Izstādē ar nosaukumu Provansas valdzinājums varētu būt apskatāmas aptuveni 40 gleznas, iepazīstinot Latvijas skatītājus ar tādiem māksliniekiem kā Pjērs Ogists Renuārs, Pols Sezāns, Anrī Matiss, Marks Šagāls, Pablo Pikaso un Rauls Difī. Šie mākslinieki kādu savas dzīves periodu ir pavadījuši Dienvidfrancijā, ietekmējoties no apkārtējās vides un radot izcilus darbus, pastāstīja Upeniece.
Izstādes mērķi ir laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības (ES) Padomē, sajust kopību ar Eiropu, izvēloties radošāko, ko sniedz 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums - franču kultūru. Izstādes veidotāji vēlas risināt sarunu par Dienvidfrancijas vides ietekmi uz konkrētu mākslinieku daiļradi, izvēloties astoņus dažādu tautību autorus, izcilus sava laikmeta meistarus, kuri ir darbojušies vienā vidē - Dienvidfrancijā -, bet katrs savā kultūras telpā un dažādās paaudzēs, un interpretējot, kā tas tieši vai netieši reflektē darbos. Ar autoru un darbu izvēli izstādes veidotāji iezīmēs paradigmu maiņu mākslā un kultūrā 19. gadsimta beigās - 20. gadsimta sākumā un jaunās domāšanas, kā arī mākslinieciskās izteiksmes attīstību 20. gadsimta pirmajā pusē.
Izstādes nosaukums esot drīzāk simbolisks, jo izvēlētie mākslinieku darbi bieži vien tieši neatspoguļo konkrētu dabas skatu vai sadzīves ainu, bet Dienvidfrancijas gaismai un krāsām raksturīgo, kas uz mākslinieku audekliem ir pārvērties izteiksmīgās līnijās, piesātinātā kolorītā vai tēlu aprisēs, veidojot nojausmu par vietas atmosfēru.
Kā norādīja Upeniece, šī tēma Latvijai ir ļoti būtiska, jo gan konkrētā reģiona dabas valdzinājums, gan īpaši jaunie, Francijā dzimušie, modernisma virzieni dažādos laikos bija iedvesmas avots arī vairākām Latvijas mākslinieku paaudzēm, sākot ar Jāzepu Grosvaldu 20. gadsimta sākumā līdz pat šodien strādājošajiem - Aleksejam Naumovam un Ilzei Avotiņai.