Teatrāli iekārtotajā Mārtina Pāra ekspozīcijā Tikai cilvēki/Only Human ir apkopoti viņa slavenāko ciklu darbi un jaunākās fotogrāfijas, kurās ir iemūžināta dzīve Lielbritānijā pēc 2016. gadā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības. Izstāde ir aizraujošs un apdullinošs stāsts par to, kas ir nacionālā identitāte Apvienotajā Karalistē (un pasaulē) un ko nozīmē britiskums Brexit kontekstā. Ekspozīcijas kurators Filips Prodžers norāda: Mārtins Pārs darbojas kā psihologs, un Lielbritānija ir viņa sarežģītais pacients. Pašlaik pacients ir neirotiskā stāvoklī.
Mārtina Pāra fotogrāfijās atklājas mūsdienu Lielbritānijas multikulturālā, multietniskā un multiseksuālā sabiedrība visā savā krāšņumā. Sikhu kāzas, gotu festivāli, geju praida gājieni, fetišistu ballītes, svētku karnevāli un demonstrācijas. Dzīve ir skaista, par spīti Brexit! Neiejaucoties notikumos, kurus fotogrāfs iemūžina, viņš konstruē savu realitāti un liek tai noticēt. Mēs sākam redzēt un uztvert pasauli Mārtina Pāra acīm. Šajā pasaulē valda absurds un paradoksi. Cilvēki bieži atgādina pantomīmas teātra varoņus, taču fotogrāfs necenšas tos izsmiet. Savos darbos viņš svin eksotisku ikdienišķību. Mārtinam Pāram ir raksturīga indīgi koša krāsu palete, kopš 2008. gada viņš izmanto digitālo fotokameru. Mārtins Pārs dokumentē dzīvi, necenšoties uzsvērt poētiskumu un heroiskumu, bet humoru un iecietību gan. "Vēlos iemūžināt mūsu dzīves dīvainības," viņš skaidro.
Britiskuma bastions
Mārtins Pārs sevi raksturo kā sociāli dokumentālu fotogrāfu. Viņš netiek uzskatīts par tradicionālu portretistu, kaut gan visu mūžu ir fotografējis cilvēkus un šajā izstādē Londonā ir liela portretu un pašportretu sadaļa. Parastie cilvēki Mārtina Pāra darbos aizēno slavenības. Izstādē var redzēt modes ikonu Vivjenas Vestvudas un Pola Smita, futbolista Pelē, mākslinieka Greisona Perija, žurnāla Vogue redaktores Annas Vintūras, rakstnieces Zeidijas Smitas, grupas Madness portretus. Taču daudz kolorītāk un harismātiskāk izskatās pārsauļojusies dāma ar sunīti Nicas pludmalē, Lielbritānijas puravu audzētāju konkursa uzvarētājs ar savu godalgoto zaļo monstru un rabarberu audzētājs mačo no Rietumjorkšīras.
Fotogrāfs attēlo zīmīgas pārmaiņas sabiedrībā: divas jaunas musulmanietes Anglijas pilsētā Hallā ir atvērušas ēstuvi, kurā gatavo tradicionālās britu zivis ar kartupeļiem. "Viņas ir ieņēmušas britiskuma bastionu, un man par to ir liels prieks," uzsver Mārtins Pārs.
Šampanietis hipodromā
Pēc 2016. gada referenduma viņš devās uz Lielbritānijas ciematiem un mazpilsētām, kurās bija vislielākais Brexit atbalstītāju skaits, un vēroja, ar kādu entuziasmu viņi pauž patriotismu. Referenduma izraisītā trauksme metaforiski tieši ir nolasāma tikai vienā darbā – Kornvolas pludmales skatā. Tur ir pacelts sarkanais karogs – brīdinājums, ka peldēties nedrīkst. Ģimenes ar bērniem vēro viļņus un skatās tālumā – kas notiek tur, kontinentālajā Eiropā?
Karjeras laikā Mārtins Pārs ir apceļojis visu Lielbritāniju: "Esmu vērojis, ko dara cilvēki katrā valsts nostūrī." Viņš pēta dažādu šķiru un sociālo slāņu pārstāvjus, fotografē karalieni un cilvēkus elitārās mācību iestādēs Londonā, Kembridžā, Oksfordā. Mārtins Pārs ir klāt Grand Slam tenisa turnīros, studentu regatēs un zirgu skriešanās sacīkstēs. Viņa darbi apstiprina – prominences, kuras apmeklē zirgu sacensības, pievērš maz uzmanības hipodromā notiekošajam. Viesi galvenokārt ir pārņemti paši ar sevi, dāmas – ar savām cepurēm, somiņām un šampanieti. Kāpēc ne? Dzīve un skaistums ir jāsvin.
Jāķer mirklis Kembridžā
Fotogrāfu fascinē cilvēku kopīgās aktivitātes: atpūta pludmalē, sporta pasākumi, ceremonijas un tradīcijas, kas gadsimtiem ilgi piekoptas Lielbritānijas mācību iestādēs. Mārtinu Pāru aizrauj pasākumi, kuros cilvēki dejo, – svētki, festivāli, kāzas, ebreju rituāls bar mitzvah, studentu balles. "Oksfordā balles turpinās līdz diviem naktī, savukārt Kembridžā – līdz pieciem rītā, tāpēc man patīk Kembridžas ballītes, tur ir vairāk iespēju noķert labus mirkļus," stāsta mākslinieks. "Dejojot cilvēki ļauj vaļu emocijām. Jūs varat sajust neprātīgumu, dejošana ir ļoti dabisks izteiksmes veids," piebilst fotogrāfs.
Ballītēm un dejām veltītajā izstāžu telpā Nacionālajā portretu galerijā Londonā griežas spoguļbumba, uz grīdas ir paklājs, kāds ir katrā britu krogā, un visur vienādi ož pēc alus. Izstāde ir iekārtota kā atrakciju parks. Mārtinu Pāru saista pludmales atpūtas estētika – mākslinieks ir vērojis cilvēkus kūrortos Lielbritānijā, kā arī Francijā, Indijā, ASV un Argentīnā. Viņa fotogrāfija ir ļoti ķermeniska, viņu interesē sejas, pozas, ādas pigmentācija, pumpas un tetovējumi.
Britiskuma līmeni savu tautiešu asinīs Mārtins Pārs ir mērījis ne tikai Apvienotajā Karalistē, bet arī Kenijā, Indijā, Zimbabvē un Šrilankā. "Briti, kuri dzīvo ārzemēs, ir iestrēguši pagātnē. Viņu britiskums izpaužas daudz koncentrētākā formā. Tās ir koloniālās attieksmes sekas," diasporas pārstāvjus raksturo Mārtins Pārs. Tur, par spīti visām politiskajām un sociālajām reformām, baltie cilvēki joprojām akcentē savu dominējošo un privileģēto stāvokli. Viņi atpaliek no Lielbritānijas dzīves aktuālajiem notikumiem un procesiem. Viņi ir iekonservējušies savos priekšstatos un ieradumos. Viņi rūpīgi glabā fantāzijas par ideālo Lielbritāniju, atrodoties tālu no dzimtenes, un tām ir visai maz sakara ar realitāti. Briti ārzemēs turpina kultivēt rituālus un tradīcijas, kuras, iespējams, Lielbritānijā nekad nav pastāvējušas.
Tikai šodien, tikai šeit
Izstādē ir ierīkota tipiska britu kūrortpilsētas kafejnīca – tā ir ekspozīcijas daļa. Visu, kas ir ēdienkartē, – saldumus, tēju, kafiju, alu – ir atlasījis Mārtins Pārs. Viņš ir piedalījies kafejnīcas dizaina veidošanā. Vide ir demokrātiska – plastmasas mēbeles, vienreizlietojamie trauki. Pie sienas – senāk tapuši Mārtina Pāra darbi, kas veltīti ēdieniem. "Es sāku fotografēt ēdienus pirms 25 gadiem, tajā laikā to neviens vēl nedarīja. Tagad restorānos cilvēki iemūžina katru šķīvi, kas nonāk viņu priekšā," apgalvo fotogrāfs.
Arī suvenīru veikaliņš atbilst izstādes Tikai cilvēki koncepcijai. Tā ir patērētājkultūras paradīze: visur ir kliedzošas izkārtnes, plauktos – košas, šķietami bezgaumīgas, bezjēdzīgas mantiņas ar ekspozīcijas logotipu, Mārtina Pāra darbu un pašportretu reprodukcijām. T krekli, somas un tūtas, pludmales bumbas, pludmales čības, zeķes, krūzes un trauki, šalles, spilveni un dvieļi, bižutērija – tikai šodien, tikai šeit. Tas apliecina Mārtina Pāra domu, ka fotogrāfija ir ne tikai ierāmēts darbs pie muzeja sienas, bet arī attēls, kas reproducēts uz dvieļa.
Mistera Bīna smīns
Pats 66 gadus vecais Mārtins Pārs nav mazāk ekscentrisks kā viņa darbu varoņi. Viņš ir laikmetīgās mākslas zvaigzne, kurš tēlo antizvaigzni. Gara auguma, kalsns vīrietis, ģērbjas un izturas vienkārši. Viņš vienmēr ir veikli eksperimentējis ar savu tēlu: viena izstādes Only Human sadaļa ir veltīta viņa pašportretiem, kuri četros gadu desmitos uzņemti fotokabīnēs, fotostudijās un pie ielu fotogrāfiem daudzviet pasaulē (tās ir viņa "ceļojumu bildes"). Mārtins Pārs iemiesojas dažādos tēlos ne sliktāk kā amerikāņu fotomākslas ikona Sindija Šērmena. Šajos darbos Mārtins Pārs saglabā ironisku smīnu un līdzinās misteram Bīnam. Viņš izmanto dažādus fonus, kostīmus, butaforijas elementus, kā arī vecmodīgus fotostendus, kuros jāiebāž galva caurumā, un digitālās attēlu apstrādes tehnoloģijas.
Mārtina Pāra seja rotā fotoskulptūras jeb t. s. Photo Escultura. Tās ir meksikāņu tradicionālās kultūras iedvesmotas koka skulptūriņas, kurās ir integrēti mākslinieka pašportreti. Šīs skulptūras Mārtinam Pāram darinājis pēdējais šīs tradīcijas pārstāvis Mehiko.
Instagram ir svētība
Mārtins Pārs fotografē kopš 13 gadu vecuma. Viņš ir studējis fotogrāfiju Mančestras Politehniskajā universitātē. 70. gados Mārtins Pārs kļuva par vienu no spilgtākajiem britu dokumentālās fotogrāfijas jaunā viļņa pārstāvjiem. Starptautisku atzinību viņš ieguva ar 80. gadu fotosērijām, kurās demonstrēja intīmu, satīrisku, antropoloģisku skatījumu uz moderno dzīvi Lielbritānijā. 90. gados viņš kļuva par mākslas slavenību. Vispirms viņš pārsteidza tautiešus, pēc tam arī pārējo pasauli ar britu sabiedrības portretējumu: Mārtins Pārs pierādīja, ka vājuma, ekscentriskuma un groteskas izpausmes ir viens no britu nācijas identitātes spēcīgākajiem un pievilcīgākajiem muskuļiem. Briti ilgi skatījās uz sevi viņa darbos, smējās, raudāja un beidzot saprata: jā, tādi esam, tāda ir mūsu realitāte.
2017. gadā meistars nodibināja Mārtina Pāra fondu – tas ir mākslas centrs Bristolē, kas atbalsta un popularizē britu laikmetīgo fotogrāfiju. Mārtins Pārs izdevis vairāk nekā simt grāmatu, sarīkojis vairāk nekā simt izstāžu. Viņa darbi iekļauti Londonas Teita galerijas, Parīzes Pompidū centra un Ņujorkas Modernās mākslas muzeja MoMA kolekcijā.
2004. gadā Mārtins Pārs bija Francijas pilsētā Arlā notiekošā fotofestivāla Les Recontres d’Arles pieaicinātais mākslinieciskais vadītājs. 1994. gadā viņš kļuva par apvienības Magnum Photographic Cooperative biedru. 2013.–2017. gadā Mārtins Pārs bija apvienības Magnum Photos International prezidents. Viņš īsteno arī komercprojektus. Mārtins Pārs bieži sadarbojas ar modes mākslinieku Polu Smitu. "Mums ar Polu ir daudz kā kopīga. Mēs kolekcionējam visādus krāmus," saka fotogrāfs. Viņa stilistiku dievina daudzi modes grandi.
Instagram kultūru Mārtins Pārs uzskata par svētību – šis tīkls piesaista uzmanību fotogrāfijai, arvien vairāk cilvēku apmeklē fotoizstādes un atbalsta industriju. Mārtins Pārs priecājas, ka fotogrāfi parasti dzīvo ilgi: "Esam ļoti aktīvi, nepārtraukti strādājam, domājam un skraidām apkārt. Jā, ar vecumu ķermenis sāk sāpēt, taču tas mani neapturēs." "Fotogrāfam ir jābūt bezbailīgam. Ja gribi uzņemt fotogrāfiju, ej un dari! Nav laika mulsumam, un, ja izskaties vainīgs, tāds arī esi. Mans padoms ir izvairīties no acu kontakta. Neaiciniet cilvēkus, kurus fotografējat, sniegt komentārus. Ziniet – ja atbrauks policija, likums ir jūsu pusē," piebilst Mārtins Pārs.
Sarunā ar KDi Mārtins Pārs stāsta, ka septembrī atklās personālizstādi Tartu, kur demonstrēs 80.–90. gados Baltijā un Krievijā uzņemtās fotogrāfijas, kuras līdz šim izrādījis ārkārtīgi reti.
Mārtina Pāra izstāde Tikai cilvēki
Nacionālajā portretu galerijā Londonā līdz 27. maijam
Sadarbībā ar Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fondu
