Šodien Saeima no šīs normas atteicās. Atteicās no lielākas sociālo iemaksu novirzīšanas pensiju fondos un nolēma tās tērēt nākamā gada pamatbudžeta caurumu lāpīšanai. Un tas, manuprāt, ir nepareizi.
Kādi ir valdības argumenti? Neesot nekādas vajadzības tagad otrajam līmenim novirzīto līdzekļu apjomu no 8% celt uz 9%. Šāds Saeimas lēmums došot labumu gan budžetam, gan sabiedrībai. Pirmais pensiju līmenis saņems papildu līdzekļus no iekasētā sociālā nodokļa. Līdz ar to būs vieglāk indeksēt pensijas. Savukārt darbinieki arī neko nezaudēs, jo pirmajā pensiju līmenī ieskaitītā sociālā nodokļa daļa tiek indeksēta, kad vēlāk, aizejot pensijā, tiks veikts pensijas aprēķins. Tā kā otrā līmeņa plāni pašlaik uzrāda ļoti sliktus rezultātus, tas nozīme, ka šī papildus pirmajam līmenim novirzītā nauda dos lielāku pensiju vecumdienās nekā, ja tā tiktu novirzīta otrajam līmenim.
Aplūkojot nākamā gada budžeta projektu, varam konstatēt, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu kopsumma pieaugs par 233 miljoniem latu. Šīsdienas Saeimas balsojums tiem cilvēkiem, kuru otrā līmeņa pensiju uzkrājumi nākamgad būtu papildināti ar 42 miljoniem latu, šo summu ir atņēmis. Vai tas ir palīdzējis pensionāriem? Nē, jo sociālo iemaksu pieaugums ir pietiekams pensiju indeksācijai. Tas ir pietiekams pat to ierosinājumu izpildei, par kuriem notika balsojums referendumā. Minimālās pensijas paaugstināšanai līdz iztikas minimumam būtu vajadzīgi 87 miljoni latu, savukārt, kā redzams budžeta prognozē, vismaz 220 miljoni latu no sociālajām iemaksām nākamgad tiks novirzīti valsts pārvaldes izšķērdības finansēšanai.
Šobrīd izteikt jebkādus pieņēmumus par to, ka pensiju plāni nākamgad un visus turpmākos gadus nebūs ienesīgi, ir vienkārši spekulatīvi. Ja visas Eiropas valstu valdības tā domātu, tad mēs varētu sagaidīt, ka tās rīkotos līdzīgi Latvijas valdībai. Pagaidām gan Latvija savos lēmumos ir unikāla un vientuļa.