Nodoklis tiek paaugstināts. Tas nozīmē, ka samazināsies tirdzniecības apgrozījums, cilvēkiem būs iespējams nopirkt mazāk, mazāk naudas ienāks arī budžetā. Tieši šī iemesla dēļ daudzi uzņēmumi bankrotēs un līdzšinējo 18% vietā budžets nesaņems vis 21% PVN, bet 0%. Pie tam, ja uzņēmums bankrotēs, tad ir skaidrs, ka tas būs papildus slogs arī sociālajam budžetam, palielinoties bezdarba pabalstu apjomam. Labi vismaz, ka valsts nobijās no masīvās informācijas līdzekļu aizstāvības un plānotā četrkāršā nodokļu pieauguma vietā atvēzējās tikai divkāršam palielinājumam. Protams, masu informācijas līdzekļi ir vara, ar ko nevar nerēķināties. Preses izdevēji ir apņēmības pilni, sūdzas Eiropas struktūrām, un viņiem ir taisnība: negaidītās nodokļu paaugstināšanas izraisītais bankrotu vilnis, tai skaitā iespējamā reģionālo izdevumu slēgšana, apdraudēs arī preses brīvību mūsu valstī. Ir nožēlojami, ka mums citiem ir jāsūdzas par savu valdību, ka mums ir kauns par savu valdību. Šobrīd es savas sajūtas varu salīdzināt vienīgi ar tām, kādas bija savulaik, kad uz paplātes tika pienests robežlīgums Krievijai ar bezmaksas Abreni piedevām. Tomēr apbrīnojami, kā valdība var nerēķināties ar tādu nozari kā tūrisms, kas pērn deva gandrīz piektdaļu eksporta ieņēmumu. Kā valdība drīkst neieklausīties šīs nozares pārstāvju skaidrojumos? Tūrisms, tai skaitā lauku tūrisms, ir viena no nozarēm, ar kuru Latvijas cilvēki un uzņēmēji saista lielas cerības. Ir izveidotas jaukas mazas viesnīcas, viesu nami, ko iecienījuši gan ārzemnieki, gan arī vietējie. Radīta ienākumus nesoša, perspektīva eksporta nozare. Tagad, kad PVN tai negaidīti tiek palielināts 4 reizes, ir jāpiekrīt asociācijas vadītāju teiktajam, ka tas nozīmē nozares bankrotu - ne tikai runājot par jau noslēgtajiem līgumiem, bet arī par to, ka jauni līgumi diez vai tiks noslēgti. Īpaši tāpēc, ka tepat kaimiņvalstī Igaunijā, līdz kurai var nokļūt pāris stundās, viesu nami un viesnīcas maksās tikai 9% lielu PVN, savukārt Lietuvā noslēgtajiem līgumiem tiks piemērota 5% likme. Varētu teikt, ka dīvaini (bet pēdējā laikā valdība ir pieradinājusi ne par ko nebrīnīties), ka pieņemot šo lēmumu, tā nav nedz ieklausījusies asociācijas teiktajā, nedz arī veselajā saprātā, kurš noteikti norādītu uz mūsu uzņēmējiem radīto nevienlīdzīgo situāciju konkurences sfērā. No tūrisma sabrukuma, protams, cietīs arī transporta nozare, tas būs trieciens gan lidostai, gan nacionālajai aviosabiedrībai un citiem pārvadātājiem. Acīmredzamas ir vēl ievērojamas rezerves budžeta ieņēmumu palielināšanai un izdevumu samazināšanai. Pirmkārt – ir jāizdara tas, uz ko šī valdība nav spējīga sasparoties: jālikvidē valsts un pašvaldību uzņēmumu politiskās padomes. Pilnīgi pietiktu ar profesionāļu valdēm, kurās strādātu speciālisti ar tautsaimnieciski pamatotām algām. Nevaru piekrist premjeram, ka šīs padomes īsti neesot aizskaramas, jo uzņēmējsabiedrības netiekot finansētas no budžeta. Ir savādi dzirdēt šādu argumentu, jo vispārzināms ir tas, ka, jo mazāki valsts un pašvaldību uzņēmumu izdevumi, jo lielāka peļņas daļa var tikt iemaksāta valsts budžetā. Kāpēc tiek ignorēta šī ābeces patiesība? Jāsamazina arī šo uzņēmumu administratīvās izmaksas kopumā, ieskaitot vadītāju algas, kuras ir nesamērīgi lielas.
Otrkārt - vēl vairāk jāpaaugstina akcīzes nodoklis tabakai un alkoholam. Arguments, ka tad pieaugšot kontrabanda, nav nopietns – tiesībsargiem jādara savs darbs.
Treškārt – ir nekavējoties jāsamazina ministriju un sekretariātu skaits. Ietaupījumu valsts budžetā radīs Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārveide, piemēram, par departamentu Labklājības ministrijā. Bērnu un ģimenes lietu ministrija tā arī nav spējusi, piemēram, atrisināt ģimenes bērnunamu jautājumu. Ja viena vieta valsts uzturētā bērnunamā izmaksā 300 latus mēnesī, tad pat mazāka summa par katru bērnu būtu motivācija izglītotai māmiņai palikt mājās un rūpēties par vairākiem bāreņiem. Tas budžetam dotu materiālu, bērniem - morālu labumu. Savukārt integrācijas uzdevumus varētu uzņemties, piemēram, Tieslietu vai Kultūras ministrija. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietas varētu tikt risinātas Vides un reģionālās attīstības ministrijas ietvaros, kā tas bija agrāk un tā tālāk. Būtiski ir samazināmi visu ministriju "propagandas aparāti", kuri pēdējos gados ir uzblīduši līdz neakceptējamam apjomam. Ir jānosaka atalgojuma griesti valsts institūcijās, nevis jāatlaiž apkopējas.
Godmanis varbūt neapzinās, kāda politiskā ietekme viņam pašlaik pieder un kā to īsti vajadzētu pielietot. Tuvākajā valdošo aprindu apkārtnē nav neviena cita, kurš gribētu uzņemties šobrīd nepateicīgo premjera pienākumu, gluži tāpat kā 90.gadu sākumā. Gribētos aicināt Godmani to izmantot, nebaidīties atcelt nekompetentus ministrus, samazināt valdošo partiju ienākumus no dažādām valdēm un padomēm. Tas jūtami papildinātu gan valsts budžetu, gan arī, kaut nedaudz, paaugstinātu iedzīvotāju uzticības kredītu valdībai.