Ideja par ceļojošu izstādi Arturam Bērziņam radās pirmās personālizstādes "Nomalība" laikā. Runājot un diskutējot ar apmeklētājiem par "Nomalības" darbiem, dabu un mākslu, mākslinieks nonāca pie secinājuma, ka cilvēki nepieņem un neuztver dabu tādu kāda tā ir. Cilvēks uz dabu raugās ar mākslinieka acīm (caur noteiktiem kanoniem). Māksla cilvēkam ļauj labāk pieņemt un samierināties ar realitāti. Pēc mākslinieka domām cilvēki dabu redz tādām, kā Purvīša acīm ar to saprotot Latvijas ainavu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša darbus.
Nesen kādā interneta portālā bija diskusija, kurā fotoentuziasti apsprieda savus fotouzņēmumus, kā purvīšus. Savukārt, Helēna Demakova reiz ir teikusi: "Man liekas, nav cilvēka šai pasaulē, kuram nebūtu tuva šī māksla. Raugoties mūsu dabā, domāju, ja tā atspoguļota Purvīša gleznās, tātad Purvīša gleznas ietekmējušas manu dabas uztveri." Reiz Pedvālē pie brīvdabas muzeja mājas skursteņa spietoja bites un viena dāma teica otrai: „...paskaties, izskatās kā videofilmā..."
Māksla cilvēkam ir realitātes filtrs, un šis filtrs pēc būtības ir tikai interpretācija, kas bieži vien robežojas ar fikciju. Svarīgs ir aspekts, ka cilvēku primāri interesē paša darinājumi, kas ir realitātes atdarinājumi un šī atdarināšana ir svarīga psihes funkcija, uzskata mākslinieks. Izstāde strukturēta trīs daļās , katrā - analizēts kāds no pieņēmumiem. Pirmajā analizēti Vilhelma Purvīša darbi, pētīts, cik lielā mērā var uzskatīt Purvīša gleznas par reālas dabas atspoguļojumu un kāds tām sakars ar dabu. Otrajā izstādes daļā tiks apskatīta realitāte - ko mēs saucam par dabu, cik mūsu apkārtne ir dabiska vai nedabiska. Trešā izstādes daļa veltīta stilistikai un tehnikai. Kad mākslinieks vāca materiālu izstādes darbiem, zem kāda ozola dzirdēja lapotnē čivinām putnu un piefiksēja, ka atkārto dzirdēto – atdarina putna dziesmu savā galvā. Tad saprata, ka tai brīdī, kad skatās uz objektiem (kokiem, cilvēkiem...) tos atkārto tāpat kā skaņas – iejūtoties, piedzīvo objektu. Tāpēc šajā izstādē visi attēli ir atdarinājumi bez stilizācijas un interpretācijas. Attēlos nav autora, mākslas un estētikas. Estētika ir tik, cik dabā tā sastopama un tik, cik ogles pulveris uz geso grunts ir estētisks pats par sevi. Visi attēli iegūti fotografējot dabā, izņemot Vilhelma Purvīša darbu kopijas, kas veiktas skanējot grāmatas attēlus un fotografējot muzejā. Katrs darbs satur kādu ideju un stāstu.
"Bez nosaukuma (tautiskais romantisms)" būs skatāma vairākās Latvijas pilsētās. Izstādes ceļojums sākas Aizputē Mētra Mājā un turpināsies Līvānu mākslas skolas izstāžu namā, Rīgas Mākslas Telpā, kā arī vēl citviet.
Aizputē tiks izstādīti deviņi darbi, kuri savukārt sastāvēs no divām līdz trīsdesmit astoņām daļām. Kopējais daļu skaits – ap septiņdesmit.
Atklāšana sestdien 2008.gada 25.oktobrī. plkst. 13 galerijā Mētras Māja, Aizputē. Izstāde apskatāma līdz 29.novembrim.
Lasiet vairāk : www.artursberzins.lv