Atklās Voldemāra Avena retrospektīvu darbu izstādi

Voldemārs Avens ir Amerikas latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) un Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedrs. Ar izstādi Latvijas Nacionālā  mākslas muzeja Mazajā zālē tiek atzīmēta gleznotāja 85 gadu jubileja.Voldemārs Avens dzimis 1924.gada 12.janvārī Ziemeļvidzemē, Ziemeros, mācījies Daugavpilī un Saldū. Pēc vidusskolas absolvēšanas 1943.gadā Voldemārs Avens, tāpat kā daudzi Latvijas jaunieši, tiek iesaistīts karadarbībā un 15.Latviešu leģiona sastāvā dodas uz Vāciju, kam pavisam drīz seko gūsts un dzīve bēgļu nometnē Hamburgas apvidū. 1946.gadā Voldemārs Avens uzsāk arhitektūras studijas jaundibinātajā Baltijas universitātē Pinnebergā (Vācijā), kur vienlaicīgi arī apgūst glezniecību un grafiku. 1951.gadā Voldemārs Avens ar transportkuģi dodas uz ASV un nonāk Ņujorkā. Paralēli arhitektūras studijām Kolumbijas universitātē un projektētāja darbam Ņujorkas ostu pārvaldē viņš turpina apgūt glezniecību Mākslas studentu līgā gleznotāju V.Barneta (Vill Barnet) un J.Olitska (Jules Olitski) darbnīcās.Ņujorka māksliniekam likās pati par sevi kultūras paradīze un „vienīgā vieta pasaulē, kur latvietis var justies kā savā viensētā”. 1956.gadā Ņujorkas Franču mākslas centrā notiek Voldemāra Avena pirmā akvareļu izstāde, tai seko regulāra dalība latviešu un amerikāņu mākslinieku grupu izstādēs.20.gadsimta 50. un 60.gados Elles ķēķis – Ņujorkas centrā grāmatām piekrautais dzejnieka Linarda Tauna miteklis – kļūst par Amerikā nonākušo daļas latviešu kultūras dzīves centru. Arī Voldemārs Avens piedalās tur notiekošajos literārajos sarīkojumos un publicē pirmos dzejoļus Amerikas latviešu presē. Viņš ir pirmais ārzemju latviešu gleznotājs, kurš pēc Latvijas valsts atjaunošanas 1991.gada septembrī sarīko izstādi Rīgā.Izstāde LNMM Mazajā zālē ļauj iepazīties ar Voldemāra Avena dažādu periodu izcilāko sniegumu. Pats mākslinieks sevi raksturo kā ekspresionistu ar noslieci uz abstrakcionismu. Savās kompozīcijās autors izmanto senlatviešu ēku elementus – klēts durvis, eņģes, logus un atslēgas. Periodiski atgriežoties pie kāda no tiem, veidojas savrupi cikli. Arhitektūras detaļas vai ainava ir ārējais vērojums un vienlaikus stāsts par cilvēka sākotnējo piederību un prombūtni. Tas ir zemapziņas kultūrslānis, kas ietekmē iztēli un rīcību, tās ir zināšanas par reiz notikušo vai atmiņas par reiz zināto, tie ir daudziem kopēji, dziļi simboli, dvēseles shēmas.