Šodien Dienā ir sašutuma pilns raksts no eiroparlamentārieša Ģirta Kristovska, kurā deputāts sīki, sīki, izanalizē Abrenes juridisko statusu, tajā skaitā arī divus parlamentārus lēmumus konkrēti par Abreni -- vienu, kuru pieņēma haotiskajā 1992. gadā, kā arī otru, kuru līdz neprātam populistiskā 6. Saeima apstiprināja 1996. gadā. Politiķi, kuri laikā kopš tam ir dzinušies pakaļ robežlīgumam ar Krieviju, kurā Abrenes aneksija netiek nosodīta, atcelta vai citādi grozīta, bezmaz ir pārkāpuši pat Krimināllikumu, kurā ir arī pants par valsts teritoriālās vienības graušanu. Katrā gadījumā, tā Ģ. Kristovskis, politiķi ir rīkojušies neizprotami un nepieņemami.
Diemžēl jāsaka, ka pieredzējušais tēvzemietis mazliet sapinas pats savos argumentos. Viņš apgalvo, ka starptautisks spiediens šajā jautājumā esot mīts, un domu, ka Abreni vajag atstāt Krievijai esot pauduši vien atsevišķi politiķi vai diplomāti "sarunā pie vīna glāzes". Galu galā, tā Ģ. Kristovskis, Eiropas Savienība un NATO Latviju uzņēma "bez atteikšanās no Abrenes". Jā, tieši tā. Un uzņēma arī bez Abrenes.
Neviena no lielajām Rietumu valstīm nepieņems oficiālu lēmumu par Abreni tā vienkāršā iemesla dēļ, ka rietumos nevienam ne mirkli nav ienākusi prātā doma, ka 21. gadsimtā Eiropā atkal vajag sākt pārkārtot robežas. Izņēmums ir Kosova, bet tur runa ir par atsevišķas tautas statusu, turklāt bijušās Dienvidslāvijas robežas saira jau pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Ja sadalīsies Beļģija, tas būs iekšējs un arī atsevišķu tautu interesēs pamatots lēmums. Nav absolūti ne mazāko šaubu, ka Abrene nav jautājums, par kuru Eiropas Savienība, nemaz nerunājot par NATO, pat sapņos vai murgos taisītos stāvēt uz barikādēm. Ne mazāko šaubu.
Turklāt, joprojām ir vēl būtiskāks jautājums. Ceru, ka gudrais un pieredzējušais politiķis Kristovskis pats to saprot. Nav Latvijai vajadzīga simtprocentīgi krievu apdzīvota un līdz galam noplicināta teritorija. Kas tur dzīvos? Esmu vienmēr teicis -- tie, kuri tik ļoti bļauj par Abrenes atgūšanu, tiem jābūt pirmajiem, kuri dodas saulainajās tālēs celt jaunu, jauku Latvijas teritoriju! Pats Kristovskis varētu kļūt par Abrenes rajona vadītāju (gan jāsteidzas, jo rajonus patlaban likvidē). Kundze viņam ir aktrise -- Abrenes Tautas teātris! Protams, būs jāpiecieš absolūti bezhumora un aizspriedumu pārņemtie ekstrēmisti un ultranacionālisti, jo noteikti viņi būs pirmrindnieki Abrenes atjaunošanā, bet tā būs maza cena, kuru maksāt par tautiskuma uzturēšanu.
Un vēl. Referendums Abrenes jautājumā, par kuru aģitē Ģirts Kristovskis, cita starpā būtu arī referendums par Latvijas iestāšanās līgumu ES un NATO, un to, diemžēl, Satversme nepieļauj. Šī ir zaudēta cīņa, būtībā pat neuzsākta cīņa. Vilciens ir aizgājis. Abrene, good-bye.