Tagad situācija ar mūsu kaimiņzemi Krieviju atkal kļuvusi tik karsta kā karsts kartupelis. Patīkami pārsteidza mūsu prezidenta paziņojums kopā ar Poliju un pārējām Baltijas valstīm. Bet reāla rīcība no valsts puses tam nav sekojusi. Mūsu valsts augstākā un visaugstākā priekšniecība demonstrē aktīvu pozīciju – lūdzot Krieviju sēsties pie sarunu galda, bet par ārlietām atbildīgie ministri un ierēdņi ar cerībām raugās pār plecu – Briseles virzienā. Sak, mums vajadzētu saņemt Lielās Eiropas mandātu. Sak, mums jābūt vienotiem ar Lielo Eiropu. Bet Lielā Eiropa klusē, tāpēc šāda raudzīšanās pār plecu vairāk līdzinās kārtējai ārpolitiskai gļēvulībai.
Krievija ar saviem tankiem Gruzijā ir nodemonstrējusi savu saprašanu par labām kaimiņattiecībām un savu izpratni par ārpolitikas veidošanu kopumā. Agresija Gruzijā, bumbas Tbilisi apkārtnē un neatkarīgai valstij izteiktie krievu militāristu ultimāti skaidri parāda – pēc būtības jau nekas nav mainījies. Krievija ir bijusi un arī tagad paliek agresīva un kaimiņiem nedraudzīga valsts.
Tāpēc nav saprotama Latvijas varasvīru samiernieciskā un „lūdzošā” politika. Vai tomēr mūsu premjeram un ārlietu resora vadītājam nebūtu skaidri jānorāda – Latvijai kā Eiropas Savienības valstij, kas ilgu laiku paudusi savas draudzīgās jūtas pret Gruziju, nav vienalga, kas notiek Gruzijā un kā tur uzvedas krievu militāristi, tāpēc Latvija ir gatava ne tikai paust vispārēju nosodījumu, bet gan gatava arī rīkoties... Un rīkoties pa īstam. Piemēram, sākumā atsaukt no Maskavas mūsu vēstnieku uz konsultācijām. Vai spert arī citus diplomātiskus soļus.
Bailes no lielā lāča kaitināšanas apvienojumā ar „gāzes partijas” vadoņu ekonomiskajām interesēm un biznesu ar krievu partneriem dod visu augstāk aprakstīto bēdīgo rezultātu. Ne jau velti mūsu austrumu kaimiņi pēdējo pāris gadu laikā ir īpaši uzsvērusī Latvijas „pragmatismu”, norādot citām mūsu it kā draudzīgajām kaimiņvalstīm uz pareizo rīcību. Latvija taču, redz, kā var, ja labi grib. Un mēs piekāpjamies – atkal un visur. Nonākot pat tik tālu, ka esam gatavi bloķēt Eiropas Savienības slavenās „Gazprom regulas” pieņemšanu – it kā taču esam deklarējuši, ka mūsu sabiedrotie meklējami rietumu virzienā. Un nevis uz austrumiem no Zilupes. Un te nu man gribas pajautāt – cik maksā šī mugurkaula un pašlepnuma pārdošana? Acīmredzot solītie graši ir no pietiekami vērtīga cēlmetāla.