Vēsturisko filmu skate Cēsu pilī piedāvā vērtīgu filmu programmu

Šīs tematiskās skates pieteikumā ir vairākas filmas, kuru dēļ pilnīgi noteikti ir vērts doties uz Cēsīm. Žannas ciešanasVispirms jau tas ir mēmā kino šedevrs - dižā dāņa Karla Teodora Dreiera  Žannas d’Arkas ciešanas –, kas tapis 1928. gadā, turklāt nevis Dānijā, bet gan Francijā, kur filmēja Dreiers (piektdien plkst. 21.30).  Ja filmu Žannas d’Arkas ciešanas iepazīsiet īstajā noskaņojumā un īstajā vidē - tā ir spējīga kļūt par satriecošu emocionālu pārdzīvojumu. Par spīti tam, ka filmas sižets pārsteigumus nesagādā - Svētās Žannas moku ceļš no karavadones līdz ķecerībā apsūdzētajai grēciniecei, kas sadedzināma sārtā, ir zināmāks par zināmu. Manā pieredzē ir unikāls šīs filmas seanss slavenajā Amjēnas katedrālē – baznīcā, kurā tika izrādīta filma, kā turpinot baznīcas grēku izpirkšanu pret sārtā sadedzināto Žannu d’Arku. Senā Dreiera filma joprojām ir spējīga šokēt (arī bez Amjēnas katedrāles), gluži tāpat kā Žannas d’Arkas - aktrises Renē Falkoneti - izteiksmīgie tuvplāni, kas kontrastē ar «vīrišķīgo» spēku - inkvizīcijas tiesas tiesnešu stāviem un viepļiem, tiem, kuri lemj Žannu sārtam. Filmas kadru grafiskais ritms, balti melnais kontrasts, tuvplānu dramatisms un arī Žannas - Renē Falkoneti - ciešanas, padarījušas filmu par vienu no XX gs. kino šedevriem. Turklāt šī ir arī filma, kurā aktrises un varones saplūsme ir beigusies dramatiski – pēc Žannas lomas, Žannas likteņa izdzīvošanas Renē Falkoneti sagruva - viņas tālākais liktenis bija ilgstoša uzturēšanās psihiatriskajā klīnikā. Salauztās un sīkstāsViduslaiku un Žannas likteņa skarbums nebija izturams XX gs. 20. gadu aktrisei Falkoneti, tomēr liela daļa no Cēsu programmā iekļautajām filmām vēstī par apbrīnojami spēcīgām, sīkstām sievietēm, par spīti laika brutalitātei un vīrišķā spēka dominantei. Šis pats sievišķā un vīrišķā pretnostatījums, ko summē Žannas d’Arkas drāma, atrodams arī daudz vēlāk tapušā filmā – franču režisora Bertrāna Tavernjē 1987. gada filmā Beatrise ar tolaik jauniņo Džūliju Delpi galvenajā lomā. Ne velti filmas oriģinālnosaukums franču valodā ir Beatrises ciešanas. Atšķirīga gan ir abu filmu vieta «šedevru skalā». Tomēr programmā iekļautās filmas nav tikai fizisku ciešanu un vardarbības stāsti (kā Žannas d’Arkas ciešanas un Beatrise). Te ir vitālas biogrāfiskās filmas un vēsturiskas melodrāmas, piemēram, britu filma Elizabete (1998), kas par pasaules zvaigzni padarīja jauniņo austrāliešu aktrisi Keitu Blānšetu. Programma piedāvā iespēju noskatīties arī ārkārtīgi reti rādīto filmu Anna (1996) - tas ir pēdējais Aloiza Brenča darbs, biogrāfiska filma par Rīgas cisterciešu klostera XVI gadsimta mūķeni Annu Notkenu, kurā par detektīvžanra speciālistu uzskatītais režisors negaidīti atklājās kā reliģiozs, misticisks cilvēks. Programmā skatāma arī Līvas Ulmanes režisētā Kristīne - Lavransa meita u. c. filmas, kuras ir vērts redzēt. Vairāk informācijas - www.filmuskate.cesis.lv, biļetes - www.bilesuparadize.lv.ProgrammaPiektdien, 12. augustāPils rietumu tornī17.00 Filmu skates atklāšana. Senās mūzikas ansambļa Trakula dalībnieces17.30 Beatrise (Francija, Itālija, 1987)18.30 Animācijas filmu programma bērniemPils dārzā21.30 Žannas d’Arkas ciešanas (Francija, 1928)Sestdien, 13. augustāPils rietumu tornī13.30 Animācijas filmu programma bērniem14.00 Markēta Lazarova (Čehoslovākija, 1967)15.00 Anna (Latvija, 1996)17.00 Viduslaiku mistiķes (Kanāda, 2003)18.00 Elizabete (Lielbritānija, 1998)19.00 Epitāfija Barbarai Radzivilai (Polija, 1983)Pils dārzā21.30 Kristīne ¬– Lavransa meita (Norvēģija, Zviedrija, Vācija, 1995)Svētdien, 14. augustāPils rietumu tornī14.00 Animācijas filmu programma bērniem14.30 Kristīna. Viduslaiku dzīve (Lielbritānija, 2008)15.30 Anna (Latvija, 1996)16.00 Epitāfija Barbarai Radzivilai (Polija, 1983)18.00 Markēta Lazarova (Čehoslovākija, 1967)Pils pagalmā21.30 Pāveste Joanna (Vācija, Lielbritānija, Itālija, 2009)