Tagad, krīzes laikā, visi zina, redz ziņu raidījumu pirmajās lappusēs, ka tur ir pilnīgs „bardaks”. Iedzīvotājiem pierastās, netālu esošās slimnīcas, kas ir pastāvējušas pat simts gadu, tiek slēgtas, pirms vēl radīts situāciju kaut cik kompensējošs neatliekamās palīdzības tīkls; pieredzējuši mediķi kļūst bezdarbnieki; pieaug maksas pakalpojumu skaits; jau paceļ galvas darboņi, kas arī šajā situācijā grib izsist labumu, izveidojot bijušās slimnīcas vietā, piemēram, kazino; nesamērīgi uztūkusī, neprofesionālu liekēžu pārpilnā pārvaldes sistēma līdz pēdējam turas pie saviem krēsliem un drusku atvieglojas tikai tad, kad vairs nav ko pārvaldīt.
Sākas masveidīga mediķu izceļošana uz ārzemēm, kas varbūt arī nebūtu slikti, ja viņi atgrieztos bagātinājušies ar pieredzi, bet vai atgriezīsies?
Kopumā veselības aizsardzības galvenais stratēģiskais mērķis pašreizējā situācijā ir skaidrs – saglabāt tautu. Dīvaini tas skan 21.gadsimtā. Pēc tūkstošu gadu ilgas un smagas vēstures, kariem, mēriem, bada un pēc 20 neatkarības gadiem!!!
Saglabāt tautas kvalitāti. Trūkumā augoši bērni, arvien plašāks alkoholisms, depresiju un to pavadoņa - pašnāvību - skaita pieaugums, slimi cilvēki, kuri nevar atļauties nopirkt vajadzīgās zāles, izdarīt vajadzīgo operāciju, nožēlojamas vecumdienas. Vai tāda būs mūsu tautas nākotne? Latvija bez latviešiem. Ir spēki, kas to gribētu.
Uzskatu, ka katra latvieša patriotiskais pienākums ir rūpēties par savu un savu tautiešu veselību. Ar to es negribu teikt, ka nav jārūpējas par cittautiešu veselību. Neviens ārsts, ja pie viņa griežas slimnieks, neskatās (nemaz nedrīkst skatīties) uz sava pacienta tautību. Un tomēr, ja pie manis atnāk pilnīgi nolaidies narkomāns – latvietis, ja es uzzinu, ka atkal pašnāvību ir izdarījis kāds neveiksmīgs uzņēmējs – latvietis, man ir divtik sāpīgi, ka mana tauta degradējas un iet mazumā.
Mēs varam tagad sākt rakstīt skaistu un visaptverošu partijas programmu veselības aizsardzības jomā. Piemēram, veicināsim dzimstību. Bet ko mums atbildēs bezdarbnieku ģimenes ar „apgrieztiem” bērnu pabalstiem? Vajadzētu atjaunot pediatrijas dienestu un lai visās izglītības iestādēs būtu medmāsas. Un obligātas bezmaksas profilaktiskās apskates. Un vēl daudz ko citu vajadzētu, kas būtu normāli mūsdienīgā zemē.
Bet mūsu oponenti un tauta jautās – kur jūs tam visam ņemsiet naudu? Naudas problēmu mēs bez šaubām atrisināsim un tautsaimniecības programmas sadaļā aprakstīsim, kā. Es izklāstīšu savu skatījumu, kā lietderīgāk izmantot jau esošo finansējumu.
Es esmu lasījis visu Latvijas „varas partiju” programmas. Visgarākā tā ir Tautas partijai, kas arī „uzņēmusies atbildību” par šo nozari – celsim slimnīcas, attīstīsim, pilnveidosim. Dosim naudu. 2009.gadā ārsta alga uz vienu slodzi sasniegšot 900 Ls.
Un kur mēs esam tagad ar visu viņu programmu un viņu vadīšanu, kad naudas vairs nav?
Acīmredzot galvenajiem principiem ir jābūt saglabāt to, kas vēl nav izpostīts - neatliekamās palīdzības dienestu, ģimenes ārsta pieejamību par to pašu 1 Ls, nesapūdēt dārgo aparatūru, ko treknajos gados slimnīcu galvenie ārsti, kā sacenšoties savā starpā, centās sagādāt. Saglabāt pieredzējušos kadrus. Nav slikta doma attīstīt medicīnisko tūrismu.
To atlikušo naudu dot, pirmkārt, steidzamiem gadījumiem un neaizsargātākām iedzīvotāju grupām.
Izskaust puskriminālo zāļu firmu lobēšanu, kad tiek veicināta dārgo zāļu tirdzniecība, lētāka analoga vietā, nedomājot par pacienta maciņu.
(Un vispār, laikam beidzot pienācis laiks atklāt „lielo dakteru noslēpumu”. Mīļie pacienti, nedomājiet, ka dakteris vienmēr jums izraksta tās vajadzīgākās zāles. Ļoti iespējams, ka viņam ir noslēgta vienošanās ar kādu transnacionālo haizivi - farmācijas firmu. Visas ārsta izrakstītās receptes šis firmas zālēm tiek saskaitītas un atkarībā no iegūtās peļņas dakteris tiek atalgots – sākot no nelielas atpūtas kādā slēpošanas kūrortā līdz tiešai piemaksai pie algas. Jūs vaicāsiet – kur skatās kompetentās iestādes? Jā, tas nu tiešām ir ļoti retorisks jautājums.)
Bet vienmēr taču ir bijis zināms, ka slimību ir vieglāk novērst, nekā ārstēt. Nu tad, lūdzu, tagad, kad uz plašu valsts apmaksātu medicīnu vairs nevaram cerēt, beidzot tautai ir jādomā par veselīgu dzīves veidu.
Var ēst pieticīgāk, bet pareizāk, t.i. regulārāk, mierīgāk, no kaut kā ekskluzīva atteikties, bet kaut ko veselīgu pielikt klāt. Var atteikties no dārgo trenažieru zāļu vai pavisam kaitīgo solāriju apmeklēšanas, bet aprobežoties ar veselīgāko skriešanu. Smēķēšanu var nesāpīgi atmest 3 dienu laikā un būs likvidēts galvenais nāves cēlonis Latvijā un vēl tiks saņemta garantēta ikmēneša piemaksa vismaz 60-80 Ls apjomā.
Un šis drausmīgais mūsu tautas alkoholisms! Tas, protams, nav tikai krīzes laika izgudrojums, par to rakstīja jau Merķelis, bet daudziem šis laiks atkal ir iegansts noņemt stresu ar pudeles palīdzību.
Spriedze, protams, ir liela, bet to var noņemt arī veselīgākā un pat lētākā veidā. Piemēram, sanākot kopā psiholoģiskās pašpalīdzības grupās. Tās varētu aizvietot tādas pašpalīdzības grupas, kā svara vērotāji, kas drīz vairs Latvijā nebūs aktuāli.
Pēdējos 10-15 gados Latvijas augstskolas ir beidzis liels daudzums psihologu. Ja šie speciālisti būtu gatavi dažreiz savas zināšanas ziedot trūcīgākajiem, depresijā nonākušajiem, tuvu pašnāvībai esošiem cilvēkiem, nedaudz ierobežojot savus honorārus, tad viņi spētu palīdzēt daudziem un varbūt lielāku dvēseles mieru iegūtu arī paši.
Guntis Kalnietis
ārsts - psihiatrs un narkologs