Piektdien, 21. aprīlī, Mūzikas namā Daile notika Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas pasākums, kurā tika paziņoti un apbalvoti laureāti katrā no piecām nominācijām, sveikta speciālbalvas ieguvēja Anita Rožkalne un Mūža balvas laureāts Uldis Bērziņš.
Lielāko pārsteigumu nesa laureātu vārdi nominācijā Labākais prozas darbs un Spilgtākā debija. Janas Egles stāstu krājumu Gaismā žūrija novērtēja kā 2016. gada augstāko sasniegumu prozā, bet Jāņa Tomaša dzejas krājums Melnie darba cimdi tika atzīts par spilgtāko debiju. Abi laureāti iezīmē pēdējo gadu tendenci, ka rakstniecībā spilgti ienāk jauni vārdi no citām profesijām, cilvēki jau ar dzīvota mūža pieredzi. Šo tendenci LALIGABA nominantu sarakstā stiprināja arī par spilgtāko debiju nominētās Dace Vīgante ar romānu Ledus apelsīns un Ilga Raščevska ar romānu Norakstītie. "Izgaismojot ikdienišķo varmācību, autore ielūkojusies cilvēka dabas tumšo dzīļu straumēs. Tomēr šī nav "melnā" literatūra, bet gan pamatīgiem, precīzi izvēlētu vārdu triepieniem mālēts savstarpējo attiecību nežēlības un smagmes atspulgs," labāko prozas darbu Gaismā vērtē žūrijas eksperte Rudīte Kalpiņa. Bērnudārza audzinātājas un bibliotekāres, nu arī prozaiķes Janas Egles pārliecība ir: "Mēs nevaram izlikties, ka neredzam, bet mēs varam izvēlēties neredzēt. Mana koncepcija parāda cilvēka vientulības un vienatnības problēmas, bezcerību un to, kā cilvēks reaģē uz vardarbību – gan tādu, ko viņš veic pats, gan tādu, kas vērsta pret viņu." Ceremonijā Jana Egle pateicību rindā teica paldies arī sev, ka izdzīvojusi. Intervijās neslēpj savu depresijas pieredzi.
Par žurnālistu mīluli jau kļuvis Rīgas pašvaldības policists Jānis Tomašs, teju Džārmuša filmas Patersons autobusa šofera dzejnieka dvēseles radinieks. "Autora balss skan tik īpaši un reizē precīzi, ka rodas sajūta – tas, ko lasu, ir ģeometrija dzejā, kas tomēr nav līnijas, drīzāk krāsas, kas virzās pa visbiežāk melnbaltu trajektoriju kā labās fotogrāfijās," vērtē redaktors Aivars Eipurs. Savukārt skolēnu žūrija Tomaša dzeju nodēvējusi par "menta balādēm", kur "lustīgā formā izteiktas skumjas domas".
"Ar jauno krājumu Juris Kronbergs nostiprina savu īpašo vietu latviešu literatūrā. Vērojot apkārtni no sava poētiskā balkona, Kronbergs apliecina, ka latviešu valoda ir viņa īstās mājas, tomēr tajās spēcīgi piemājo pasaules elpa. Vienos vākos dzejnieks spēj ne tikai ielikt divus dzejoļu krājumus, bet radīt un pārradīt latviešu un zviedru tekstus. Viņš apzinās, ka dzeja rodas no personiskās iekšējās vajadzības un tā ir unikāla," gada labāko dzejas krājumu Uz balkona/bet ja visu laiku... vērtē kultūras žurnāliste Liega Piešiņa.
Literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone labākā tulkotāja Zigurda Skābarža darbu raksturo šādi: "Porno varoņi katrs pārstāv atšķirīgu garšu skotu dialektā un slengā, un tulkotāja Zigurda Skābarža nopelns slēpjas tieši tajā, ka viņam izdevies pārcelt gan oriģināla enerģiju, gan emocijas savā tulkojumā tā, ka sākotnējais "fui, fui, kā tā var" lasītājam ātri pāriet un esi ievilkts romāna telpā līdz ausīm." Saņemot balvu, tulkotājs piebilda, ka tikai vēlāk apjautis, cik autors, kurš savērpis tādu "muklāju", patiesībā ir humāns.
Labākā darba bērniem Kaķēns margrietiņās autora Ulda Ausekļa meistarības noslēpums, šķiet, meklējams viņa atbildē uz jautājumu, vai viņam ir viegli saprasties ar bērniem: "Ja nemuld, tad ir viegli".
Laureāti balvā saņēma dizaina studijas MĀJO veidotās LALIGABA lampas un EUR 1500 pēc nodokļu nomaksas.
Pasākuma laikā Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze sveica Eiropas Savienības Literatūras balvas laureātu rakstnieku Osvaldu Zebri, kurš apbalvots par romānu Gaiļu kalna ēnā. Tas bija pirmais romāns, kurš 2014. gadā iesāka Latvijā plašu rezonansi ieguvušo vēstures pārlūkošanai veltīto sēriju Mēs. Latvija, XX gadsimts (izdevniecība Dienas grāmata).
Plašāk: www.laligaba.lv.
Sīkāk par LALIGABA 2016 balvu sadalījumu šeit.