Gleznošana ir kļuvusi par tādu kā enkuru manā realitātē, apgalvo jaunais Hamburgā skolotais latviešu gleznotājs Ēriks Apaļais, kura izpausmes mākslā varēs skatīt vaigā nākamajā Laikmetīgās mākslas centra kim? rīkoto izstāžu cēlienā. Mākslinieka personālizstādes Vārdi darbus papildinās viņa paša rakstītā eseja Vēlme izteikt vārdos un autobiogrāfija angļu valodā, kā arī filozofa Jāņa Taurena un tulkotāja Vasilija Voronova saruna – stāsts par gadījumu literatūrā, kad autora biogrāfija spēlē interesantu lomu. Izstāde būs atvērta no 25. janvāra līdz 3. martam.
Jābūt arī veiksmei
Mākslinieks, kurš pirms dažiem gadiem ieguvis maģistra grādu Vizuālās mākslas augstskolā Hamburgā, saņēmis arī Karla H. Dices balvu par labāko gada diplomdarbu un DAAD (Vācu akadēmiskais apmaiņas dienests) balvu par izciliem sasniegumiem, starptautiskās izstādēs piedalās kopš 2008. gada. Pērn Ērika Apaļā darbi bija skatāmi prestižās mākslas meses Art Cologne programmā New Positions Ķelnē, pirms tam – izstādē Confessions galerijā Vera Munro Hamburgā. 2008. gadā viņa izstāde Stingrāko bērzu meklējot notika Rīgā galerijā Alma. Uz KDi jautājumu, no kā, viņaprāt, ir atkarīgas mākslinieka iespējas pēc studijām turpināt darbību savā profesijā, Ēriks Apaļais atbild: "Es domāju, ka primāri ir svarīgi, lai māksla ir nepieciešamība. Lai māksla ir vieta, kurā risinās paši nozīmīgākie jautājumi. Lai pelnītu ar mākslu, ir jābūt arī veiksmei." "Mācīties Vācijā nebija viegli, lai arī ar laiku es iedzīvojos un man bija draugi un savas mīļās vietas Hamburgā. Šeit esmu uzaudzis, un katrs ceļš, koks, stacija ir pildīts ar tik daudzām nozīmīgām atmiņām no bērnības un skolas gadiem. Komunikācijas kodi ir citi, un šeit es daudz vieglāk tajos orientējos," Ēriks komentē iemeslus, kāpēc ir atgriezies dzimtenē.
Hamburgā, kur jaunā mākslinieka pilnveidošanās notika pie profesora Andreasa Slominska, nodarbības tehnisko prasmju izkopšanai nebija paredzētas. Viņš skaidro: "Katrs students meklē sev visatbilstošāko izpausmes formu un to stiprina. Ja kādā mirklī saproti, ka esi gleznotājs, kas mīl krāsas vieliskumu, ar laiku triepiens pats izstrādājas, noskaņojas un piemērojas individuālai artikulācijai."
Pēc pieredzes gūšanas ārzemēs Ēriks Apaļais atzīst, ka gleznošana ir kļuvusi par enkuru paša realitātē, nepretendējot sasniegt nesasniedzamo, bet ar katru nākamo gleznu saprotot labāk gan sevi, gan visu apkārtesošo. "Attēli, priekšstati – nekas vairāk. Cilvēks vēlas apzīmēt pasauli ar vārdu, attēlu, skaņu, taču man šķiet, ka šis apzīmējamais ir pie Dieva un ka cilvēks ir tik muļķīgs savās pretenzijās, teorijās," viņš spriež.
Tukšot un piepildīt
Sniedzot priekšstatu par savu daiļradi, arī darbiem, kas būs skatāmi personālizstādē Vārdi, Ēriks teic, ka mākslā viņu interesē valodas iespējas un tās robežas. Viņaprāt, priekšstati par kādu parādību, lietu vai pieredzi nereti mēdz būt maldīgi. "Maldīguma atmaskošana ved tuvāk tam, pēc kā ilgojos, lai arī šīs ilgas ir grūti aprakstāmas un abstraktas. Piemēram, kādā tēlā var būt ieslēgta nozīme ar kādu emocionālu traucējošu konotāciju, un mani interesē, kā strādāt ar šīs konotācijas tukšošanu un ar jaunā pildīšanu."
Saistībā ar paša rakstīto eseju Vēlme izteikt vārdos un autobiogrāfija, kas pavadīs izstādes gleznu 8 – darbu ar monohromu melnu fonu un uz tā dažādi gleznotu sniegavīra abstrakciju –, Ēriks Apaļais atzīst, ka ikvienam māksliniekam ir svarīgi apzināties to, ko viņš dara, un rakstīšana ir veids, kā aprakstīt apzināto un paust to caur vārdiem. "Šī eseja sekoja, lai mēģinātu ar atbildību pierakstīt to, kas ir rezultējies gleznas veidošanas gaitā," stāsta gleznotājs. «Tad šīs atziņas ir jāredz kultūrvēsturiska fona kontekstā, un tālāk tās atkal ir pastarpināti klātesošas, gleznojot nākamo darbu."
Izstāde
Ēriks Apaļais Vārdi Laikmetīgās mākslas centrā kim? 25.I–3.III