Teorētiski LB varot pat pilnībā uzpirkt visus apgrozībā esošos latus. Valdība iesaistīja specdienestus, lai atklātu un sodītu valsts ekonomisko situāciju destabilizējošo baumu izplatītājus. Premjers A.Kalvītis tiktāl iekarsa, ka pasludinājās par valsts „stabilitātes garantu”. Šādi skaidri paziņojumi mazliet nomierināja satrauktos iedzīvotājus un arī starpbanku tirgus pakāpeniski stabilizējās.
Pagājušajā nedēļā paklīda jaunas baumas par iespējamo lata devalvāciju, šoreiz gan slēptā veidā – nevis par iespējamo lata piesaistes eiro kursa maiņu, bet gan par lata kursa svārstību koridora paplašināšanu. Te jāatgādina, ka lats ir piesaistīts eiro pēc kursa 1 EUR = 0.702804 LVL un svārstības ap noteikto piesaistes kursu ir iespējamas +/- 1% robežās. Latvijas Banka veic intervences, t.i. iepērk vai pārdod latus, ja lata kurss sāk pārsniegt pieļaujamās +/- 1% svārstību robežas. Gatavojoties pārejai uz eiro, Latvija 2005. gadā pievienojās Valūtas kursa mehānismam II, kas pieļauj lata-eiro kursa svārstības +/- 15% robežās. Tādējādi Latvijas Banka nodrošina lielāku lata-eiro kursa stabilitāti, nekā to pieprasa eirozonas kritēriji. Tieši šis apstāklis kalpoja par pamatu izplatītajām baumām, ka lata-eiro kursa svārstību koridors tikšot paplašināts līdz +/- 15%. Pie pašreizējās nestabilās makroekonomiskās situācijas tas faktiski nozīmētu, ka lata kurss varētu nokristies līdz 1 EUR = 0.808 LVL.
Šāds scenārijs izraisītu praktiski tādas pašas negatīvas sekas, kā lata piesaistes kursa maiņa. Notiktu krass inflācijas lēciens - momentā pieaugtu importēto energoresursu un degvielas cenas, kas neizbēgami ietekmētu arī citu preču un pakalpojumu cenas. Nopietnas problēmas rastos kredītņēmējiem, kuriem ir kredīti eiro vai citās ārvalstu valūtās. Iedzīvotāji praktiski tiktu aplaupīti – viņu ienākumu un uzkrājumu (t.sk. fondēto pensiju uzkrājumu) reālā vērtība samazinātos. Valdības aicinājumi uzkrāt, nevis tērēt sabiedrībai būtu izsmiekla vērtē. Var tikai pievienoties Latvijas Bankas prezidenta I.Rimšēviča iepriekš paustajam viedoklim, ka Latvijas ekonomikai „lata devalvācija būtu inde, ne zāles”.
Latvijas nestabilā makroekonomiskā situācija – augstākā inflācija pēdējo 10 gadu laikā; tekošā konta deficīts virs 20% no IKP; kreditēšanas bums; strauji augošās darbaspēka izmaksas; krītošs valsts kredītreitings; valdība, kas vēl nesen „gāzēja līdz grīdai” utt., veido labu augsni dažādu baumu izplatībai. Tāpēc par aizvien jaunu baumu rašanos šādā situācijā nebūtu jābrīnās.
Dīvainākais šajā gadījumā ir valdības ārkārtīgi izvairīgā reakcija uz baumām par lata kursa svārstību koridora paplašināšanu. Vēl nesen A.Kalvītis sita ar dūri pa krūtīm un stāstīja, ka „nav nekāda pamata runām par iespējamu lata devalvāciju”. Tagad finanšu ministrs O.Spurdziņš ar preses dienesta starpniecību paziņo, ka monetārā politika esot tikai Latvijas Bankas kompetencē esošs jautājums un valdībai tur neesot ko komentēt. Vai ar to O.Spurdziņš grib pateikt, ka valdības vadītājs un viņa partijas biedrs A.Kalvītis, kurš vēl nesen enerģiski noliedza baumas par lata devalvāciju, īsti nesaprata, par ko runā? Pats pašpasludinātais „stabilitātes garants” šoreiz klusē. Savukārt Latvijas Bankas preses dienests paziņo, ka baumu komentēšana neietilpstot Latvijas Bankas kompetencē. Vēl pirms pāris mēnešiem baumu komentēšana acīmredzot ietilpa Latvijas Bankas kompetencē, jo toreiz Latvijas Banka ļoti skaidri paziņoja, ka lata devalvācija netiks pieļauta.
Salīdzinot valdības nepārprotamo reakciju uz baumām par lata devalvāciju pirms pāris mēnešiem un izvairīgo nostāju šobrīd, situācija šķiet divdomīga. Šāda valdības locīšanās tikai pielej eļļu ugunij un veicina baumu izplatīšanos, kas var izraisīt jaunu paniku iedzīvotāju vidū un makroekonomiskās situācijas tālāku destabilizāciju. Var saprast, ka amatpersonām ir apnicis komentēt aizvien jaunās baumas par lata devalvāciju, tomēr esošajā nestabilajā makroekonomiskajā situācijā ir nepieciešami atkārtoti skaidri signāli par lata stabilitāti. Arī šajā gadījumā ir nepieciešams skaidrs signāls, ka:
- lata piesaistes kurss eiro tiks saglabāts esošajā līmenī 1 EUR = 0.702804 LVL;
- lata kursa svārstību koridors tiks saglabāts +/- 1% robežās.
Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji, it īpaši tie no mums, kas ir uzklausījuši valdības aicinājumu uzkrāt, nevis tērēt, gaida skaidru signālu par lata stabilitāti. Ja vien pašpasludinātais „stabilitātes garants” jau nav atmetis domu par stabilitātes „garantēšanu”...