Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Pasniegtas Lielā Kristapa balvas

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Žurka
Ž
Lielo Kristapu jātaisa Nacionālaja teatrī - apvienojot ar Žurku - lūk ta ir balvu pasniegšanas ceremonija. Daudz spraigāka, interesantāka, var vismz kārtīgi izsmieties, un tur pat dziļāka jēga ir, nekā sarunam ne par ko. Pie tam - jokus vismaz zina visa tauta :) un jā - Valters Sīlis zina kas ir ceremonija!
lilita
l
Pārmest Paškēvičam par to, ka ne sveiki, ne paldies nav latviski pateicis, ir absolūta muļķība un liekuļošana. Gadu gadiem viņš te klaudzināja pie visām durvīm - ja arī uzklausīja, tad reāli neviens nepalīdzēja. Nu suminām un kristapojam! Un sašūtam, ka nevar viņu pašu un viņa darbu pilnībā "privatizēt". Ja Krievija nebūtu piešķīrusi naudu, Paškēviča filma tā arī nekad netiktu pabeigta un šis ģeniālais cilvēks, kurā talants ir ideālā attiecībā ar profesionālo varēšanu un domāšanu kā tādu, varētu aprakt jebkādas ilūzijas par atgriešanos kino laukā. Ceru, ka Ievai Romanovai kāds žurnālists skaidri un gaiši pavaicās - kāpēc bija tik ārprātīgi draņķīga ceremonija, kura taču tika pārraidīta TV, ne tikai šauram savējo burziņam domāta. Ironizēju, protams. Mūsu dīķī šādus jautājumus uzdot nemēdz.
Maciņš
M
Vai gandrīz 670 000 latu valsts nauda nav atbalsts?
  • 3
  • 0
lilita - vārdam
l
Ak, viduvējs? Atļaušos iekopēt kaut tepat "Dienā" savulaik publicēto: "1992.gadā filma tika atlasīta demonstrēšanai Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā. Tas bija pirmais gadījums kopš neatkarības atgūšanas, kad filma no Latvijas iekļūst A klases festivāla oficiālajā programmā. Filma tika ievērota un guva kritiķu atzinību. 1992.gadā tā piedalījās arī Sietlas starptautiskajā filmu festivālā (ASV). Kritika rakstīja: "Vizuālā simfonija... Cilvēka dienas ir pārpludinātas ar Andreja Tarkovska garu, taču šī iedvesmas pilnā Jevgeņija Paškēviča pirmā pilnmetrāžas mākslas filma ir jaunā un spēcīgā rokrakstā veidots darbs, tikpat unikāls un satraucošs kā nu jau mūžībā aizgājušā dižā krievu meistara darbi." Filma kopā ar J.Paškēviča dokumentālajām lentēm tiek izmantota kā mācību līdzeklis, lieliska autorkino piemērs filmu augstskolās VGIK (Krievija) un Ņujorkas universitātes filmu studiju programmā. Kopš 1994.gada Hārvarda filmu arhīva kurators profesors Vlads Petričs ir iekļāvis "Cilvēka dienas" savā programmā Oneiric cinema, kuru viņš pārstāv Hārvarda filmu arhīvā.
  • 2
  • 1
Jānis
J
"Pārmest Paškēvičam par to, ka ne sveiki, ne paldies nav latviski pateicis, ir absolūta muļķība un liekuļošana." Bet viņš tik tiešām neminēja NE VĀRDA latviešu valodā. Kas tas ir, ja ne attieksmes paušana pret mūsu tautu?
  • 7
  • 2
Vārds
V
Kur to talantu redzat? "Cilvēka dienas" savulaik bija ļoti viduvējs kino.
  • 1
  • 1
kroders
k
Serebreņņikovs varēja uztaisīt Latvijā filmu.
kas uzvarēja?
k
visai dīvaini, ka uzvarējušo filmu neviens bez žūrijas nav īsti redzējis un laikam kādu laiku neredzēs. tad žūrija arī slēgtā veidā var pasniegt balvas par slēgtos seansos skatītu kino.
Marī
M
Nē, nu teksts "aizvakar sandrās mielojos ar jūras ķemmītēm restorānā Bibliotēka Nr.1" jau nemaz nav redaktores teksts un nekad nav ticis publicēts "Latvju Tekstos", vai ne? Kurš te melo? LOL
"Marī"
&
'tu pati esi viens vienīgs melīgs balagāns!
- Marī
-
Vai nepaskaidrotu sīkāk šos tendenciozos izteikumus???? ,... ka vienīgā latviešu literatūras mēnešraksta "Latvju teksti" redaktore atļaujas tērēt papīru un honorāriem paredzēto naudu, lai mēnešrakstā publicētu, ar ko kafijojusi un kā radu lokā dzimšanas vai vārda dienas atzīmējusi. Vispār dīvaina esat Marī, ka nevis klūpat virsū pilnīgi nekomptentajai Grendei, bet gan māksliniekiem - kuri filmē un raksta... sen esmu pievērsis uzmanību jūsu, tā teikt, visai īpatnējajai "misijai" anonīmajos komentāros, kuros allaž mēģiniet kādu diskreditēt, bet sic! - ne jau amatpersonas, protams
> 19.01.
&
Jūsu komentārs nekādi nav anonīms.
  • 3
  • 0
felini
f
provincialisms neizmerojams....kauns bija skatities...it ka inteligenti kinolaudis, bet pateikt neko sakarigu nevar...vienigi Briedis bija patiess,kaut arii privats...kaut gan -kads kino ,tads Kristaps-Kristapiņš...Paškeviča nespēja pateikties latviski un murgojums par sadarbibu ar Krieviju-kartejaa Referenduma atrauga
e.s.Blofeld
e
чукча не читатель, чукча - писатель!
  • 1
  • 0
SG
S
Laikmetīgais kīno tāpat kā , laikmetīgā māksla ,lai cik skumji arī nebūtu, ar katru dienu ķļust kroplāka ,cikilgi vēl pasaule regresēs !
sfinksa
s
ne nekādi nevaru piekrist Marī, ka balagāns - visai raits pasākums, ņemot vērā tiešraides specifiku. kļūdas te jau nosauktas, bet kļūdas vienmēr gadās. ir tikai izšķiršanās jautājums - vai akli sekojam šovu kultūrai, vai spējam pasākumus rīkot citādāk - piešķirot tam arī kaut kādu intelektuālu jēgu; nu kā var būt, ka oskaru ceremonijas standarts ir kļuvis arī par latviešu standartu? vai tas tiešām nepieciešams - vai paši neko nevar izdomāt un piedāvāt? prieks, ka filmu bija daudz, daudzas no tām - tiešām labi, tādēļ Grendes piekritēja Marī varētu arī paklusēt - naudas filmām ir daudz, daudz par maz - bet toties tās allaž pietiek uzpūstām tāmēm valsts pasūtījumos un citos slēpti koruptīvos pasākumos, tā kā naudas valstij, izrādās ir daudz, to tikai neuzskata par vajadzīgu investēt kultūrā - jo nekulturālajiem politiķiem tā patiešām nerūp, un pareizi pateica Krāsons - ja piedāvā taisīt filmu ar vienu čipšu paku - sūtiet vienu māju tālāk!
Marī - Sfinksai
M
Nekādā gadījumā neesmu Grendes piekritēja, bet kultūras cilvēki, kuri sevi neciena, paši dod tādiem šaura redzējuma cilvēkiem kā Grende tik daudz argumentu, ka kļūst gluži vienkārši neeiespējami tos atspēkot. Šī necieņa pret sevi izpaužas kaut vai tajos Lielā Kristapa aspektos, kurus jau minēju iepriekšējā komentārā, vai faktā, ka vienīgā latviešu literatūras mēnešraksta "Latvju teksti" redaktore atļaujas tērēt papīru un honorāriem paredzēto naudu, lai mēnešrakstā publicētu, ar ko kafijojusi un kā radu lokā dzimšanas vai vārda dienas atzīmējusi.
  • 8
  • 1
Žūrija
Ž
Lielakā izgāšanās Latviešu kino balvas pasniegšanas vēsturē - Splendid Palace. Vai mums trukst profesionālu cilvēku, kas organizē ceremonijas?
Marī
M
Skatoties šo balagānu, nodomāju, ka Grendei varbut taisnība un latviešu kultūra naudu tiešām nav pelnījusi, ja labākās latviešu filmas titulu piešķir viduvējam krievu kino, no Lielā Kristapa atstāj vien caurumu, bet apbalvošanu noorganizē švakāk un stulbāk kā jebkurā lauku kultūras namā Bet ko gan gaidīt no žūrijas, kurā sēž profāni, kuru pašu veikums kino jomā būtu vērtējams ar atzīmi 2-3 (10 ballu sistēmā) vai onkuļi no Rīgas Namiem
valoda
v
Domāju, ka tas ir vienkārši skandāls.
  • 5
  • 0
jautajums
j
Kas organizeja pasākumu?
Haris
H
Galvenā balva filmai krievu valodā, un režisors nespēj pateikt pat "paldies", un latvieši to pieļauj. Latviešu mazohisma virsotnes.
atle - nožēlojami
a
Valodas inpekcijai diez vai ziņos. Jo tas tak būs nedraudzīgi pret to krievu runātāju. Viņš taču noteikti apvainosies. Un mēs savukārt jutīsimies vainīgi viņa priekšā. Mēs tak visi paši labāk krieviski runātu ar krieviem, ja tikai likums neliktu savādāk, vai ne, Latvijas radošie inteliģenti?
  • 4
  • 1
nožēlojami
n
Vispār tur jau būtu darbs Valodas inspekcijai.
  • 3
  • 1
Marī - Ieskats nākotnē 12:36
M
Diemžēl nākas Jums piekrist. Latviešu kaunīgums un mūžīgā klanīšanās kādam mūs tiešām reiz pieveiks. Neticēju savām acīm, kad redzēju Aivara Freimaņa grāmtas nosaukumu... "Vienos ratos ar slavenībām". Nu kā var cilvēks sevi tā necienīt?!
  • 7
  • 2
Vārds
V
balva bija jādot tai filmai ,bet ar runu viņš iedzēla ... un tādā gadījumā izskatyījās, kā tu teici ? jā tā
  • 2
  • 0
Ieskats nākotnē
I
Tas īsumā ieskicē šīs valsts nākotnes skuju taku. Pēc 100 gadiem latvieši būs veiksmīgi iekļāvušies citās, cienīgākās, tautās. Un ar to leposies. Būt latvietim būs ja ne kauns, tad vismaz viegli neērti. Šī evolūcija jau redzama. Ja 20/30. gados vārds "latvis", "bāleliņš" u.tml. tika lietots ar lepnumu un bieži, tad tagad tos lieto reti un pārsvarā ar ironisku nicību.
  • 7
  • 2
Saule
S
Zīmīgi, ka no Lielā Kristapa palicis vien barankas caurums.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja