Igauņu gleznotājs QBA jeb pilnā vārdā Martin Kaares (1980) 2019. gadā kļuva par Starptautiskās glezniecības konkursizstādes Marīna laureātu un izpelnījās skatītāju atzinību ar savu darbu Izvirdums I.
Personālizstādē Meditaterraeneaum Jūrmalas muzejā mākslinieks reflektē par savām ziemeļnieka sajūtām, cenšoties iepazīt Vidusjūru, tās krāsas: "Vidusjūra ir mana mīļākā jūra pasaulē, vismaz vasarā. Tur laiks apstājas, jūra iesūc tevi savos sāļajos viļņos, un pat olīveļļas piesūcināto maltīšu balasts nespēj novilkt dibenā. Izstādes nosaukums pie manis atnāca pamazām. Es ilgu laiku studēju latīņu mediterranean, itāļu mediterraneo un angļu mediterranean pareizrakstību. Un tad radās izstādes nosaukums Meditaterraeneaum. Vidusjūra vieno visu apkārtējo, saved kopā cilvēkus, kultūras. Piešķir vienotu seju daudziem, kas sākumā šķiet nesavienojami un nepazīstami. Izstādes nosaukums ir izdomājums, tā ir vieta manā prātā ar nosacīti līdzīgu nosaukumu."
Jaunā scenogrāfa Andra Kaļiņina (1994) glezniecības izstādes centrā ir pati eļļas krāsa. Šoreiz tā ir nevis līdzeklis, ko gleznotājs izmanto, lai ko attēlotu, bet gan pašvērtība. Audekli ir noklāti ar krāsu un uz krāsas tūbiņas uzdrukātais tās nosaukums lasāms gleznās. Skatāmie krāsas pigmenti nosaukti kādā īpašvārdā - ģeogrāfiskas vietas vai vēsturisku personu vārdā. Mākslinieku interesē fakts, ka sarkanbrūns tonis, kas pats par sevi ir abstrakts, var būt tieši Venēcijas vai Anglijas sarkans, ka tas ir nacionalizēts. Pie tam atšķirīgās valodās lasāms krāsas nosaukums raisa dažādas asociācijas, skatoties uz vienu un to pašu krāsu. Krāsas un tās nosaukuma attiecības liek domāt par citu nosacītu un nevienam nepiederošu parādību nacionalizēšanu un pārzīmološanu, arī antidemokrātiskajiem notikumiem pasaules pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.
Andris Kaļiņins ir Starptautiskās glezniecības konkursizstādes Marīna 2021 laureāts mākslas studentu kategorijā.
Kamīnzālē muzeja mākslas krājuma glabātāja Jana Rāve piedāvā izstādi Jūrmalas gleznās un grafikā. iz vēstures, kuras pirmsākumi meklējami 1936. gadā, kad Jūrmalas Latviešu biedrība peldsezonas laikā organizēja pirmo mākslas izstādi Jūrmala gleznās. Šai iniciatīvai, diemžēl, nebija lemts ilgs mūžs – 1940. gadā Jūrmalas Latviešu biedrību likvidēja. Ja pirmajā gadā izstādē piedalījās tikai pieci mākslinieki, pie tam, tikai jūrmalnieki, tad 1939. gada izstādē bija jau 30 dalībnieki. Izstāde veiksmīgi papildināja Jūrmalas vasaras koncertprogrammu un piesaistīja atpūtniekus. "Vasaras tradicionālā gleznu izstāde piešķir Jūrmalas sezonai garīgi spožāku un pilnvērtīgāku rezonansi", 1939. gadā avīzē Jaunākās Ziņas rakstīja mākslinieks un mākslas apskatnieks Jūlijs Madernieks.
Jana Rāve saka, ka mūsu uzdevums nav atkārtot, bet gan turpināt šo savulaik iedibināto tradīciju - izveidot izstādi, kuras galvenā saturiskā piesaiste ir Jūrmala. Izstādē ir pārstāvēta daļa no vēsturiskās mākslas izstādes autoriem, kuru dzīve bijusi saistīta ar Jūrmalu – Eduards Kārlis Vītols, Alberts Filka, Otto Pladers, kā arī tādi mākslinieki kā Leonīds Āriņš, Hogo Grotuss un citi. Izstādē ir aptverts gandrīz 60 gadu ilgs laika posms – sākot no 1899. gadā romantisma tradīcijās tapušās Gerharda fon Rozena gleznas Kāpu priedes saulrietā līdz Leonīda Āriņa košajai gleznai Sloka, kas gleznota 1961. gadā un ir autora individuālā pasaules redzējuma un franču postimpresionisma sintēze.
Ekspozīcijā ietvertas gleznas un zīmējumi no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Tukuma muzeja, Jūrmalas muzeja un mākslas galerijas Jēkabs kolekcijām.
Starptautiskās jūras tematikai veltītās biennāles Marīna starpgada izstādes Jūrmalas muzejā skatāmas no 6. jūlija līdz 28. augustam. Jūrmalas muzeja (Tirgoņu iela 29, Majori) darba laiks: P., O., - Slēgts, T., C., P., S., Sv. – 10.00–18.00