Dzimtajos Pļavniekos viņu sagaida tēvs, māte un māsa - un vairāk nekā sešu tūkstošu latu parāds bankai par dzīvokli. "Ritvars palika ar vaļēju muti. Pirmajā brīdī viņš nebija iedomājies, ka [tas] ir tik liels," raksta autors, ieraujot savu varoni krīzes karuselī.
Vēl spilgtāk nekā zilganajos vākos iesietā darba paņemšanu rokās Aldis Bukšs atceras zvanu no izdevniecības, kad pausta gatavība publicēt viņa iesniegto manuskriptu. "Šķita, ka uzspīd saule un sāk dziedāt putniņi," kādas apmākušās dienas notikumus restaurē autors, kurš rakstīšanai aktīvi pievērsies jau bērnībā ar alternatīvās vēstures atainošanu - sākot ar acteku impērijas uzplaukumu un uzvaru pār konkistadoriem un beidzot ar vietējo notikumu scenāriju pārrakstīšanu.
Uz citu rēķina
Aldis Bukšs ir ieguvis augstāko izglītību politikas un tiesību zinātnēs un gandrīz desmit gadu strādājis dažādās finanšu iestādēs Latvijā. "Man ir labi pazīstama šī vide," par savā grāmatā attēloto banku pasauli teic jaunais rakstnieks, kurš to piedāvā iepazīt no dažādiem rakursiem. Taču viņš negribētu, lai lasītāji šo romānu uztvertu kā Latvijas finanšu vides raksturojumu. "Es tur esmu saticis desmitiem fantastisku cilvēku, taču šajā darbā es vēlējos runāt par krāpšanu - par to, ka jebkurā jomā var būt negodprātīgi ļaudis, kuri gūst sev labumu uz citu rēķina," akcentē Aldis Bukšs.
"Tikpat lielā mērā tas ir stāsts par neizlēmīgiem cilvēkiem, kuri stimulē šos procesus, - viņi nav apmierināti ar to, kas notiek, taču viņi pārāk ilgi vilcinās un tādējādi ļauj negācijām plesties plašumā un spēkā," norāda jaunais rakstnieks. Viņa grāmatā šāda veida cilvēkus pārstāv galvenais varonis Ritvars, kura sirdsapziņas pārmetumus apklusina skaļākas balsis. "Neizskatījās, ka plānotā sadarbība būs taisnīga un godīga. Vai šajā jomā tāda tā vispār varēja būt?" (Parādu piedzinēji, 118. lpp.)
"Tas viss gremdē sabiedrību kopumā," piebilst Aldis Bukšs, kurš iespēju izrauties no šī apburtā loka saskata attieksmes maiņā pret valsti. "Nevis čīkstēt pie virtuves galda vai doties prom uz ārzemēm, bet iesaistīties un mēģināt uzlabot situāciju," uzsver jaunais rakstnieks, kurš patlaban strādā Ekonomikas ministrijā Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļā par vecāko referentu un tic ekonomiskajiem sasniegumiem kā galvenajam pašapziņas veicinātājam.
Joprojām naivs
"Es atceros, ka mēs kā studenti runājām par šo tēmu, stāvot kopmītnes kāpņu telpā. Man teica: "Ak, tu naivais! Tikko atnācis no laukiem. Pēc gada tu runāsi pavisam citādi." Taču pagaidām nekas nav mainījies," atzīst trīsdesmitgadīgais autors. Aldis Bukšs ir dzimis un audzis Krievijas pierobežā, Baltinavas novadā, kam viņš vēlētos pievērsties arī savā daiļradē. Jaunais rakstnieks atklāj, ka vienā no nākamajiem darbiem viņš labprāt runātu par mežabrāļu kustību Ziemeļlatgalē.
Aldi Bukšu vienmēr ir saistījušas vēstures, ģeogrāfijas un politikas tēmas. Autors stāsta, ka bērnībā viņu ir aizrāvusi Aleksandra Grīna daiļrade, un piesauc pazīstamā rakstnieka populārāko darbu: "Dvēseļu putenis ir jāizlasa katram latviešu puikam, jo tas ir stāsts par ziedošanos nācijai." Savukārt vēlākos gados par viņa lielāko pārdzīvojumu ir kļuvusi Jāņa Lejiņa triloģija Zīmogs sarkanā vaskā, kas iedvesmo un ceļ pašapziņu. "Īpaši laba ir pirmā grāmata."
No pēdējā laikā izlasītajiem darbiem Aldim Bukšam vislabāk ir paticis amerikāņu rakstnieces Gilianas Flinnas bestsellers Neatrodamā/Gone Girl, pēc kura motīviem režisors Deivids Finčers ir uzņēmis filmu ar Benu Afleku un Rozamundi Paiku galvenajās lomās. "Psiholoģiskas spriedzes pilna, oriģināla, stindzinoša, uzjautrinoša, biedējoša," tā šo grāmatu savulaik ir saslavējis izdevums New York Times. "Ar ļoti negaidītām beigām," piebilst Aldis Bukšs.