Pasākuma pirmajā daļā būs Jāņa Akuratera muzeja speciālistes Mairas Valteres saruna ar literatūrzinātnieku Raimondu Briedi par femme forte (jaunā sieviete) atspoguļojumu latviešu literatūrā 20. gs. sākumā.
Savukārt vakara otrajā daļā būs iespēja uzzināt par Helēnas Akurateres dažiem dzīves mirkļiem no nepublicētajiem materiāliem – vēstulēm un Kārļa Krūzas dienasgrāmatām, kas glabājas Akadēmiskās bibliotēkas rokrakstu fondā. Helēnas Akurateres lomā iejutīsies viņas vecākā brāļa Pētera mazmeita – Ieva Akuratere. Kārļa Krūzas un Jāņa Grīna lomās būs Egils Melbārdis. Pie klavierēm – Imants Zemzaris.
Dzejnieks Kārlis Krūza savā dienasgrāmatā rakstīja, ka viņa drauga Jāņa Akuratera raksturam ļoti līdzīgs esot Akuratera māsas Helēnas raksturs. Helēnā esot divas dabas – “no vienas puses debesu gaišais zilums, kas katru aplaimo un visās parādībās noraugās ar lielu uzticību, bet no otras puses – tērauda stingrība, kas visu atbaida un sastindzina”.
Kas bija Helēna? Vai viņa bija līdzīga Aspazijas nebēdnei meitenei, kā viņu vēstulē nodēvēja Jānis Grīns? Vai viņā bija kas no sengrieķu valdnieces Helēnas? Antons Austriņš Helēnu nosaucis par Zelta kukaini. Pāragri mirušais jaunais dzejnieks Valters Zemdega viņu dēvējis par Sniegbaltīti. Mudīte Austriņa par Helēnu rakstīja, ka viņa bija skumju apgarota un “dzīve viņu lauza, bet nesalauza, jo viņa dzīvoja dzejai, mūzikai”.
Helēna Akuratere dzimusi 1891. gadā. Ieguvusi izglītību Ķeniņa ģimnāzijā, viņa vēlāk strādāja par mašīnrakstītāju – 20. gados Rīgas apgabaltiesas prokuratūrā, pēc tam – Rīgas paraugtipogrāfijā. Mūžībā viņa aizgāja 1976. gada 15. martā. Pēdējos septiņus mūža gadus dzīvojusi Akuratera mājā Torņakalnā, rūpējoties gan par mājas, gan dzejnieka atstātā mantojuma saglabāšanu.
Ar Helēnai Akuraterei veltīto pasākumu Jāņa Akuratera muzejs 2020. gadā aizsāk Valsts kultūrkapitāla un Jāņa Akuratera biedrības atbalstīto piecu pasākumu ciklu Liktenīgā… Tā centrā būs sievietes 20. gadsimta sākumā – kā literāri tēli, kā reālas personības, kā prototipi. Pasākumu ciklu iecerēts veltīt tverami netveramajām saitēm, kas vieno prototipu ar literāro tēlu, kā arī liktenīgiem notikumiem, kuri ietekmēja Jāņa Akuratera un viņam tuvo draugu dzejnieku un rakstnieku likteni. Sieviešu tēlu galerijā iekļautas: nodevēja/aģente, teroriste, māksliniece un mūzas. Ar viņām saistītie stāsti ir līdz šim plašākai publikai maz zināmi, vai pat nezināmi. Pasākumu cikls pieskarsies arī 20. gadsimta sākumā sievietes tēla atspoguļojuma tipiem literatūrā, kurus literatūras vēsturē mēdz dēvēt par – femme fatale (liktenīgā sieviete), femme fragile (trauslā sieviete), femme forte (jaunā sieviete). Ciklā līdz aprīļa beigām paredzēti pasākumi: Elfrīda, Erna, Tea Moreni, Evstolija.
Ieejas maksa – 2 eiro ; skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 eiro.