Arī vadību mainījušais pašmāju kinofestivāls "Arsenāls" rudenī sola pievērsties mēmā kino tēmai. Iemesls ir apaļā jubileja kopš pirmās skaņu filmas tapšanas (1927.gadā kā pirmā pilnmetrāžas skaņu filma Holivudā tika pozicionēta "Džeza dziedātājs"/"Jazz Singer"). Jubileju varēja sākt svinēt pērn, to var turpināt vēl dažus gadus, jo pašā XX gs. 20.gadu izskaņā (tātad pirms 80 gadiem) notika kino pāriešana uz skaņu. Tomēr mēmais kino nekad nav bijis līdz galam mēms, tam skaņu piešķīra dzīvais muzikālais pavadījums.
Ernsta Lubiča filmas
Ernsts Lubičs (1892 — 1947) bija viens no vācu kino pionieriem, kurš 1922.gadā, sekojot Holivudas zvaigznes Mērijas Pikfordes ielūgumam, devās uz Holivudu. Tur smalkā stilista un dzēlīga ironizētāja Lubiča karjera bija ļoti sekmīga (viņa populārākā Holivudas filma ir Grētas Garbo kronētā “Ņinočka” (1939) — šarmanta, trāpīga ironija par padomju Krieviju un krievu komisāres gaitām Parīzē). Holivudas karjeras laikā Ļubičs bija trīs reizes nominēts Oskaram, taču šī balva viņam tika piešķirta tikai 1947.gadā — kā Ļubiča ilgās karjeras novērtējums.
Savukārt Vācijā viņš popularitāti ieguva ar melodrāmām un komēdijām, kuri zvaigzne bija Pola Negri. "O’Vācijas" ietvaros tiek piedāvātas filmas “Dubarī kundze” (1919) un “Kalnu kaķe” (1921), kurās abās galvenās lomas tēlo Lubiča iemīļotā aktrise Pola Negri.
Programma
Mēmā filma ar klavierpavadījumu
Trešdien, 7.05.2008. 19.00
Kino RĪGA
Elizabetes iela 61
“Dubarī kundze”
Režija: Ernsts Lubičs, 1919, 110 min.
Lomās: Pola Negri, Emīls Janingss, u.c.
Pie klavierēm: prof. Aļoša Cimmermanis, Minhene
Sižets. Jaunas meitenes ceļš no necilas mācekles līdz Francijas karaļa mīļākās lomai, viņas erotiskās dēkas, dzīve greznībā un gals uz ešafota Franču revolūcijas laikā. Mutuļojoši vitāla, grandiozi inscenētās kostīmfilma ar izcilu aktieru tēlojumu.
Ar filmu “Dubarī kundze“ Ernsts Lubičs 1919. gadā kļūst par vienu no vadošajiem vācu kinorežisoriem. Viņa revolūcijas drāma nekaunīgi humorpilnā un šarmantā veidā samiksē operetes toņkārtas un pasaules vēstures dunoņu.
Starptitri vācu valodā ar sinhronu tulkojumu latviešu valodā.
Biļetes kinoteātra kasē.
Radošā darbnīca: Mēmā kino muzikālais pavadījums
Ceturtdien, 8.05.2008. 16.00 — 18.00
Gētes institūtā Rīgā
Torņa iela 1, ieeja no Klostera ielas
Ieeja: brīva
Cik svarīgs ir filmas muzikālais pavadījums? Vai muzikālais pavadījums var kļūt par filmas panākumu atslēgu? Vai gluži otrādi — par filmas neveiksmes cēloni?
Uz šiem un citiem jautājumiem radošajā darbnīcā atbildes sniegs prof. Aļoša Cimmermanis. Atbildes tiks sniegtas ar konkrētu filmu un muzikālā pavadījuma fragmentu palīdzību.
Prof. Aļoša Cimmermanis, Latvijā dzimušais pianists, kino komponists un Minhenes Mūzikas augstskolas profesors, pēdējo 20 gadu laikā ar savām apdarēm un kompozīcijām mēmo filmu instrumentālajiem pavadījumiem kļuvis par vienu no vadošajiem šīs īpašās mākslas interpretiem. Viņa repertuārā šobrīd ir jau vairāk nekā 400 darbu. Iedvesmu un spēku šīm interpretācijām Aļoša Cimmermanis smeļas savā plašajā komponista pieredzē, strādājot dažādos žanros – komponējot muzikālo teātri, baletu, kabarē, šansonus un džezu. Mākslinieka veidotie mēmo filmu muzikālie pavadījumi televīzijai, DVD ierakstiem un jo īpaši publikas un kritiķu sajūsmināti uzņemtie mēmo filmu muzikālie pavadījumi kinoseansu laikā nostiprinājuši viņa meistara slavu šajā retajā mākslas sfērā. Aļoša Cimmermanis un viņa ansamblis ir regulāri viesi starptautiskos kino festivālos.
Pasākums notiks vācu valodā ar sinhronu tulkojumu latviešu valodā.
Ieeja — brīva
Mēmā filma ar klavierpavadījumu
Ceurtdien, 8.05.2008. 20.00
Kino RĪGA
Elizabetes iela 61
“Kalnu kaķe“
Režija: Ernsts Lubičs, 1921, 80 min.
Lomās: Pola Negri, Viktors Jansons, Pauls Heidemanis, Pauls Bīnsfelds u.c.
Pie klavierēm: prof. Aļoša Cimmermanis, Minhene
Sižets. Netālu no Pifkaneiro atrodas liels forts, kas līdz šim izturējis visus uzbrukumus. Tāpēc majestātiskā cietokšņa komandants īpaši nebaidās par savu vīru drošību. Daudz vairāk viņam rūp savas pievilcīgās meitas Lillijas nevainība, jo ir tapis zināms, ka uz fortu tiek pārcelts par brunču mednieku izdaudzinātais leitnants Aleksis. Runā, ka Aleksis pavedis ikvienu sievieti, kas viņam iepatikusies. Taču vispirms tiek izģērbts pats Aleksis, jo ceļā viņam uzklūp laupītāju barveža meita Riška, atstājot brašo leitnantu vienā apakšveļā...
Vērtējums. Šo bezkaunīgi draisko militārparodiju Lubičs uzņēma trīs gadus pēc Pirmā pasaules kara beigām, taču filma neguva tālaika publikas atzinību. Lubičs uzskatīja, ka nesen piedzīvotā sakāve karā un dzīvās atmiņas par smagajām bada pilnajām ziemām kavēja filmas panākumus. Līdzās dzēlīgajai satīrai par militāro tēmu un trakulīgi samainītajām dzimumu lomām mulsināja arī formālie eksperimenti: Ernsta Šterna veidotajās dekorācijās un kostīmos izpaudās toreiz tik aktuālais ekspresionisms, pārsteidza Lubiča izvēlētie savdabīgie kameras iestatījumi vētraino notikumu filmēšanā. No šodienas viedokļa šī ir uzskatāma par vienu no daudzslāņainākajām Lubiča filmām ar perfektu formas un satura saskaņojumu, kompozīciju, kā arī ar pārliecinošu aktieru sniegumu, jo īpaši Polas Negri izteiksmīgo spēli šajā agrīnā Veimāras kino meistardarbā.
Lasiet vairāk par festivālu O'Vācija