Uz muzeja Fondazione Prada telpām ir pārnesta viņa darbnīca Le Studio d’Orphée – to veido ierakstu un montāžas studija, dzīvojamā un darba telpa. 89 gadus vecais savrupais ģēnijs Godārs, kurš ļoti fragmentāri komunicē ar apkārtējo pasauli, ir piekritis pārcelt uz Milānu gan tehniskos materiālus, kas izmantoti viņa pēdējo filmu veidošanā (no 2010. gada), gan mēbeles, paklājus, grāmatas, gleznas, apbalvojumus un citus nozīmīgus, vēsturiskus priekšmetus, kas glabājušies viņa privātmājā un darbnīcā Šveices pilsētā Rolā.
Žanam Likam Godāram ir šerps raksturs, un savā privātajā telpā viņš nevienu neielaiž. Par to var pārliecināties režisores Anjēzes Vardas un fotogrāfa JR kopīgi uzņemtajā lieliskajā dokumentālajā filmā Sejas, ciemi/Visages, villages (2017): Anjēza Varda un JR ierodas pie viņa ciemos, bet Godārs viņiem neatver durvis. Tāpēc mākslinieka piekrišana ekspozīcijas izveidei un savas darbnīcas rekonstrukcijai Milānas muzejā ir uzskatāma par Fondazione Prada dibinātājas Mjučas Pradas veiksmi.
Izcilā dizainere Mjuča Prada ir ne tikai modes nama Prada vadītāja un uzņēmēja, bet arī kolekcionāre, estēte, intelektuāle un kinomāne. Viņas dibinātais mākslas fonds un muzejs patiešām piedāvā izstādes un projektus, kuriem nav analogu citās mākslas institūcijās pasaulē. Kā zināms, muzeja Fondazione Prada kafejnīcas Bar Luce dizainu veidojis amerikāņu kinorežisors Vess Andersons.
Pats franču jaunā viļņa klasiķis Žans Liks Godārs savu darba telpu, kas ir redzama dažās viņa filmās, raksturo ar vārdu "ateljē" – viņa kino ir roku darbs, kas ir cieši saistīts arī ar teātra un vizuālās mākslas pasauli. Muzejā ierīkotajā Orfeja darbnīcā ik dienu notiek filmu skates – tiek demonstrēts Godāra jaunākais darbs Bilžu grāmata/Le Livre d’image (2018) un deviņu īsfilmu izlase (1988–2008).
Īsfilmu seansos var būt klāt ne vairāk kā desmit skatītāju, savukārt Bilžu grāmatas seansos – ne vairāk kā pieci. Visas filmas tiek rādītas monitorā, kuru savā darbā izmantojis Godārs. Bilžu grāmata tiek demonstrēta tajā telpā, kurā režisors iecerējis un īstenojis šo projektu (montāža, skaņu montāža, pēcapstrāde utt.).
Viss aprīkojums, mēbeles un objekti, kas ir redzami Orfeja darbnīcā, veido Godāra kino "telpisko un emocionālo ģeogrāfiju". Tā ir poētiska, metamorfožu piepildīta vieta, kuras īpašniekam vienmēr ir bijusi svarīga realitātes un iztēles, eksistences un radīšanas dialektika. Orfeja pieminēšana telpas nosaukumā nav nejauša – tā ir paralēle starp režisoru un sengrieķu mīta muzicējošo dzejnieku.
Orfeja darbnīca, kas ir papildinājusi muzeja Fondazione Prada pastāvīgo ekspozīciju, ir atvērta apskatei no trešdienas līdz pirmdienai no plkst. 13 līdz plkst. 19.
Milānas muzejam Žans Liks Godārs ir izveidojis arī audioinstalāciju Accent-sœur, kas izvietota Fondazione Prada torņa liftā. Tas ir 1988.–1998. gados radītā videodarba Histoire(s) du cinéma skaņu celiņš, kurā izmantoti dažādu filmu, ziņu pārraižu, mūzikas, filosofijas traktātu, dzejas un prozas darbu fragmenti, kas veido kinomākslas vēsturi, kādu to redz Godārs. Viens no režisora citātiem audioinstalācijā skan šādi: "Es arī kādu brīdi ticēju, ka kino ļāvis Orfejam atskatīties uz Eiridiki un tas neizraisīs viņas nāvi. Es kļūdījos. Orfejam par to būs jāsamaksā."
Informācija: fondazioneprada.org