Gluži tāpat kā iepriekš „pozitīvisti,“ „haosisti“ sevi nostāda pret „jēlīšiem“, „kvaukšķiem“, „nekā nedarītājiem“ un „politiskajiem oponentiem“. Valdošās koalīcijas pārstāvji ir tik ļoti saplūduši ar savu „haosa“ teoriju, ka Jaunajam laikam pieprasa beigt runāt par ārkārtas vēlēšanām, ja viņi grib strādāt jaunajā valdībā un tikt pie varas. Pilnīgi šķiet, ka cilvēkiem no valdošās koalīcijas iespējamas ārkārtas vēlēšanas ir sava veida iedomāts pasaules gals, no kura var izvairīties, ja atkal uzticās viņiem, kas jau sabiedrību vairākas reizes ir atklāti piečakarējuši.
Tomēr, „haosisti“, lai arī sevi uzskata par „pragmatiķiem“ un „darītājiem“, nevēlas atzīt ārkārtas vēlēšanas kā vienu no vispārpieņemtiem demokrātijas instrumentiem. Jā, ārkārtas vēlēšanas nodarītu lielu kaitējumu valdošās koalīcijas bieži piesauktajai „stabilitātei“. Tāda „stabilitāte“, kuru piedāvā Kalvītis un ko, nu dien valstij un demokrātijai nesola neko labu. „Haosisti“ baida ar „haosu“, bet ja kāds patiešām ir radījis haosu Latvijas politikā, tad tā ir pastāvošā valdošā koalīcija.
Haoss, pat ja būs ārkārtas vēlēšanas, neiestāsties. „Haoss“ ir drīzāk pašu „tautpartijiešu“, „zaļozemnieku“, „ceļinieku“, „mācītāju“ un „tēvzemiešu“ galvās, kuras tik paniski baidās no savas varas zaudējuma. Pagaidām „haosisti“ retorikā uzvar „jēlīšus“, „kvaukšķus“ un citus „kritizētājus“, bet Satversmes grozījumi, kas ļautu vēlētājiem atlaist Saeimu, varētu likt „haosistiem“ bailēs atkal sarauties. Diemžēl tikai patstāvīgas bailes no varas zaudēšanas ir instruments ar kuru kontrolēt „haosistus.“