Impulsu šāda tēlaina izstādes nosaukuma izvēlei gleznotājai Paulai Zariņai-Zēmanei devis amerikāņu-angļu literāta un dramaturga Tomasa Stērnsa Eliota (Thomas Stearns Eliot, 1888–1965) dzejoļu krājums Četri kvarteti (1943). Tajā lasāma frāze par kādu līdzsvara punktu, kurā visas pasaules pretrunas satiekas harmonijā. Paulas Zariņas-Zēmanes gadījumā bangojošās pasaules miera punkts rodams katrā no darbiem, kuros ir meklēts starpstāvoklis garīgajai un zemes pasaulei. Pārāk liela kustība padara mūs uztrauktus, turpretī nevirzīšanās uz priekšu liek garlaikoties. Māksliniece glezno vietas, kas sniedz cilvēkam iespēju baudīt klusumu un mieru – pat tad, ja pasaule apkārt griežas ātrāk nekā jebkad.
Paulas Zariņas-Zēmanes jaunākie darbi attālinās no dabas atveidojuma, ļaujot skatītāja iztēlei līdzdarboties arvien vairāk. Tās ir autores ainavās uztvertās asociācijas – mistiski brīži, īstenoti lielformāta tonāli jutīgās eļļas gleznās, kurās ik pa laikam ienāk kāds tēls. Ikviens triepiens ir kā emocionāls, bet mērķtiecīgs process, kas piepilda audeklu ar smalkām, pat reizēm nemanāmām piedzīvoto mirkļu refleksijām, radot bezgalīgu un dziļu apziņas plūdumu.
Paula Zariņa-Zēmane ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūru Glezniecības nodaļā. Viņai notikušas vairākas nozīmīgas personālizstādes galerijā Māksla XO, kā arī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un fonda Mākslai vajag telpu Vasaras mājā. 2016. gadā autores darbi bija skatāmi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls projekta Spriedze. Jaunie Latvijas glezniecībā III ietvaros, kā arī Cēsu Mākslas festivāla izstādē Laikmetīgā ainava Vecajā alus brūzī.