir Di Kaprio jaunākais darbs Klinta Īstvuda režisētajā filmā Džejs Edgars (2011), kurā viņš spēlē ilggadējo FIB vadītāju Džonu Edgaru Hūveru.
Ar savu Titānika partneri Keitu Vinsletu viņš filmējies arī ģimenes drāmā Revolūcijas ceļš (2008).
Džeimss Kamerons (1954)
Kanādietis Džeimss Kamerons pēc izglītības ir inženieris. Režisors, scenārists un producents Kamerons ir radījis filmas, kas būtiski ietekmējušas Holivudas kinoindustriju: 80.–90. gados tie bija specefektu piepildītie fantastikas trilleri no Terminatora cikla, gadsimtu mijā ar Titāniku un vēlāk ar Avataru Kamerons ir uzstādījis peļņas rekordu, kā arī ietekmējis trīsdimensiju tehnoloģiju bumu Holivudā. Režisora kontā ir divas visu laiku komerciāli veiksmīgākās filmas: Avatars (2009) – 2 781 505 847 ASV dolāru – un Titāniks (1997) – 1 835 300 000 ASV dolāru.