Atklāts stāstījums par Drošības policijas darbības metodēm mūsdienu Latvijā

Tā arī nedzirdēju atbildi, kādu tad risinājumu var ieteikt cilvēkam, kuram tiek uzbrukts uz ielas? Baidos, ka vairs nekādu. Jo problēma ir ielaista. Atliek cerēt, ka varbūt nenositīs pa visam un vismaz pēc uzbrukuma sabiedrība pamodīsies. Tieši to es arī gribu pierādīt.

Ko šis puisis bija nogrēkojies pret likumu, ja jau viņš bija spiests sadarboties ar DP. Un ja jau viņš ir noziedzinieks, tad tālākā gaušanās ir stulba. Savukārt, ja viņš var atspēkot apvainojumus un ir nevainīgs, tad nevajag sadarboties ar DP. Tas viss ož pēc nekrietnības.

Kalvis laikam visiem grib ieskaidrot ka indivīds kurš stāstīja ka invalīdus, garīgi slimos, homoseksuāli orientētos, tumšādainos utml., vajag iznīcināt ir pilnīgi normāls sabiedrības loceklis ? Feniks ir psihiski slims, naida un žults pārpildīs tīnis kuram vajag pamatīgu pērienu un kādas nomierinošas šaibas. Varētu padomāt ka ieroci mājās turēja vienkārši tā pat. Kad tāda ekstrēmista rokās nonāk ierocis tas ir pilnīgi normāli? Ceru ka DP izkratīs arī šo te indivīdu kurš slēpjas aiz segvārda Kalvis.

katrai situācijai savs atbilstošs risinājums: 1. diskusija un viedokļa paušana portālā - viens risinājums 2. izteikti draudi - cits 3. apmelošana - atkal cits 4. fizisks uzbrukums - cits - adekvāts gan situācijai, gan nodarījumam. Problēma rodas, ja to visu pārāk vienkāršo un met pār vienu kārti. Es, piemēram, arī sagaidu atbildības uzņemšnos no masu mēdiju puses, piemēram, par to paustajām patiesībām, puspatiesībām, meliem un paviršībām, un ne jau viss ir norakstāms preses brīvī bas vārdā. Ceru tas palīdz tuvināt mūsu pozīcijas.:) Taču uzskatu ka ir strikti nodalāms, kas ir pausts viedoklis un kas rīcība kā arī, kas ir emociju izpausme vai audzināsānas trūkums un kas draudi vai neslavas celčana.

Situācija:"ir uzrakstīta brošūra "kaupo - Latvijas kauns un negods" un bariņš fanātiķu uzbrūk kaupo uz ielas, apmētājot viņu ar kakām. Kādus "saprātīgus un taisnīgus risinājumus" kaupo lietos, lai izietu no situācijas?

Muļķis un nekauņa netiek nekādā veidā sodīts, jo savas tiesības viņš zina perfekti. Bet pret citiem viņš var atļauties visu un vēl nepārtraukti prasa, lai citi viņam dod atlaides.

Nesodot muļķību un agresivitāti, tiek sodīti pārējie, kuri spiesti šiem agresīvajiem naida pilnajiem muļķiem dzīvot blakus - un varbūt pat paciest viņu uzbrukumus. Bet tādi sīkumi jau abstraktās vārda bvrīvības teorētiķus neinteresē! Tas pat Smirnovs kā bija komunistu ideologs, tā paliek. Par antipraidistiem ir jautājums, cik ilgi var noliregt faktus un strīdēties par neko? Naids tika kurināts jau ilgi pirms praidfiem, sākot ar "Gardas konkursiem". Nepareizi, kļūdaini un pārspīlēti ir prātuļot par abstraktu vārda brīvību un cerēt, ka naida kurinātāji paši no sevis civilizēsies. "netaisnīgu agresiju" - jaunieti tukšvārdi, ar agresiju parasti saprot bruņotu uzbrukumu. Kuram antipraidistam tika uzbrukts un ar cik tanku divīzijām? :D

Manuprāt naidīgs paziņojums, "kas ir naidīgs pret kādu tautību, rasi, ticību vai orientāciju" drīzāk nevis kurina naidu, bet liecina par paziņotāja personību. Diezin vai muļķība, takta trūkums vēl kā īpaši būtu jāsoda, cilvēks jau tā ir sodīts, ja ir apveltīts ar šādām īpašībām. Vai sods par viedokli pat nekalpo kā balva, ja kāds tiek represēts no valsts(pasvītroju) puses par savu pārliecību? Tas pats Smirnovs - kas viņš būtu, ja viņu saulītē neizceltu valdošo tizlā reakcija. Par anti praidistiem vēl ir jautājums no kuriem izteikumiem izauga naidīgums, kaut kā nebija manāms homofobisms Latvijā, pirms šeit netika sākts importēt praidus. Tas ko gribu teikt ir, ka ne jau ar varas represijām ir iespējams civilizēt viedokļus un diskusijas. Nepareizi, kļūdaini un pārspīlēti viedokļi kā svešķermeņi paši iznīkst, ja tos mākslīgi nemēslo ar netaisnīgu agresiju no pretējās puses un pretī liek saprātīgus, racionālus risinājumus.

Jebkurš paziņojums, kas ir naidīgs pret kādu tautību, rasi, ticību vai orientāciju ir naidu kurinošs un nav paslēpjams aiz abstraktās vārda brīvības. No normāliem forumiem lidina ārā arī par saukāšanos, kaitināšanos, spamšanum nesankcionētām reklāmām, komentāriem ne par tēmu un vēl daudz par ko. Kā naida kurināšana pāriet vardarbībā? Piemērs no mūsdienu Latvijas. Jau labi sen parādījās homofobiju veicinoši raksti un brošūras. No to lasītājiem izauga naidīgie antipraidisti, kas, redzot sabiedrības bezdarbību, sarīkoja uzbrukumu. Sabiedrība pamodās (kā vienmēr, drusku par vēlu, bet labāk vēlu nekā nekad) un līdzīgus uzbrukumus pēdējos gados ir izdevies nepieļaut. Un vēl. Daži "pareizie latvieši" izdara lāča pakalpojumu Latvijai, kliedzot līdzi "revizionistiem". Ja tādu nebūtu, Kremļa lakstīgalām būtu jāklapē ciet tēma "baltiešu nacisms" jo nav taču nekādu faktu. Pie viena tiek novērsta uzmanība no komunisma noziegumiem - ja nevar kaut ko attaisnot, var vispār aizbēgt no diskusijas, pievēršoties citai tēmai.

Lai diskutētu, ir jābūt dokumentiem un datiem, citādi tā nav diskusija, bet pļurkstēšana. Par koncentrācijas nometnēm ir dažādas liecības, gan pašu nometņu paliekas, gan ieslodzīto liecības, gan arī ar kara laiku datētie vācu dokumenti. "Revizionistiem" nav NEKĀ - vai nu tukšvārdīgi paziņojumi ("gāzes kameru nebija") vai tikpat tukšvārdīga prātuļošana ("gāzes kameru nevar ātri izvēdināt"). Gāzes kameras vispār nevēdināja, jo tām nebija logu. Bija piespiedu ventilācija, kas ļāva atbrīvoties no gāzes dažās minūtēs. Krievijā apgalvojums, ka okupācijas neesot bijis, pieder pie oficiālā kursa nevis otrādi. Pamatojumu šim apgalvojumam nekādu. Bēdīgi slavenais Vladimirws Čepurovs, kurš par šo tēmu tik iebāzts maisā pie saviem rakstiem "Baltā zirgā vai zaļā tankā" nevienu viņam uzrādīto faktu nekā nav komentējis, no diskusijas izvairās un tikai kā papagailis atkārto savus saukļus. Tikpat bēdīgi slavenais čeloveks (iespējams, Čepurova pseidonīms) arī vairs nelien šai tēmā, jo argumentēt zēnam nepadodas, viņš specializējas uz saukāšanos un kaitināšanos. Padomju pusei ir viens arguments - "bet kāpēc tad latgvieši nekaroja". Šis arguments neiztur kritiku, jo okupācijai nav obligāti jānotiek ar karadarbību. 3. reihs līdz 1939. gada septembrim sākumam okupēja Austriju, Čehoslovakiju un Klaipēdas apgabalu, nesākot karot

Bet ja kādam gribas būt muļķim, spītēties un noliegt faktus, to neviens likums neaizliedz. Tikai papūlieties izvēlēties tēmu, kas nav saistīta ar nida kurināšanu. Es vakar piedāvāju veselas divas tēmas: 1) par gaisu smagāki lidaparāti ir neiespējami, jo tiem uzreiz jānokrīt, 2) metāla kuģi ir neiespējami, jo tiem uzreiz jānogrimst. Par šīm tēmām strīdieties, laidiet muļķi un tēlojiet kurlo pret otras puses argumentiem cik tikai gribat. Ne sabiedrību kopumā, ne kādu atsevišķu cilvēku šīs muļķības neapdraud. ------------------------------------------------- ------------- Tur jau tā lieta, ka ar argumentiem tā pašvakāk. Saprotu, ka tēma ir vārda brīvība. Lūdzu uzskaitīt tēmas, kuras ir saistītas ar naida kurināšanu un pie reizes informējiet, kuras sabiedrības grupas vai atsevišķus cilvēkus tas apdraud un kādā veidā. Redz, cik tālu esam nonākuši - tēmas pašas par sevi jau ir naidu kurinošas. Domāju ministru kabinets varētu izdot MK noteikumus ar naidu kurinošu tēmu sarakstu. Vismaz būtu skaidrība, par kurām tēmām jātur mute, tagad nevar saprast. Domāju, katra sociāla grupa varētu izvirzīt savas tēmas, piemēram ārsti varētu prasīt klusēt par ārstniecības kļūdām, policisti par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, žurnālisti par apmaksātiem rakstiem, pārtikas ražotāji par kaitīgām pārtikas piedevām utt utt

Pirmkārt, lai vispār kaut ko paziņotu tik nopietnā tēmā kā vēsture, ir jāzina fakti, dati, vēstures liecības utt. Tātad paziņojums "gāzes kameru nebija", ne ar ko nepamatots, vispār neiederas zinātniskā diskusijā --------------------------------- Lai diskutētu par vēsturi, jābūt oficiālās varas izdotam oficiālam vēsturnieka dokumentam? Ož pēc trešā reiha pārvaldes metodēm! Tieši tas patreiz notiek Krievijā, ja pauž oficiālajam kursam netīkamus viedokļus, ka Baltijas okupācija nav bijusi utt. Atšķiras tikai tabu tēmas dažādās valstīs, bet visur viens rokraksts - uzbrukums vārda brīvībai!

Tad lūk, nacistu noziegumi ir fakts, kuru noliedzot cilvēks nevar būt vēsturnieks. Arī kvalitatīvā militārajā forumā tādam noliedzējam nav ko darīt, jo viņš ar savu nezināšanu nonāks konfliktā ar pārējiem foruma dalībniekiem un ja vēl strīdēsies, tad ar moderatoriem. Tādam atliek vienīgi neonacistu auditorija, ko "revizionisti" arī veiksmīgi apgūst.

Ja būtu iespēja noorganizēt Eratostenam zinātnisku diskusiju ar mūsdienu cilvēkiem, tad divi trīs LR portālu bļāvēji viegli pārstrīdētu jebkuru antīko filozofu jebkurā tēmā vai pat visus visās tēmās uzreiz. Bilde eļļas krāsās: Eratostens, pīdamies apmetnī, bēg no auditorijas, bet viņam pakaļ skan bļāvieni un lamu vārdi. Lai diskusijas nepārvērstos par bļautuvi, kur uzvar spītīgākais ar skaļāko rīkli, arī šajā lauciņā ir jāiejaucas likumam. Tāpat kā visur.

Kādā veidā no fakta,, ka ne visi cilvēki domā racionāli, seko nepieciešamība pievienoties Krievijai? Te daži iemanās sapīt kopā divus dažādus jautājumus: ja tiek kritizēts nacisms, tad nacisma kritiķis uzreiz ir lielkrievu šovinists. Bet kā tad rietumu demokrātijas 20. gadsimtā karoja gan pret nacistiem, gan komunistiem? Par valodām. Mūsdienās lielākas iespējas ir angļu valodai kā starptautiskajai. Bez angļu, ko jaunā un vidējā paaudze labāk vai sliktāk zina, vēl ir vācu un franču valoda, kas dod darba iespējas Eiropā, kaut vai pašās ES institūcijās.