Neviens nevar noliegt, ka Dievmātes Debesbraukšanas svētki Aglonā jau sen ir kļuvuši par plašu pasākumu, kurā piedalās ne tikai katoļi, bet arī citu konfesiju pārstāvji. Tomēr paliek jautājums, vai sekulārajai Latvijas valstij ir jābūt tai, kas sedz vienas konfesijas svētku izdevumus. Katoļu baznīcas uzstājīgā vēlme saņemt aizvien lielāku atbalstu sabiedrības locekļos, kas nav katoļi (vairākumam), izraisa neizpratni.
Aglonas svētku organizēšana norāda uz negatīvu un sistemātisku
tendenci—nespēju pašai baznīcai rast finansējumu pasākuma izdevumu segšanai.
Valsts atbalsts noteikti ir nepieciešams, bet katoļu baznīca nedrīkst no valsts
prasīt segt lielāko daļu pasākuma izdevumu. Pieprasīt no valsts palīdzību ir
vieglāk nekā meklēt ceļus, lai pasākumu organizētu piesaistot gan baznīcas, gan
privātos līdzekļus. Vai tiešām Latvijas katoļu baznīca ir tik nabadzīga, ka tā
nespēj gada laikā iekrāt 100
Notiekošais ap Aglonas svētkiem ir vēl viens signāls, ka pēdējā
laika valsts un baznīcu pārlieku lielā tuvināšanās apdraud Satversmē nostiprināto
valsts un baznīcas šķirtību. Valsts budžets nevar kalpot par apmierinājuma
avotu vienai vai vairākām reliģiskām grupām. Atliek cerēt, ka valsts baznīcai
nepiešķirs trūkstošos 100