Piektdien, 27. februārī, Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā pirmo reizi tiks pasniegta kim? Rezidences balva, kuru sadarbībā ar starptautiskām partnerorganizācijām dibinājis Laikmetīgās mākslas centrs kim?.
Pērn rudenī balvas pirmajai kārtai kim? izvirzīja deviņus pašmāju māksliniekus, kuri atbilst šādiem kritērijiem: aktīvi piedalās izstādēs un ar tām saistītos pasākumos Latvijā un ārvalstīs; ir vecumā līdz 40 gadiem un pēdējos piecos gados ir piedalījušies vismaz vienā kim? veidotajā projektā.
Procesa otrajā kārtā deviņu mākslinieku portfolio elektroniski caurskatīja un vērtēja balvas starptautiskā profesionālā žūrija, kurā tika iekļauti mākslas organizācijas Gasworks (Londona), mākslas telpas Art in General (Ņujorka), Laikmetīgās mākslas institūta KW (Berlīne), Starptautiskās darbnīcu un kuratoru programmas ISCP (Ņujorka) un muzeja Tate Liverpool pārstāvji. Saskaņā ar žūrijas vērtējumu finālam kvalificējās Ieva Epnere, Kaspars Groševs, Darja Meļņikova, Krišs Salmanis, kā arī Mika Mitrēvica un Kristīnes Kursišas radošā apvienība.
No pieciem finālistiem uzvarētāju izvēlēsies Laikmetīgās mākslas institūta KW rezidenču programmas vadītāja Adela Javica, kura šonedēļ ieradās Rīgā un klātienē iepazinās ar visiem māksliniekiem. Balvas ieguvējs pavadīs divus mēnešus rezidencē Berlīnē KW kompleksā.
Laikmetīgās mākslas institūts KW mīt bijušās margarīna ražotnes ēkā Augusta ielā – rajonā, kurā pulsē Berlīnes mākslas dzīve. KW specializācija ir jaunā māksla; institūtam nav savas kolekcijas, taču tas piedāvā aktīvu izstāžu, dažādu pasākumu un rezidenču programmu, kā arī rīko Berlīnes mākslas biennāli. KW dibinātājs ir Klauss Bīzenbahs – pašlaik viņš ir viens no galvenajiem Ņujorkas Modernās mākslas muzeja MoMA kuratoriem un Ņujorkas Laikmetīgās mākslas centra MoMA PS1 direktors.
Februārī Berlīnes kinofestivāla laikā KW telpās, kur bija skatāma amerikāņu videomākslinieka Raiena Trekartina izstāde, Klauss Bīzenbahs kopā ar amerikāņu aktieri un mākslinieku Džeimsu Franko sarīkoja vienu no galvenajām Berlināles ballītēm, kuru apmeklēja mākslinieki Volfgangs Tillmanss, Anrī Sala, Dags Eitkens, Tomass Demands, mūziķi Maikls Staips un Kortnija Lova, Pussy Riot dalībniece Nadežda Tolokoņņikova, Berlīnes kinofestivāla žūrijas priekšsēdētājs režisors Darens Aronofskis, režijas meistari Vims Venderss un Verners Hercogs, aktrise Natālija Portmane un citas prominences.
Paredzēts, ka 2016. gadā kim? Rezidences balvas laureāts dosies uz rezidenci ISCP Ņujorkā un 2017. gadā – uz Gasworks rezidenci Londonā. Tādējādi tiks veicināta latviešu mākslinieku integrācija starptautiskajā apritē.
Par jaunās balvas nozīmību sarunā ar KDi stāsta Laikmetīgās mākslas institūta KW rezidenču programmas vadītāja Adela Javica.
Ar ko, jūsuprāt, Rezidences balva atšķiras no naudas prēmijas pasniegšanas māksliniekam?
Pašlaik mākslas pasaulē pastiprināta uzmanība tiek pievērsta gatavam produktam, taču Laikmetīgās mākslas institūta KW rezidenču programma akcentē radīšanas procesa nozīmīgumu – nav iespējams izveidot izcilu mākslas darbu, neieguldot tajā laiku un idejas. Savā darbībā mēs to cenšamies uzsvērt un skaidrojam skatītājiem, ka būtu interesanti un vērtīgi sekot līdzi mākslinieka darba procesam, nevis tikai apspriest un aplūkot rezultātu – pabeigtu mākslas objektu. Tas ir jauns veids, kā domāt par izstādēm un iepazīstināt ar māksliniekiem.
Autori, kuri darbojas KW rezidencē, aicināti rīkot publiskus pasākumus, tādējādi procesā tiek iesaistīti skatītāji. Piemēram, tagad KW uzņem Argentīnas mākslinieci Jasmīnu Lopesu – viņa rezidencē raksta filmas scenāriju. Tā būs filma, kas paredzēta izrādīšanai mākslas telpā. Jasmīna rīkoja publisku scenārija lasījumu. Tas viņai palīdzēja noskaidrot, kā tas skan, kā uz to reaģē klausītāji, kas iedarbojas, kas ne. Šis ir viens no veidiem, kā mēs veicinām mākslinieku kontaktu ar auditoriju un paveram rezidences durvis.
Pastāstiet nedaudz vairāk par KW rezidenču programmu. Cik mākslinieku gadā jūs uzņemat?
KW 90. gadu sākumā tika izveidots kā vieta, kurā dzīvoja un strādāja mākslinieki. Faktiski tas bija radošo cilvēku skvots. Laika gaitā KW pārvērtās par institūciju, šis Berlīnes rajons arī ir piedzīvojis pārmaiņas. KW kompleksā māksliniekiem vairs nav tik daudz vietas kā agrāk. Tur, kur agrāk bija mākslinieku dzīvokļi, tagad ir biroji un izstāžu telpas. Taču šeit joprojām ir divi dzīvokļi, kuros mīt mākslinieki. Tas ir svarīgi, ka viņi dzīvo tepat KW un katru dienu komunicē ar mūsu darbiniekiem. Viņi var izmantot visas iespējas, kuras piedāvā mūsu mākslas centrs.
Vienlaikus varam uzņemt tikai divus māksliniekus. Rezidencē viņi var darboties no diviem līdz sešiem mēnešiem, termiņš ir atkarīgs no partnerorganizācijas. Laikmetīgās mākslas centra kim? Rezidences balvas ieguvējs šeit uzturēsies divus mēnešus – no 15. maija līdz 15. jūlijam.
Kādi ir mākslinieka pienākumi, kamēr viņš uzturas rezidencē? Vai šajā laikā, teiksim, ir jāsagatavo izstāde?
Nē. Es vēlos uzsvērt, ka rezidencē no mākslinieka netiek gaidīts konkrēts darba rezultāts. Rezidence autoram sniedz iespēju šajā laikā darīt visu, ko viņš vēlas. Mākslinieka darbnīcu var apmeklēt kuratori un KW darbinieki, kuri gatavi izteikt viedokli un palīdzēt ar padomu. Taču māksliniekam nav pienākumu kaut ko radīt izstādīšanai KW. Tas, ko mēs no viņa prasām, ir sarīkot vismaz vienu publisku pasākumu, kas manifestē mākslinieka klātbūtni KW. Tā varētu būt lekcija, tikšanās ar skatītājiem, sava darba prezentācija vai kaut kas pavisam cits – atkarībā no mākslinieka darbības specifikas.
Svarīgi saprast – mēs uz noteiktu laiku piedāvājam māksliniekam telpu un iespēju strādāt. Viss pārējais ir viņa ziņā.
Kā vispilnvērtīgāk izmantot divus mēnešus Berlīnē? Vai jādzenas pēc kuratoriem, mēģinot tos ieinteresēt?
Divi mēneši ir pietiekami īss laiks, tāpēc māksliniekam jāsaprot, ko viņš vēlas. Berlīnē ir jāredz pēc iespējas vairāk, jāsatiek pēc iespējas vairāk mākslinieku, taču nav jāaizmirst par savu darbu. Varbūt ir vērts uz dažām dienām palikt aiz slēgtām durvīm darbnīcā. Jāapvieno abi ceļi – jāgūst pēc iespējas vairāk no tā, ko piedāvā pilsēta, un jāspēj koncentrēties uz daiļradi.
Vai KW turpina uzturēt attiecības ar māksliniekiem, kuri bijuši rezidencē? Vai ir cerība sarīkot pie jums izstādi?
Jā, mums patīk uzturēt attiecības ar māksliniekiem. Kamēr viņi ir rezidencē, mums veidojas draudzīgas saites. To nevar panākt, tikai sarunājoties skaipā vai pārsūtot pa e-pastu savu portfolio. Kā jau teicu, rezidencei nav tieša sakara ar izstāžu programmu. Šādu saistību nav ne māksliniekam, ne KW. Mēs neuzņemamies atbildību izstādīt viņa darbus, taču, protams, mēs paturēsim prātā šo mākslinieku.
Kādu mākslas veidu pārstāvjiem jūs dodat priekšroku savā rezidenču programmā? Gleznotājiem, tēlniekiem, instalāciju autoriem?
Ierobežojumu nav, esam atvērti visiem. Pašreiz pie mums darbojas režisore un gleznotāja Jasmīna Lopesa. Pirms tam bija beļģu mākslinieks Steins van Dorpe – viņš rāda performances un KW darbnīcā neko taustāmu nav radījis. Viņš tikai domāja, plānoja un gatavojās. Vēl agrāk rezidencē četrus mēnešus pavadīja izraēliešu fotogrāfe Ilita Azulaja: pirmajā dienā viņas darbnīca bija tukša, termiņa beigās – visas sienas bija noklātas ar darbiem. No māksliniekiem mēs sagaidām tikai to, ka viņi būs ambiciozi un strādās novatoriski – vienalga kādā medijā un tehnikā.
Kā jūs izvēlēsieties kim? Rezidences balvas ieguvēju? Kāda būs procedūra?
Es ieradīšos Rīgā un divas dienas apmeklēšu finālā iekļuvušo mākslinieku darbnīcas. Es viņus satikšu klātienē. Viss būs atkarīgs no tā, kāda saikne man izveidosies ar mākslinieku darbiem. Man būs svarīgi uzzināt, kādus projektus viņi īsteno tagad, lai es varētu spriest, kuram šī balva varētu būt visnoderīgākā.
Kāds iespaids jums radās atlases kārtā, kad pētījāt Latvijas mākslinieku iesūtītos portfolio? Vai bija pārsteigumi?
Es pārliecinājos, ka māksliniekus Latvijā nodarbina līdzīgi jautājumi, kādiem pievēršas viņu kolēģi Berlīnē un citur pasaulē. Tas ir darbs ar materiālu, dažādām tekstūrām, tā ir interneta, online realitātes un ikdienas dzīves mijiedarbība. Daži mākslinieki piedāvāja interesantus risinājumus. Laikmetīgās mākslas centrs kim? bija paveicis ļoti kvalitatīvu priekšatlasi, iekļaujot sarakstā māksliniekus, kuriem jau veidojas starptautiska karjera un kuriem ir potenciāls to izveidot.