Pagājušajā gadā Latvijas valsts simtgades pasākumu programmas ietvaros Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) tapa un tika izrādīts cikls Lasām Latvijā – piecas izrādes, kas atklāj, kā grāmatas un lasīšanas process gadsimtu gaitā veidoja Latvijas teritorijas iedzīvotāju identitāti un palīdzēja sasniegt valsts idejas īstenošanu. Šonedēļ no 20. līdz 24. februārim tās visas iespējams noskatīties atkārtoti.
Līdzīgi kā pērn, ieeja izrādēs ir bez maksas, un katru no tām noslēgs LNB vadošā pētnieka un pastāvīgās ekspozīcijas Grāmata Latvijā kuratora Gustava Strengas eseja, ļaujot iepazīt, kāds ir grāmatu, kurās balstīti iestudējumi, vēsturiskais konteksts. Šīs esejas nu izdotas arī atsevišķā izdevumā, kas nopērkams LNB. G. Strenga līdz ar otru ekspozīcijas Grāmata Latvijā kuratori Maiju Uzulu-Petrovsku ir arī šī izrāžu – lasījumu cikla autori, iestudējumus veidojot sadarbībā ar režisoru Valteru Sīli, mākslinieku Uģi Bērziņu un aktieriem Ingu Tropu, Anci Strazdu, Klāvu Melli un Tomu Veļičko.
Izmantojot piecas konkrētas grāmatas, kas radītas dažādos Latvijas vēstures posmos, visi pieci iestudējumi ir formas ziņā atšķirīgi, taču konkrētajam izdevumam visnotaļ atbilstoši.
Šovakar plkst. 18.30 LNB korē notiks pirmās un vairāku gadsimtu garumā vispopulārākās sprediķu grāmatas latviešu valodā – Georga Manceļa Jaunas latviešu sprediķu grāmatas (1770) – lasījums. Tās teksti tika atkal un atkal lasīti skaļi priekšā no paaudzes uz paaudzi gan baznīcā, gan mājās. Tā ir arī pirmā grāmata, kurā parādās autora noklausīta tautā lietotā latviešu valoda.
Trešdien plkst. 20.10 LNB 1. stāva ātrijā aktieri lasīs fragmentus no Daniela Defo romāna Robinsons Krūzo (1824) pirmā tulkojuma latviešu valodā. Tas ļaus pabūt XIX gadsimtā, kad latviešu lasītāji pirmoreiz iepazinās ar piedzīvojumu literatūru. Robinsons Krūziņš bija pirmā tieši jaunatnei un eksotiskai tēmai veltītā grāmata latviešu grāmatniecībā, un tā izrādījās īpaša kā lasīšanas, tā pašapziņas veicināšanas vēsturē, jo spēja aizraut XIX gs. cilvēkus, viņus padarot par uzcītīgiem lasītājiem, kuri vēlāk ar zinātkāri varēja sekot jaunlatviešu idejām.
Ceturtdien, 22. februārī, plkst. 18.30 LNB Konferenču centrā skatītāji aicināti uz Garlība Merķeļa (1769–1850) darba Latvieši lasījumu. Tas ir pirmais literārais sacerējums, kas iepazīstināja Eiropu ar latviešiem. Tas bija domāts vācu lasītājiem, taču jau XIX gs. pirmajā pusē hernhūtiešu rokrakstos nonāca arī līdz zemniekiem – latviešiem, bet latviski iespiests tika tikai 1905. gadā, kad grāmata ieguva jaunu spēku un būtiski veidoja latviešu nacionālo apziņu.
23. februārī plkst. 18.30 izrādē LNB 1. stāva ātrijā varēs ielūkoties Kārļa Ulmaņa laika propagandas izdevumā Pieci gadi (1939), kas bija daļa no autoritārā režīma centieniem veidot pozitīvu paštēlu.
Savukārt izrāžu ciklu noslēgs neatkarīgā sabiedriski politiskā, literārā un reliģiskā žurnāla Auseklis (1987–1988) pārlapošana sestdien, 24. februārī, plkst. 15.00 LNB Konferenču centrā. Žurnāls iznāca atmodas laika ieskaņās, tā numurus veidoja, pavairoja mašīnrakstā un izplatīja no rokas rokā konspirācijas apstākļos, baidoties no padomju specdienestu represijām. Žurnāla veidotāji to nosauca par pirmo no cenzūras brīvo izdevumu, kas Latvijā laists klajā kopš 1934. gada 15. maija apvērsuma.