Filmas pamatā ir politologa Ata Lejiņa riska pilnais ceļojums uz Afganistānu, lai sameklētu kādreizējo modžāhedu komandieri un atdotu sirds parādu par dzīvības izglābšanu PSRS invāzijas kara laikā astoņdesmitajos gados. Meklēt iespējamos Baltijas kara gūstekņus Zviedrijā dzīvojošais Atis Lejiņš 1986. gadā devās pats par saviem līdzekļiem un bez jebkāda atbalsta. Toreiz Afganistānā bez izvēles iespējas padomju armijas sastāvā karoja 3640 puiši no Latvijas.
Pēc 2001. gada 11.septembra traģiskajiem notikumiem Ņujorkā un tālibu režīma sakāves Afganistānā starptautisko miera uzturēšanas spēku misijā atkal ir karavīri no Latvijas. Kas mainījies pa šiem gadiem? Cik ilgi mūsējie būs zemē, ko "iekarot ir viegli, bet noturēt neiespējami"?
Režisors Askolds Saulītis, scenārijs Askolds Saulītis, Atis Lejiņš, operators Haralds Vecvagars, montāža Liene Bāliņa, mūzika un skaņas režija Jānis Brunovskis.
Teksta autors Rudīte Kalpiņa. Producents Askolds Saulītis / Subjektiv Filma
Filma "Parāds Afganistānai" uzņemta laikā no 2005. gada rudens līdz 2007. gada vasarai Rīgā, NBS bāzē Ādažos, Stanbulā, Kābulā, Mazarī Šarīfā, Meimenē, Polī Alamā, Kolangārā, Lovgāras, Balhas un Fariābas provincēs Afganistānā.
Filmu finansē Nacionālais Kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, ES Audiovizuālā atbalsta programma MEDIA, Anglijas Daugavas Vanagu fonda priekšnieka vietnieks Ādolfs Sīlis.