Izstādes ieskaņā – 7. septembrī Mūsdienu kultūras foruma Baltā nakts 2019 ietvaros, galerijā Istaba interesenti varēs vērot performanci ZONDE. Anša Rūtentāla ideja (1980).
10. septembrī plkst. 19 izstādes apmeklētāji varēs noskatīties performanci Viņš liek aizvērt acis. Savukārt, ārpus izstādes norises vietas – Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā Zirgu pasts 11. septembrī plkst. 19 tiks izrādīta laikmetīgās dejas izrāde Rezonanse. Trīs.
Izstādē varēs iepazīties ar kustību mākslinieka radošās darbības principiem, ieklausīties viņa domās par kustību mākslu un Kustību teātri, noskatīties Anša Rūtentāla veidoto izrāžu un videofilmu fragmentus. Izstādes ekspozīcijā iekļautais fotomateriāls, skices, dienasgrāmatas zīmējumi no Rūtentālu ģimenes un Kustību teātra arhīva un izstādes scenogrāfiskie elementi ļaus apmeklētājiem jutīgi un daudzpusīgi uztvert un iepazīt kustību mākslinieka personību un radošo veikumu. Izstāde būs plašākais līdz šim publiski pieejamais vēstījums par Anša Rūtentāla devumu. Mākslinieka paveiktais ir atstājis dziļas pēdas Latvijas kultūrā, un viņa ietekme daudzās mākslas jomās jūtama vēl šodien. Viņš bija pasaules klases kustību režisors, izcils mīms un talantīgs Latvijas Kultūras akadēmijas pedagogs. Ansis Rūtentāls izveidoja pats savu Kustību teātri un aktieru apmācības sistēmu. Savām izrādēm viņš pats veidoja scenogrāfiju, tērpus un gaismu partitūru. Viņa stilistika bija tik atšķirīga, ka publiskajā telpā sāka lietot terminus “Anša skola”, “Anša aktieri”, “Anša gaismas”. Saskarsmē viņš pievilka cilvēkus ar savu nesamāklotību, cilvēkmīlestību, dziļumu, mieru un aiz sevis atstāja daudzus skolniekus, kas viņam ir dziļi pateicīgi.
Performance ZONDE ir tapusi 20. gs. 80-to gadu sākumā un savas radošās darbības laikā Ansis Rūtentāls periodiski atgriezās pie šīs performances realizēšanas dažādās vidēs. Viņš aizrautīgi pētīja dažādu materiālu un cilvēka ķermeņa kustības savstarpējo saspēli. Horeogrāfes Ramonas Galkinas veidotās performances ZONDE versijā piedalās Anša Rūtentāla Kustību teātra aktieri Artis Gulbis, Dzintars Krūmiņš, Vilnis Bīriņš, LKA Laikmetīgās dejas mākslas studenti Emanuēla Zvaigznīte un Marģers Vanags. (Perferomance notiks 7. septembrī plkst. 20.20, 21.20, 22.20 un 23.20 galerijā Istaba. Ieeja brīva. Performance skatāma arī no ielas).
Performance Viņš liek aizvērt acis ir rakstnieces Kristīnes Ulbergas un Anša Rūtentāla Kustību teātra aktieru Arta Gulbja un Viļņa Bīriņa mēģinājums ar vārdu stāstīt par kustību un Anša Rūtentāla personību. (10. septembrī plkst. 19 galerijā Istaba. Ieeja brīva. Izrādes apmeklējumu pieteikt pa e-pastu: [email protected] )
Laikmetīgās dejas izrāde Rezonanse. Trīs tapusi Anša Rūtentāla kustību teātrim sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju. Izrāde ietver 3 horeogrāfu 3 dejas izrādes: Ž(Alūzijas) – horeogrāfe Ramona Galkina, ahaw– horeogrāfs Ivars Broničs un Vai Pjero ir miris? – horeogrāfe Ilze Zīriņa, kas radītas iedvesmojoties no Anša Rūtentāla iestudējumiem Ilūzijas, Pārdomas un Epifānija. (11. septembrī. plkst. 19 Zirgu pastā. Biļetes var iegādāties www.ticketshop.lv un pirms izrādes).
Ansis Rūtentāls dzimis 1949. gada 28. maijā Rīgā. 1967. gadā pabeidz Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas Kordiriģentu nodaļu. No 1963. Līdz 1973. gadam ir mīms ansamblī Rīgas Pantomīma. Pēc tam piecus gadus pavada radošos meklējumos, uzstājoties kā solists, kā arī strādājot Maskavā starptautiskas trupas sastāvā. 1978. gadā nodibina Latvijas Universitātes Studentu teātra Kustību un plastikas grupa, kura vēlāk pārtop par Anša Rūtentāla Kustību teātri, kas darbojas vēl šodien. No 1986. Līdz 1992. gadam strādā Latvijas Konservatorijā par Teātra fakultātes skatuves kustības un aktieru ķermeņa plastikas pedagogu. No 1993. līdz 2000. gadam ir pasniedzējs Latvijas Kultūras akadēmijas Kino un teātra mākslas fakultātē. Ansis Rūtentāls ir radījis 13 pilnmetrāžas izrādes, 4 videofilmas, neskaitāmas kustību kompozīcijas, performances dabā un urbāna vidē. Veidojis kustību partitūras, telpas un gaismas risinājumus Liepājas, Valmieras, Nacionālā, Dailes teātra un Nacionālās Operas izrādēm. Sadarbojies ar kinofestivālu Arsenāls, Latvijas vadošajiem džeza māksliniekiem, komponistiem, dziedātājiem, gleznotājiem, tēlniekiem un modes māksliniekiem.
Izstādes Es mīlu jūs visus radošā grupa: Guna Bīriņa (kuratore), Rūta Briede (izstādes scenogrāfiskais risinājums), Evija Pintāne un Oskars Pavlovskis (animācija), Linda Lūse (grafiskais dizains), Dzintars Krūmiņš (videomontāža), Armands Briģis (uzbūve), Andrējs Krūmiņš (tehniskais konsultats). Izstādi atbalsta: VKKF, Rīgas dome, Latvijas kultūras akadēmija, SIA Envilat.