Kādi būs SVF nosacījumi?

Ja jau situācija nav steidzama, tad nav skaidrs, kāpēc SVF valde ir uzsākusi paātrinātas procedūras lūguma izskatīšanai? Diemžēl situācija nav tik rožaina, kā valdība cenšas iestāstīt sabiedrībai. SVF ir izveidota kā institūcija, pie kuras pēc aizņēmumiem var vērsties finansiālās grūtībās nonākušas valstis. Faktiski pie SVF vēršas valstis, kurām citur vairs naudu nepiešķir, ne velti SVF sauc par "pēdējās instances aizdevēju". Nesen SVF aizdevumus ir lūgušas Islande, Ungārija un Ukraina, kuru ekonomiskās grūtības ir plaši atspoguļotas arī Latvijas medijos. Šajā sakarā būtu nepieciešami paskaidrojumi no valdības, kas pēkšņi mainījies Latvijas finanšu un ekonomikas jomās un licis valdībai mainīt savu vēl pavisam nesen pausto pozīciju, ka SVF aizdevumi Latvijai nav nepieciešami? Vai valdības iespējas aizņemties ārējā un iekšējā tirgū ir pilnībā izsmeltas, ka jāvēršas pie pēdējās instances SVF? Cik lielu summu un kādiem mērķiem valdība plāno aizņemties? Lai varētu aizņemties naudu no SVF, valdībai ar to ir jānoslēdz vienošanās, kas paredz pasākumus makroekonomiskās stabilitātes un budžeta disciplīnas nodrošināšanai. Tas arī saprotams, jo SVF, aizdodot naudu grūtībās nonākušām valstīm, grib kaut kādu drošību, ka šo naudu saņems atpakaļ. Diemžēl SVF nosacījumi var ietvert arī pasākumus sociālās jomas izdevumu samazināšanai. Tādējādi būtu svarīgi dzirdēt no valdības, kādi ir SVF nosacījumi, it īpaši sociālajā, un vai valdība tiem piekrīt. Interesanti, ka vēl pirms pāris nedēļām Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns (TP) publiski pauda viedokli, ka aizņemšanās SVF Latvijai būtu "ārkārtīgi nevēlama", un ka "būtībā valsts tiktu pakļauta šīs organizācijas diktātam, piemēram, varētu tikt samazinātas algas un pensijas".Diemžēl pašlaik Latvija virzās pa šo "ārkārtīgi nevēlamo" scenāriju un jāsecina, ka valdības finansiālā situācija ir ievērojami sliktāka, nekā valdība to publiski apgalvo. Valdības pretrunīgie un nemitīgi mainīgie apgalvojumi par valsts finansiālo situāciju tikai veicina nervozitāti sabiedrībā un veicina dažādu baumu izplatību. Uzskatu, ka valdībai ir pēdējais laiks runāt skaidru valodu par finansiālo situāciju, lai cik tā nepatīkama arī nebūtu, un jānoformulē skaidrs rīcības plāns, citādi valstij draud nonākšana finansiālas panikas situācijā.