Šim krājumam ir divas daļas: latviešu literārajā valodā un latgaliešu rakstu valodā tapušie dzejoļi, kas atklāj autores pasaules duālismu un abu pušu savstarpējo saikni. "Ir tā, ka latgaliski teksts rakstās raitāk, jo vairāk ļaujos sižetam, nevis poētikai. Pašlaik man top teksti tikai latviski, ceru, ka neesmu izšāvusi visu pulveri (latgalisko) un spēšu vēl kaut ko uzrakstīt. Uzrakstīt labu," par savu dzejoļu rašanās procesu stāsta Anita Mileika.
"Pašas skaldīta malka, pie upes nokrāsoti kāju nagi, mātes cepts speķis, silta maize, krūšturu reklāma televizorā, bērnības putra, vientulībā izsmēķētas cigaretes pelni - tas viss kā mazu pērļu virtenes ir rūpīgi sakrāts un noglabāts, lai reiz parādītu kādam tuvam un dārgam cilvēkam," par viņas daiļradi rakstīja filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins, uz kura pārdomām pati autore atbild: "Protams, šo to pierakstu, piefiksēju, šis tas no piefiksētā arī "izdzīvo"."
Interesējos, kādas sajūtas viņu ir pārņēmušas tajā brīdī, kad rūtiņu kladītē pierakstītie dzejoļi ir tikuši iespiesti grāmatā un kļuvuši pieejami ikvienam literatūras cienītājam. "Knuts Skujenieks teica, ka dzejniekam grāmata ir kā pieaudzis bērns, kas aiziet no mājām savās gaitās," savam pieredzējušākajam kolēģim piekrīt Anita Mileika. "Es vairs nevaru to ne atsaukt, ne pāraudzināt. Atliek tikai cerēt, ka tā nonāks labās rokās," viņa piebilst.
Jāatzīmē, ka jau otro gadu pēc kārtas uz spilgtākā debitanta titulu pretendē autore, kura raksta latgaliski. Pagājušajā reizē tā bija Ilze Sperga ar stāstu krājumu Dzeiveiba, kuru ir laidusi klajā SIA Cymuss. "Man gribētos, lai arī latgaliešu dzeju un prozu (tāpat kā latviešu dzeju un prozu) atdzejo un tulko, piemēram, angļu, vācu u. c. valodā," atklāj Anita Mileika, kura nopietnāk dzejas rakstīšanai pievērsusies pirms astoņiem gadiem.
Viņas dzejoļi iepriekš bijuši publicēti žurnālā Karogs, Literārās Akadēmijas krājumā Toksiskā rasa, latgaliešu kultūras ziņu portālā Lakuga.lv un interneta žurnālā Satori.lv, kur lasāms autores dzejolis ar nosaukumu Mājās es nerakstu dzeju. "Vai tā ir tiesa?" es jautāju. "Ne, ne, rakstu arī mājās. Verandā. Vasarā neprāts, cik tur karsts, rudenī atkal - pavēss," stāsta Anita Mileika, kura toreiz sevi pieteica kā vienkāršu cilvēku un laktoveģetārieti.
Telefonsarunā jaunā dzejniece ieminas, ka viņai saplīsis dators. Lai atbildētu uz e-pastiem, jādodas uz tuvējo lauku bibliotēku Dagdas novadā. "Tā iekārtota trīsstāvu mājas trīsistabu dzīvoklī," saka Anita Mileika, kura patlaban uzturas dzimtajā pusē. "Pamatskolas laikā tur dikti gāju. Dikti lasīju. Grāmatas "ēdu" tā kā konfektes. Ārprāts!" atceras dzejniece, kurai tūlīt, tūlīt jādodas uz Rīgu - uz strādāšanu un dzīvošanu.
Par Latvijas Literatūras gada balvu jeb LaLiGaBas lampu kategorijā Debija cīnās arī Madara Gruntmane ar dzejoļu krājumu Narkozes (Neputns), Sabīne Košeļeva ar īsromānu Rīga - Maskava 21. gadsimta mīlasstāsts (Zvaigzne ABC) un Elīna Bākule-Veira ar dzejoļu krājumu Zilonis okeāns (Pētergailis). Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija norisināsies ceturtdien, 21. aprīlī, Spīķeru koncertzālē. Vairāk informācijas var lasīt: www.laligaba.lv.