Brillēs notverts skatiens
Izstādes kuratore viņa meita arhitekte Velta Holcmane neslēpj, ka tās izveidē ietekmējusies no Aleksandrai Beļcovai veltītās izstādes Latvijas Mākslas muzejā. Gribējies līdzīgi, lai varētu sajust dzīvo cilvēku, viņa personību. Tāpēc paralēli rasējumiem un skicēm skatāmi dažādi priekšmeti – Andreja Holcmaņa dzīves liecinieki: visas viņa brilles, sākot no jaunekļa gadu apaļajām brillītēm (jaunais izstādes mākslinieks un grafiskā dizaina autors Alvils Berngards vēlējies izstādi atklāt tieši ar Andreja Holcmaņa jaunības foto), rasējamais galds, šlipses, skiču burtnīca, kurā, ar brāli jaunībā ar riteņiem apbraukādams Latvijas baznīcas un muižas, guvis pirmos impulsus interesei par arhitektūru, fotoaparāts un harmonijas, jo mūzika ir viņu pavadījusi visu apzinīgo mūžu. Brīvdabas muzeja baznīciņā viņam bijusi "zaļā karte" – Holcmanis tur varējis spēlēt, cik vēlējies. Tāpēc arhitekta simtgades kulminācija 18. jūlijā tika atzīmēta tieši ar ērģeļmūzikas koncertu Usmas baznīcā.
Izkrāso Marta Staņa
Holcmaņa tēvs ir Latvijas pirmais tieslietu ministrs Vilis Holcmanis. Viņš vēlējies, lai arī viņa vecākais dēls iet viņa pēdējās, bet Andreju šāda perspektīva nav vilinājusi. Andreja Holcmaņa studijas Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē no 1939. gada līdz 1945. gadam noritēja politisko pārmaiņu laikā. Topošais arhitekts studēja pie Eižena Laubes, Ernesta Štālberga, bet visilgāk mācījās Paula Kundziņa darbnīcā. Andreja Holcmaņa diplomdarbu – tautas namu Bērzē – novērtēja kā izcilu. "Daudzi studenti mēdza izmantot "vergus", kuri palīdzēja projektu izkrāsot. Es atteicos un pēdējā naktī pirms aizstāvēšanas pārguris nokritu uz galda un aizmigu. Marta Staņa bija ienākusi, ieraudzījusi mani bālu, murgainā miegā mētājamies uz galda līdzās nepabeigtajam diplomdarbam un to izkrāsojusi," trakos studiju gadus atmiņās atcerējies pats Andrejs Holcmanis.
Kritieni un iespējas
1941. gadā izsūtīja ģimenes tēvu Vili Holcmani un māsu, kas mācījās pēdējā vidusskolas klasē. 1950. gadā atcerējās, ka pārējā ģimene vēl nav izsūtīta, un Sibīrijā nonāca arī atlikušie trīs ģimenes locekļi, tostarp Andrejs. "Kā viņš pats atzīst, izsūtījuma laiks ir devis savu labumu. Viņš, zaļš gurķis, beidzis augstskolu, ir apguvis tikai zinātniski teorētisko praksi, bet nav apguvis būvniecības praksi. Sibīrija viņam deva celtnieka praksi. Andrejam bija laba izglītība, un viņu apstiprināja amatā – viņš celtniecības pārvaldē bija būvdarbu vadītājs," stāsta Velta Holcmane.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 3. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!