Es ļoti novērtēju šo balvu, jo tās ieguvēju nosaka profesionāla žūrija, – atzīst Katrīna Čemme, kura ir kļuvusi par otrās Baltijas Jaunā mākslinieka balvas (Baltic Young Artist Award) saņēmēju ar savu darbu What Is Lost Is Lost Forever (2017). No 20. maija līdz 9. jūlijam viņas personālizstāde bija aplūkojama Laikmetīgās mākslas centrā kim?, uz kurieni Katrīnu Čemmi bija uzaicinājusi kuratore Zane Onckule. "Tā bija ļoti vērtīga sadarbības pieredze ar mākslas institūciju, jo ceļu līdz izstādei tu vari apgūt, tikai veidojot izstādes," atzīmē māksliniece.
Trīskāršā fiksācija
"Es sāku domāt par to, kā rodas lietas," par savas pirmās personālizstādes radīšanas iesākumu stāsta Katrīna Čemme. Viņas darbs sastāv no deviņiem objektiem, ko var iedalīt divās nosacītās daļās. Par pirmās galveno varoni ir kļuvusi tenisa bumbiņa. "Man bija vajadzīgs priekšmets, kas saistās ar kustību," pamato māksliniece. Šīs personālizstādes veidošanā viņa ir nodarbojusies ar fiksāciju – objekta (tenisa bumbiņu izliešana ģipsī), gaismas (fotografēšana) un attēla (piestiprināšana ar līmi pie sienas). "Jebkurš mākslas darbs ir fiksācija," par Katrīnas Čemmes diplomdarbu raksta laikmetīgās mākslas platforma noar.eu, kas ir viena no balvas līdzdibinātājām.
Personālizstādes otrajā daļā māksliniece ir izveidojusi divas metāla kastes, kas simbolizē divas laika joslas, divas uztveres modifikācijas un divas līdzīgas ģipša skulptūras. "Tās ir radītas atšķirīgos laikos, viena tika taisīta trīs minūtes, otra piecdesmit minūtes, un to tilpumi apmainīti vietām, radot jaunu formu," skaidro māksliniece. Savukārt šīs personālizstādes centrā atradās skulptūra ly (light year), kas iemiesoja sevī ideju par gumijas stiepšanu, kura nevienam nav sveša. "Gaismas gads kā garuma mērvienība, lai saprastu, cik bezgalīgi var stiept gumiju," teic Katrīna Čemme, kuras viens no iecienītākajiem materiāliem ir metāls, kas ir sava veida atsauce uz viņas grafikas studijām.
Bez liekām lietām
Pirms Latvijas Mākslas akadēmijas Katrīna Čemme ir mācījusies Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. "Es sapratu, ka negribu nodarboties ar dizainu. Es negribu izdomāt lietas un palaist tās ražošanā, jo uz pasaules jau tā ir pārāk daudz lietu. Ja gribi kaut ko radīt, labāk uzglezno vienu gleznu, ar kuru tu nevienam netraucē," uzskata māksliniece. Katrīna Čemme stāsta, ka četrus gadus ir studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas apakšnozares bakalaura programmā, pēc kuras absolvēšanas nolēmusi kaut ko pamainīt un turpinājusi mācības Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas maģistra programmā pie profesora Ojāra Pētersona.
Paplašinātās laikjoslas
"Šobrīd es vairāk domāju par darbu idejisko pusi un izpildījumu nekā par mediju, turklāt ir grūti novilkt robežu starp to, kur līnija kļūst par skulptūru, un otrādi," akcentē Katrīna Čemme. Uzreiz pēc Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras absolvēšanas viņa ir devusies uz rezidenci Gruzijā, kur ir pievērsusies skulptūru veidošanai. Viens no rezidencē radītajiem darbiem Walking Creatures bija eksponēts nesen notikušajā laikmetīgās mākslas izstādē Nosaukumam nav nozīmes Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā. Ekspozīcijā tika reprezentēts vairāk nekā trīsdesmit Latvijas mākslinieku veikums, pašreizējā darba procesa fiksācijas punkti.
Šobrīd Katrīna Čemme ir atgriezusies Austrijas galvaspilsētā, kur savu bakalaura studiju ietvaros ir pavadījusi vienu gadu Vīnes Mākslas akadēmijā. "Es nedomāju tur palikt. Tā ir iespēja izbraukt no Rīgas un pabūt prom no ierastās vides, atskatīties uz izdarīto un turpināt strādāt pie savas mākslas prakses," sarunā ar KDi atklāj māksliniece.
Mākslinieka ikdiena
"Laiks pēc Latvijas Mākslas akadēmijas pabeigšanas ir ļoti svarīgs, jo aiz tevis vairs nestāv institūcija, kas piedāvā dažādas stipendijas un citas iespējas. Tu esi viens un patstāvīgs. Jautājums, kā tiec galā ar šo mākslinieka ikdienu: rakstīt projektus, lai iegūtu finansējumu, veidot izstādes, pieteikties rezidencēm..." atklāj Katrīna Čemme.
Tāpēc būtiski, ka līdz ar 2017. gada Baltijas labākā jaunākās paaudzes mākslinieka titula iegūšanu un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda piešķirto prēmiju divu tūkstošu eiro apmērā apbalvojuma iniciatori piedāvā iespēju eksponēties kaimiņvalstīs – Lietuvā (starptautiskajā mākslas mesē Art Vilnius) un Igaunijā (Tallinn Art Week), kā arī rekomendēs mākslinieci pasaules lielākajai atvērtās pieteikšanās (open-call) balvai Future Generation Art Prize, tā nodrošinot, ka viņas pieteikums uzreiz nokļūst otrajā vērtēšanas kārtā.
Romans Surnačovs, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes priekšsēdētājs:
Esam gandarīti, ka balva, kaut arī tika pasniegta otro reizi, kļuvusi par veiksmīgu platformu jauno mākslinieku attīstībā, par to liecina gan pieaugošā jauno mākslinieku interese un pieteikumu skaita palielinājums teju par trešdaļu, gan iepriekšējā gada uzvarētāja Juhana Sometsa karjeras izaugsme. Pateicoties Baltijas Jaunā mākslinieka balvai, gada laikā viņš piedalījies septiņās izstādēs visā Baltijas reģionā. Ceram, ka šī gada uzvarētājas Katrīnas Čemmes vārds kļūs starptautiski pazīstams un tieši piešķirtā balva kļūs tam par nozīmīgu impulsu.
Balva izgaismo jaunos talantus Baltijas reģionā, ļaujot tos iepazīt gan mākslas mīļotājiem, gan profesionāļiem. Tas cieši saskan ar topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja misiju. Balvas rīkotājs – Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds – šī gada uzvarētāju rekomendēs dalībai pasaules lielākās atvērtās pieteikšanās (open-call) balvai Future Generation Art Prize. Jau šobrīd varu aicināt jaunos māksliniekus sekot informācijai, lai 2018. gada vidū pieteiktos Baltijas Jaunā mākslinieka balvai!