Makroekonomiskais scenārijs, atbilstoši kuram tiek plānots budžets, atstāj divējādu iespaidu. IKP pieauguma prognoze - 7.5% vērtējama kā piesardzīgi reālistiska, bet inflācijas prognoze - 6.3% laikam atspoguļo, ka valdības optimisma rezerves inflācijas jautājumā vēl ne tuvu nav izsmeltas. Uz ko balstīts šis optimisms un kādā veidā valdība plāno gada laikā gandrīz divas reizes samazināt inflāciju, gan netiek paskaidrots. Tomēr kopumā valsts budžeta ieņēmumu daļa ir saplānota reālistiski. Zināmas iebildes izraisa vienīgi nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu zemā prognoze. Kopš 1990-to gadu beigām nekustamā īpašuma cenas ir daudzkārt pieaugušas, tomēr nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi ir pakāpeniski samazinājušies no 1.2% no IKP 1998. gadā līdz 0.5% no IKP 2007. gadā. Arī 2008. gadā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi tiek plānoti rekordzemā 0.5% no IKP līmenī. Tas skaidri parāda, ka valdības darbošanās pie nekustamā īpašuma nodokļa t.sk. kadastrālo vērtību sakārtošanas praktisku rezultātu nav nesusi.
Attiecībā uz budžetu kopumā A.Kalvīša valdība iet jau iestaigāto ceļu un deklarētais taupības režīms attiecas galvenokārt uz pensionāriem un citām sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Līdzīgi kā šogad, valsts budžeta pārpalikums ir panākts uz sociālā budžeta rēķina.
Valsts budžetu veido divas galvenās sastāvdaļas – valsts pamatbudžets, kurā atspoguļoti visu ministriju un budžeta iestāžu tēriņi un sociālais budžets, no kura tiek maksātas pensijas un pabalsti. Valsts pamatbudžets tiek plānots ar 91 milj. latu deficītu, bet sociālais budžets - ar 254 milj. latu pārpalikumu. Rezultātā sociālā budžeta pārpalikums ar uzviju kompensē valsts pamatbudžeta deficītu un valdība var raportēt par budžetu ar pārpalikumu. Līdzīga situācija ir arī 2007. gada valsts budžeta grozījumos: valsts pamatbudžets tiek plānots ar 268 milj. latu deficītu, bet sociālais budžets - ar 322 milj. latu pārpalikumu. Veidojot simtiem miljonu lielu pārpalikumu sociālajā budžetā, A.Kalvīša valdība mākslīgi bloķē iespēju straujāk paaugstināt pensijas un sociālos pabalstus. A.Kalvīša valdības pieeja ir sociāli bezatbildīga, it īpaši ņemot vērā faktu, ka vidējā pensija vēl aizvien ievērojami atpaliek no iztikas minimuma.
Interesanta aina paveras, izanalizējot valsts budžetu funkcionālajā sadalījumā un izvērtējot, uz kurām jomām vēl, neskaitot sociālo jomu, attiecas taupības režīms. Veselības aprūpes izdevumi tiek samazināti no 3.9% no IKP uz 3.4% no IKP, izglītības izdevumi no 4.2% uz 4.0%, izdevumi sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanai no 2.7% uz 2.0%, izdevumi vides aizsardzībai 1.1% uz 0.7% utt. Turpretī izdevumi vispārējiem valdības dienestiem palielinās no 5.0% no IKP uz 6.9% no IKP! Tādējādi skaļi bazunētās ziņas, ka Valsts kanceleja nākamgad samazinās izdevumus par 365 tūkst. latu, vai Finanšu ministrija ietaupīs 705 tūkst. latu, ir lielā mērā pokazuha. Praktiski lielākais ietaupījums tiek plānots uz pensiju, kā arī pedagogu, mediķu un policistu algu rēķina.
Konsekventa ministriju un iestāžu bāzes izdevumu samazināšana tā arī nav veikta, kaut arī pašas valdības apstiprinātais inflācijas samazināšanas plāns paredzēja 2008. gada budžetā veikt bāzes izdevumu samazināšanu par 1-3%. Tā vietā ir "apgrieztas" prioritātes, piemēram, laužot valdības solījumus par mediķu, pedagogu un policistu algu paaugstināšanu. Bāzes izdevumu samazināšana, protams, ir nepopulārs solis, tomēr pašreizējā situācijā nepieciešams. Tas arī ļautu sabalansēt valsts pamatbudžetu, mazinot valdības vēlmi taupīt uz pensionāru rēķina. Praksē bāzes izdevumu samazināšana pēdējo reizi tika veikta, gatavojot 2004. gada valsts budžetu, kad ministriju un iestāžu bāzes izdevumi tika samazināti vidēji par vairāk nekā 6%. Atbrīvotas bija tikai atsevišķas jomas, piemēram sociālais budžets un Kultūras ministrijas izdevumi. A.Kalvīša valdībai, neraugoties uz inflācijas samazināšanas plānā pausto apņemšanos, šis ceļš ir izrādījies par grūtu.
A.Kalvīša valdība nekad nav izcēlusies ar cieņu pret likuma varu un tā tas ir arī šoreiz, attiecībā uz 2008. gada valsts budžetu. Likums "Par budžetu un finanšu vadību" skaidri nosaka, ka budžeta projekts un to pavadošo likumprojektu un dokumentu pakete ir jāiesniedz Saeimā līdz 1. oktobrim. Likumā paredzētajā termiņā budžeta projekts netika iesniegts. Neievērojot budžeta iesniegšanas termiņu A.Kalvīša valdība ierobežo likumdevējas institūcijas - Saeimas iespējas detalizēti iepazīties ar valsts budžetu un sagatavot pārdomātus priekšlikumus. Grūti teikt, vai šajā gadījumā galveno lomu spēlē A.Kalvīša valdības nekompetence vai demonstratīva necieņa pret likumu. Gandrīz vai retorisks jautājums, vai Saeimas vairākums mēģinās piesegt A.Kalvīša valdības pretlikumīgo rīcību, vai tomēr nostāsies likuma sardzē un izdarīs attiecīgus secinājumus par šo valdību?
A.Kalvīša valdības nekompetence un gadiem ilgā bezdarbība inflācijas samazināšanas jautājumā valstij izmaksās ļoti dārgi. 2008. gada budžeta projektā tiek sniegta atbilde kam, Kalvīšaprāt, par to būs jāmaksā - pensionāriem, mediķiem, pedagogiem, policistiem... Vai tā būs arī Saeimas vairākuma atbilde?