Starptautiskā foruma pirmā diena pagāja Latvijas Mākslas akadēmijas telpās, savukārt nākamās divas noritēs rekonstruētajā vēsturiskajā LNMM galvenajā ēkā.
Konferences programma piedāvā 30 daudzveidīgas prezentācijas angļu valodā, ko sagatavojuši vadošie nozares pētnieki no Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Vācijas, Lielbritānijas un ASV.
Konferenci 7. oktobrī atklās mākslas zinātniece Dr. art. Dace Lamberga (LV), kura uzstāsies ar referātu Simbolisma laiks. Baltijas projekts. Par tēmu Akmens stāsti: zemes ekoloģija Baltijas mākslā runās Bārts K. Pušavs (Bart C. Pushaw, US), bet Dr. Laima Laučkaite (Laima Laučkaitė, LT) iepazīstinās ar Pirmā pasaules kara mantojumu Lietuvā jeb Neviena zemes mākslu.
Otrās dienas turpinājumā klausītāji uzzinās, kā uzbūvēt virtuālo muzeju. Savās pārdomās par attaisnojumu, iespējamību un ceļiem, kā no jauna radīt zaudētu muzeju un tā kolekcijas, dalīsies Dr. Dītmars Pops (Dietmar Popp, DE), analizējot Kurlandes provinces muzeja situāciju Mītavā (Jelgavā). Par Latvijas Universitātes Mākslas muzeju, kas veltīts profesora Ernesta Felsberga 150. gadu jubilejai, stāstīs mākslas vēsturniece Dr. paed. Austra Avotiņa (LV). Mākslas zinātnieks Dr. art. Jānis Kalnačs (LV) runās par tēmu Ģimenes portreti interjerā: fotogrāfijas kā pierādījums par mākslas darbiem, kas piederēja rīdziniekiem pirms Otrā pasaules kara. Mākslas kultūras teorētiķe Katrīna Teivāne-Korpa (LV) kopā ar mākslas zinātnieci un kritiķi Laini Kristbergu (LV) pievērsīsies performances manifestācijām Latvijas fotogrāfijā 20. gadsimta 20. un 30. gados.
Sesto sesiju ievadīs Dr. Linara Dovīdaitīte (Linara Dovydaitytė, LT), kura pastāstīs par (jaunu) konceptu testēšanu un kopdarbības praksēm Lietuvas muzejos. Lina Mihelkeviče (Lina Michelkevičė, LT) aicinās paskatīties uz mākslas notikumu no pasakas aspekta, uzdodot jautājumu Kā vēsturiski interpretēt ātri gaistošo?
Dr. art. Stella Pelše (LV) savu prezentāciju veltīs mākslinieka personības traktējuma problemātikai latviešu mākslas vēstures monogrāfijās, kas tika publicētas 21. gadsimta sākumā. Kā reprezentēt tagadni? – tādu jautājumu klātesošajiem uzdos Julija Fomina (Julija Fomina, LT), stāstot par priekšstata / uzskata "laikmetīgs" konstruēšanu Lietuvas mākslas izstādēs 20. gadsimta pēdējā dekādē.
Konferences trešās dienas rītā, 8. oktobrī, klausītājus uzrunās Dr. Marijas Dremaites (Marija Dremaitė, LT) stāsts par sociālistiskā modernisma ilgo dzīvi Baltijas valstīs, Dr. Jiri Kermika (Jüri Kermik, EE / UK) ieskats igauņu dizaina novitātēs 1980. gados un Ievas Astahovskas (LV) pētījums par "aukstā kara" vizionārajām pasaulēm.
Pēdējo, astoto sesiju, ievadīs Dr. Andresa Kurga (Andres Kurg, EE) lasījums "Aiz salīdzinājuma: rakstot Padomju Savienības postmodernās arhitektūras vēsturi". Par Lietuvas mākslinieku grupas Post Ars foto performancēm runās Dr. Agne Narušīte (Agnė Narušytė, LT), plašāk izvēršot jautājumu Vai tas ir izpētes materiāls vai mākslas darbs?Konferences darbu noslēgs mākslas zinātniece Helēna Demakova (LV), kura ierosinās padomāt par šobrīd Latvijā ļoti aktuālo tēmu – Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma satura plānošanu, definējot arī iespējamās problēmas ar tā teorētisko novērtējumu nākotnē.
Baltijas mākslas vēsturnieku konferences pirmsākumi meklējami iepriekšējās divās tikšanās reizēs pēdējo gadu laikā – konferencē Mākslas vēstures ģeogrāfija Baltijas reģionā (The Geographies of Art History in the Baltic Region) 2009. gadā, ko rīkoja Igaunijas Mākslas akadēmija kopā ar Igaunijas Mākslas vēsturnieku asociāciju Tallinā un konferencē (At)bloķētā atmiņa: rakstot mākslas vēsturi Baltijas valstīs ((Un)blocked Memory: Writing Art History in Baltic Countries) 2011. gadā, ko organizēja Vītauta Dižā universitāte sadarbībā ar Viļņas Mākslas akadēmiju Kauņā.
Uz konferenci laipni gaidīti visi interesenti. Ieeja brīva.