Žurnālistiem aprakstīt konferencēs notiekošo nav viegli – visbiežāk to laikā netiek panāktas nekādas vienošanās un tikai neliela daļa runātāju nāk klajā ar iepriekš nedzirdētām idejām. Šis nebija izņēmums. Galvenās diskusijas vijās ap to, kā palīdzēt attīstības valstīm. ES lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere Bēla paziņoja, ka jau nākamnedēļ tiks nosaukts pavisam konkrēts cipars, cik liela naudas summa no Eiropas Savienības budžeta pārpalikuma tiks atvēlēta nabadzīgajam pasaules valstīm. Šī nauda tiks tērēta sēklu un mēslojuma, nevis jau gatavas pārtikas iegādei. “Ir daudz labāk nosūtīt tīklu, nevis zivis,” sacīja Bēla. Taču arī šis nebija nekāds jaunums. Par to, ka krīzē nonākušajām valstīm jāpalīdz attīstīt to lauksaimniecība un nevis jāsūta jau gatava palīdzība, Briselē tiek diskutēts mēnešiem.
Taču manu uzmanību piesaistīja kas cits. Uz bieza, spīdīga labas kvalitātes papīra drukātie bukleti un citi izdales materiāli par pasaules pārtikas trūkuma problēmām, kā arī Francijas lauksamniecības ministra Mišela Barnjē padarītajiem darbiem. Tie negāja kopā ar pēdējā laika diskusijām par visa veida resursu taupīšanu. Pavisam dīvainas sajūtas uzdzina pusdienlaiks. Delegātiem bija iespējams ieturēties divās zālēs. Pirmajā tika pasniegti vairāki siltie ēdieni, gar malām rindojās galdi ar dažādām mazām maizītēm, gaļu un zivīm. Viducī bija izvietots deserts – pamatīgas dažādu sieru kaudzes un saldie ēdieni. Klāt varēja dzert baltvīnu vai sarkanvīnu. Stāvu augstāk bija kafijas galdi – ar mazām smalkām uzkodiņām. Cilvēki, kuri pirms brīža bija klausījušies par nedienām ar pārtiku Āfrikā un Latīņamerikā, tagad jautri čaloja un pildīja šķīvjus.
Ir skaidrs, ka dienu ilgas konferences dalībniekiem nepieciešams ieturēties. Taču šis bija gadījums, kad būtu bijis jādemonstrē mērenību. Taču, kā liecina Francijas prezidentūras pirmās dienas, to šī pusgada laikā Briselē nesagaidīt.
Konferences dalībnieki arī varēja tikt pie kādas dāvanas - franču dizaina guru Filipa Starka veidotās somas, pildspalvas un blociņa. Šādi suvenīri regulāri tiek dalīti par ES rakstošajiem žurnālistiem un dalībvalstu delegāciju cilvēkiem. Citu prezidentūru somas visbiežāk gan ir nekvalitatīvas. Tā tas bija ar balti zilajām Slovēnijas mugursomām, kas plīsa ieliekot ko nedaudz smagāku.
Kā intervijā franču medijiem sacījis pats Starks, “pirmo reizi ES vēsturē” žurnālistiem, ministriem un delegātiem paredzētās dāvanas būs “augstas kvalitātes”. Ko tur slēpt. Ja pusdienotājos ar zināmu nepatiku es noraudzījos no malas, tad somu, tāpat ka visi pārējie kolēģi, gan paņēmu. Galu galā atrisināt pārtikas krīzi tas nepalīdzēs.