Turpmākās VNĪ darbības paredz piedāvājumu izvērtēšanu un līguma noslēgšanu ar izvēlēto būvdarbu veicēju.
Gavrilova skaidro, ka iepirkums par izstāžu zāles atjaunošanas darbiem tika izsludināts atkārtoti ar precizētām kvalifikācijas prasībām un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērijiem, kā arī samazinātu darbu izpildes termiņu.
Projekts ietvers dažādu telpu pārbūvi un izbūvi, kā arī būtiskus uzlabojumus, lai nodrošinātu ēkas atbilstību mūsdienu prasībām. Tāpat atjaunos koka kāpnes un citas vēsturiskās detaļas, saglabājot ēkas autentiskumu, savukārt jaunās ventilācijas sistēmas ar rekuperācijas blokiem un gaisa klimata kontroles sistēmas nodrošinās gan enerģijas efektīvu izmantošanu, gan komfortablu vidi darbiniekiem un apmeklētājiem.
Pārbūvētās telpas būs piemērotas dažādām izstādēm un pasākumiem. Vienlaikus uzlabos izstāžu zāles atbilstību būvnormatīviem, kā arī nodrošinās atbilstošus apstākļus mākslas darbu glabāšanai un izstādīšanai.
Projekts vides pieejamības nolūkā paredz arī Torņa ielas pārbūvi posmā no Jēkaba ielas līdz Arsenāla ielai. Šie darbi ietvers ceļu un ietvju kvalitātes uzlabošanu, veicinot ērtāku un drošāku piekļuvi izstāžu zāles apmeklētājiem.
Izstāžu zāle Arsenāls ir klasicisma arhitektūras paraugs, un atjaunošanas projekts ir daļa no Kultūras ministrijas virzītā regulējuma unikālu valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai, kas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā teritorijā Rīgas vēsturiskajā centrā. Šajā projektā plānots attīstīt trīs objektus Rīgas vēsturiskajā centrā - Lielo ģildi, izstāžu zāli Arsenāls un Vecrīgas publisko ārtelpu.
Izstāžu zāles Arsenāls pārbūves un restaurācijas projekts 85% apmērā tiks finansēts no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls izvietota 19.gadsimta sākumā krievu vēlīnā klasicisma stilā celtā muitas noliktavas ēkā jeb arsenālā, kas pielāgots muzeja funkcijām. Celtnes sākotnējā projekta autors ir arhitekts Johans Eduards de Vite. Nedaudz vēlāk projekts tika papildināts ar Jūliusa Ādolfa Špacīra ierosinājumiem, bet 1828.gadā Sanktpēterburgas arhitekti Aleksandrs Nellingers un muitas resora arhitekts Ivans Lukīni izstrādāja galīgo variantu, un 1832.gada novembrī notika ēkas oficiālā nodošana.
Arsenāla ēka visos laikos tikusi izmantota kā noliktava. 1920.-1930. gados tā kalpoja par karaspēka mantu glabātavu. Pēc Otrā pasaules kara padomju armijas resors to izmantoja mantu, preču noliktavām un karaskolas vajadzībām. 1980. gadu vidū ēku pārņēma Kultūras ministrija, nododot to mākslas muzeja izveidošanai. Savukārt 1989. gada 1.janvārī pēc 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekcijas pārvietošanas no Krišjāņa Valdemāra ielas nama ēkā darbu sāka mākslas muzejs Arsenāls.