Ministrijas funkcija nedrīkst būt “būvju projektēšana, būvniecība un pieņemšana ekspluatācijā” kā Kultūras ministrijas nolikumā. Lai nodrošinātu skaidru redzējumu par sistēmas attīstību un pilnveidi, tai jābūt brīvai no saimniekošanas. Administrējošās birokrātijas izskaušana ļautu brīvāk domāt, efektīvāk uzraudzīt padotības iestādes un iedziļināties izstrādājamos likumprojektos. Šādā veidā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija varētu pilnvērtīgi darboties ar aptuveni 40 – 50 ierēdņu štatu.
LatvijÄ ir maz ministru
Mums ir teju mazÄkais EiropÄ ministru skaits â Äetrpadsmit. No salÄ«dzinÄmÄm Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m tikai igauÅiem un lietuvieÅ¡iem ir mazÄk â 12 un 13. Tikai holandieÅ¡iem, zviedriem un somiem vÄl ir divpadsmit ministrijas, taÄu ministru skaits tur ir stipri lielÄks â 19 lÄ«dz 21. ArÄ« citviet ministru skaits ir lielÄks kÄ LatvijÄ, piemÄram, slovÄÅiem, slovÄkiem, ungÄriem ir 15, Äehiem, grieÄ·iem, bulgÄriem â 16, poļiem un norvÄÄ£iem â 17. DÄnijÄ un LuksemburgÄ ir 19 â ministri, RumÄnijÄ â 21, ĪrijÄ â 30, ItÄlijÄ â 35, BeļģijÄ ar tÄs federÄlismu â 43 dažÄda lÄ«meÅa valdÄ«bu locekļi. LÄ«dz ar to runas par Latvijas valdÄ«bu kÄ lielÄko ES ir tukÅ¡a muldÄÅ¡ana. Dabiski, ka mazÄm valstÄ«m ir proporcionÄli vairÄk ministru pret iedzÄ«votÄju skaitu, jo funkciju apjoms ES valstÄ«s ir lÄ«dzÄ«gs.
Ultrapopulisma dūmu aizsegs
Å Ädos apstÄkļos pazÄ«stams ministru prezidenta kandidÄts, reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas un paÅ¡valdÄ«bu lietu ministrs izsauc ideju LatvijÄ likvidÄt Vides, IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes, VeselÄ«bas un vÄl pÄrÄ«ti citu ministriju, atstÄjot astoÅas. Ultrapopulisms jeb teÄtris lÄtticÄ«gajiem.
PirmkÄrt, tas tikai vairos izdevumus. Katrs saprot, ka jaunu veidlapu un durvju plÄksnÄ«Å¡u izgatavoÅ¡ana vien radÄ«s ievÄrojamas izmaksas. TomÄr bez kancelejiskÄm izmaiÅÄm bÅ«s veicamas arÄ« daudz nopietnÄkas. BÅ«s jÄgroza tÅ«kstoÅ¡iem normatÄ«vo aktu, tikai lai precizÄtu, kas un par ko atbild, jÄrÄ«ko reorganizÄcijas, kolektÄ«vas atbrÄ«voÅ¡anas no amata, atklÄti konkursi uz vakantajiem amatiem. TurklÄt tas viss attiecinÄms arÄ« uz padotÄ«bÄ esoÅ¡ajÄm iestÄdÄs. Vismaz uz pusgadu valsts lÄ«dz ar to bÅ«s nolemta darbam tukÅ¡gaitÄ. TÅ«kstoÅ¡iem cilvÄku valsts pÄrvaldÄ nodarbosies galvenokÄrt ar savas vietas meklÄÅ¡anu un papÄ«ru pÄrnÄsÄÅ¡anu. Reforma reformas pÄc, lai ietaupÄ«tu piecarpus ministru algas.
OtrkÄrt, samazinÄsies lÄmumpieÅÄmÄju loks, kas vÄl vairÄk atsveÅ¡inÄsies no atseviÅ¡Ä·Äm jomÄm. KÄds sÅ«dzas, ka ministrs ir pÄrÄk pieejams, ka vienÄdi pievÄrÅ¡ uzmanÄ«bu nozares problÄmÄm? SacÄ«sim, grÅ«ti iedomÄties apvienotu IzglÄ«tÄ«bas un kultÅ«ras ministriju, kur pabÄrna lomÄ nav, piemÄram, valodas, zinÄtnes, muzeju vai grÄmatniecÄ«bas jautÄjumi. LÄ«dz daudzÄm jomÄm ministrs netiks, labi, ja zinÄs, kas ir viÅa pÄrziÅÄ. DecentralizÄcija ir piemirsta. Resori kļūs vÄl grÅ«tÄk pÄrvaldÄmi.
TreÅ¡kÄrt, atseviÅ¡Ä·u jomu kÄ izglÄ«tÄ«ba, vides aizsardzÄ«ba vai veselÄ«ba pazeminÄÅ¡ana ir pretÄja Eiropas praksei. Vides ministrs ir igauÅiem, lietuvieÅ¡iem, somiem, zviedriem, holandieÅ¡iem, Ä«riem, spÄÅiem, slovÄÅiem, slovÄkiem, dÄÅiem, poļiem â teju visÄm Eiropas valstÄ«m. IzglÄ«tÄ«bas ministrija atseviÅ¡Ä·i no kultÅ«ras ir igauÅiem, lietuvieÅ¡iem, Ä«riem, somiem, zviedriem, portugÄļiem, grieÄ·iem, spÄÅiem, slovÄkiem, Äehiem un vÄl daudziem citiem. UzskaitÄ«jumu var turpinÄt. SimptomÄtiska ir tieslietu un iekÅ¡lietu sapludinÄÅ¡ana! JebkurÅ¡, kas ko saprot no Å¡Ä«m jomÄm, var, Edgara ZÄlÄna kunga vÄrdiem izsakoties, âierÄktâ par policijas un tiesu pÄrraudzÄ«bas, turklÄt vÄl DroÅ¡Ä«bas policijas un SAB apvienoÅ¡anu zem vienas politiskas amatpersonas. Å Ä·iet idejai vairÄk kopÄ«ga ar padomju režīma psiholoÄ£isko mantojumu, ne ar mÅ«sdienu izpratni par valsti, varas lÄ«dzsvaru un labu pÄrvaldÄ«bu. VarbÅ«t vÄrts reÄ£ionu ministram doties komandÄjumÄ uz tuviem kaimiÅiem - Somiju, Igauniju vai DÄniju - , lai aplÅ«kotu un iepazÄ«tu citvalstu piemÄru valsts darba organizÄÅ¡anÄ?
CeturtkÄrt, ja kultÅ«ru vai veselÄ«bu kabinetÄ pÄrstÄv atseviÅ¡Ä·s cilvÄks, ir vismaz cerÄ«ba, ka, spriežot par naudu, jomai bÅ«s âbalssâ. PÄc kritikas par valsts lietu lemÅ¡anu Å¡aurÄ lokÄ drÄ«zÄk jÄspriež, vai atjaunot bezportfeļa ministru vietniekus â valsts ministrus. Par tiem varÄtu iecelt Saeimas deputÄtus, kas, nesaÅemot papildu samaksu, bÅ«tu politiski atbildÄ«gi par kÄdu sÄpÄ«gu jautÄjumu, kam ir nepiecieÅ¡ama âskaļÄka balssâ Ministru kabinetÄ un SaeimÄ. Å Äda pÄrstÄvÄ«ba nekaitÄtu, piemÄram, zinÄtnei, enerÄ£Ätikai vai mazo uzÅÄmÄju atbalstam.
PiektkÄrt, grÅ«ti izprast, kÄpÄc ministru prezidents pieļauj Å¡o teÄtri budžeta gatavoÅ¡anas laikÄ. Pikants sÄ«kums, bet Satversme paredz valdÄ«bu veidot ministru prezidenta kandidÄtam. Neesot sÄ«kumains, viens reÄ£ionu ministrs vÄrÅ¡as ar idejÄm ne pie valdÄ«bas vadÄ«tÄja, bet, apejot to, pie Valsts prezidenta. CilvÄks vai nu grib, lai nosauc viÅu par premjeru, vai Ä«sti nezina, ko dara valdÄ«bÄ. JebkurÄ gadÄ«jumÄ de facto nedarbojas kÄ esoÅ¡Äs valdÄ«bas loceklis un arÄ« ar izpratni par valsts pÄrvaldi ir âreÄlas problÄmasâ*.
Ministru
mazinÄÅ¡ana ir dÅ«mu aizsegs, lai publika diskutÄ par niekiem.
TaustÄmas lietas kÄ budžets, nodokļi, izglÄ«tÄ«bas politika,
tiesiskuma nodroÅ¡inÄÅ¡ana prasa risinÄjumu pÄc bÅ«tÄ«bas, ne
rotaļas ar portfeļiem.
Kristīne
Jarinovska,
Valsts
vides dienesta Ä£enerÄldirektora vietniece
* - âtam džekam ir reÄlas problÄmas, es toÄno sakuâ - kandidÄta ministru prezidenta amatam Edgara ZÄlÄna veltÄ«jums žurnÄlistam JÄnim Domburam.