Ja paskatāmies Latvijas Barometra pēdējo aptauju rezultātus, kur jautājām cilvēkiem arī par to, cik lielus draudus sev tuvākajā nākotnē viņi saskata tieši klimata izmaiņu kontekstā, - vismaz katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka šie draudi nākotnē kļūs arvien lielāki. Taču gandrīz puse no mums vispār atzīst, ka šādi draudi un nedrošība pastāv un mums zināmā mērā noteikti kaitē. Es gribētu teikt – ja līdz šim vārdi „klimata pārmaiņas”, tieši tāpat kā, piemēram, „globalizācija”, mums vairāk bija visai skaļa, bet tāla un patukša skaņa – tagad tās ietekmi apzināmies arvien vairāk.
Palūkojoties mazliet vecākos aptauju datos, vasaras Barometrā, atbildot uz jautājumiem par enerģētikas problēmām, atbilžu vidū ar 25% un 34% pārliecinoši figurēja enerģijas ražošanas radītās ekoloģiskās problēmas un nepietiekama enerģijas taupīšana.
Te nu mēs faktiski nonākam pie iemesliem, kādēļ tieši krīzes laikā ir vērts runāt arī par „zaļu” dzīvesveidu un vides saudzēšanu – tas ir ne tikai veids, kā mēs varam parūpēties par to, lai vide mums apkārt iespējami ilgāk būtu tīra, sakopta un droša mums pašiem, bet faktiski „zaļš” dzīvesveids vismaz ilgākā laika posmā nozīmē taupīšanu. Un kas gan šobrīd mums ir aktuālāks par šo sākotnēji visai biedējošo, bet patiesībā ļoti racionālo un visiem izdevīgāko pieeju?
Ja paskatāmies, ko vispār nozīmē dzīvot videi draudzīgi, tas ietver ne tikai dabiskas izcelsmes produktu ēšanu, grīdas vai trauku mazgāšanu ar ekoloģiskiem tīrīšanas līdzekļiem, atkritumu šķirošanu un vēlreizēju pārstrādāšanu u.c., bet arī biežāku iešanu kājām tā vietā, lai brauktu ar savu auto, sekošanu līdzi tam, lai dažādas elektroierīces nebūtu bez vajadzības ieslēgtas, alternatīvu enerģijas avotu meklēšanu un izmantošanu. Kā jau teicu – taupīšanu.
Jā, tiesa – mums vēl jāaug, lai kļūtu
patiešām videi draudzīgi – mēs esam pieraduši visur braukt ar mašīnu
(šodienas apstākļi gan daudziem liek šo nepieciešamību pārdomāt), ļoti
bieži, pat gribēdami, nezinām, kur var nodot dažādus pārstrādājamus
atkritumus un kur tie pēc tam paliek, pārtikā lietojam „ķīmiju”, jo
ekoloģiski produkti īpašos veikalos nereti ir dārgāki, bet laika meklēt
lētākus variantus īsti nav. Taču es domāju, ka ar laiku šī situācija
mainīsies – jo mums taču ir svarīgi, kādu Latviju atstāsim saviem
bērniem, vai ne?