Salīdzinot ar 2008.gadu, NKC, kas ir galvenais valsts naudas administrētājs filmu nozarē Latvijā, finansējums sarucis par teju 40% - pērn valsts dotācija centram bija Ls 3 243 054, šogad Kultūras ministrija dotācijā sola Ls 1 600 000. Patlaban centrs izsludinājis visus trīs konkursus, kuros iespējams pretendēt uz valsts atbalstu filmu uzņemšanai - spēlfilmām, dokumentālajām un animācijas filmām, bet tikai dokumentālo filmu konkursā uz finansējumu reāli pretendēs jauni projekti. Gan spēlfilmām, gan animācijas filmām atbalstītas tiks jau ražošanā esošās filmas, līdz ar to par finansējumu šogad var būt drošas jau iepriekš atbalstītās spēlfilmas - Arvīda Krieva Dancis pa trim, Jura Poškus Trīs dienas, Gata Šmita Tas notika ar viņiem, Jāņa Streiča Rūdolfa mantojums, Jevgeņija Paškeviča Golfa straume zem leduskalna.
NKC vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga norāda: lai uzturētu industriju, gadā vajag sešas spēlfilmas. Tik dramatiski kā 90.gados, kad sabruka lielā kinostudija un daudzi no kino nozares aizgāja, viņasprāt, šogad nebūs, bet tas, ka šogad nevar uzsākt jaunus projektus, ir liela problēma. Viņa stāsta, ka līdz šim daudzas studijas Latvijā eksistenci nodrošināja vai nu darbojoties reklāmas tirgū, vai sniedzot kādus pakalpojumus, bet tagad, kad ekonomiskā krīze iespēju "piepelnīties" samazinājusi, valsts atbalsts nacionālajam kino būtu īpaši svarīgs. Kā iespējamo glābiņu nozare saredz mēģinājumu piesaistīt Latvijai filmēšanas grupas no ārzemēm. "Rīgai ir ko piedāvāt - izcila filmēšanas vide, ļoti dažāda, unikāla, laba infrastruktūra, satiksme ar ārvalstīm, profesionālisms un ļoti augsta darba ētika."
Plašāku Zanes Radzobes rakstu "Zaudēsim profesionāļus?" lasiet sestdien laikrakstā Diena.