Jau vēstīts, ka Saeima jauno likumprojektu nodeva skatīšanai komisijās, par atbildīgo nosakot Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.
"Lūdzām noteikt arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par līdzatbildīgo, jo šis likumprojekts ir cieši saistīts ar mediju jautājumu, par ko komisijā jau bijušas ilgstošas debates, kā arī vardarbības demonstrēšanas nosacījumiem, kurus arī apakškomisijas diskusijās esam skāruši saistībā ar bērnu tiesību aizsardzību," nepieciešamību jauno likumu izvērtēt no cilvēktiesību viedokļa iepriekš teica komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits (LPP/LC).
Likumprojekta anotācijā minēts, ka tā mērķis ir nodrošināt atbalstu Latvijas nacionālo filmu nozarei, šo filmu veidošanai, izplatīšanai, klasifikācijai, kā arī filmu mantojuma saglabāšanai un aizsardzībai.
Jaunais likums noteiks filmu nozares finansēšanas principus, kā arī nepieciešamos valsts atbalsta pasākumus nozarei, garantējot stabilu bāzes finansējumu un ikgadēju budžeta palielinājumu. Normatīvā akta projektā noteikta arī Filmu fonda darbība un to veidojošo līdzekļu uzskaitījums, kā arī valsts budžeta dotāciju apjoms - katru gadu valsts budžeta dotācijas fondam plānots palielināt par 10%.
Paredzēts, ka Filmu fonda līdzekļus varēs piešķirt nacionālo un tādu kopražojuma filmu veidošanai, kas atbilst vismaz diviem likumā minētiem nacionālās filmas kritērijiem. Līdzekļus plānots piešķirt arī nacionālo filmu izplatīšanai, tostarp kinofestivāliem, Latvijas filmu mantojuma saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai, ar filmu nozari saistītiem izglītības projektiem, kā arī ekspertu komisijas locekļu atlīdzībai par amata pienākumu pildīšanu.
Fonda finanšu līdzekļus iecerēts sadalīt saskaņā ar projektu konkursu nolikumiem, kurus apstiprinās un izsludinās Nacionālā kino centra (NKC) direktors, vienlaikus paredzot deleģējumu Ministru kabinetam (MK) izstrādāt fonda līdzekļu piešķiršanas un finansējuma saņēmēju atskaitīšanās kārtību.
Savukārt NKC konkursā "Citi filmu nozares projekti" būs iespējams pretendēt uz valsts budžeta līdzekļiem ar filmu nozari saistītiem projektiem - semināriem, kursiem un citiem filmu mākslas izglītības pasākumiem Latvijā, kā arī filmu profesionāļu apmācībai ārzemēs.
Fondam iesniegtos konkursa projektus vērtēs trīs pastāvīgas konsultatīvas ekspertu komisijas - dokumentālo, animācijas un spēllfilmu -, kā arī citu nozares projektu komisijas.
Likumprojekts arī noteiks to filmu tiesību administrēšanu, kuru autoru mantisko izņēmuma tiesību vai blakustiesību īpašnieks ir valsts.
Iecerēts, ka jaunais likums nodrošinās ne tikai nozares attīstību un konkurētspēju, ļaujot piesaistīt kopražojumu partnerus un līdzfinansējumu, kā arī radot labvēlīgus apstākļus citu finansējuma avotu piesaistei, bet arī veicinās nacionālo filmu izplatību un Latvijas audiovizuālās jaunrades un mantojuma saglabāšanu un pieejamību plašam sabiedrības lokam.
Likumprojekta autore - Kultūras ministrija (KM) - arī norādījusi, ka daudzās pasaules valstīs jau ir šādi likumi, kā arī pastāv dažādas nacionālo un valstī uzņemto ārvalstu filmu veidošanas atbalsta programmas. Savukārt Latvijā līdz šim vienīgie normatīvie akti, kas regulē filmu nozari, ir MK noteikumi, kuri nenodrošina visaptverošu nozares darbības koordinēšanu. Šāda normatīvo aktu neesamība pašlaik kavē stratēģiski plānojamu filmu nozares vienotu attīstību un audiovizuālās vides sakārtošanu, uzsvērusi KM.