Šī ir Pavela Althamera septītā personālizstāde galerijā neugerriemschneider, kas jau trīsdesmit gadu nodrošina dinamismu Berlīnes laikmetīgās mākslas dzīvē. Daudzpusīgā poļu autora ekspozīcija veidota kā skulpturālu formu dārzs, objekti atšķiras pēc mēroga un veidošanas tehnikas. Galerijas telpa ir pārvērsta par mākslinieka salonu – pulcēšanās un pārdomu vietu. Mājīguma sajūtai šeit ir kamīns, ko ieskauj eņģeļu figūras, kuru pozas atgādina antīkās skulptūras un renesanses tēlus. Kompozīcijā ir daudz dažādu formu – mākoņu, dūmu un viļņu –, dažas ir iedvesmojusi Pablo Pikaso Gernika. Šeit ir paklāji, tronim līdzīgs krēsls, vāzes, puķes, deformēti keramikas priekšmeti – kombinējot visvisādus paņēmienus, materiālus un domu graudus, Pavels Althamers rada odu metamorfozēm un radošā procesa nejaušajam raksturam. Šajā vidē viņš ierosina domāt par mīlestību, dziedināšanu un atjaunošanos, taču katrs apmeklētājs var brīvi izvēlēties sev tuvāko interpretācijas šķautni.
Instalācijā mākslinieks "izrakņā" savu pagātni, mēģina izprast tagadni un tiecas uz nākotni, par pamatu izmantojot priekšstatu par mājām. Berlīnes izstādē aplūkojamais salons ir mājas prototips – to Pavels Althamers pašlaik būvē Varšavas nomalē blakus savai darbnīcai. Māksliniekam vienmēr ir bijusi svarīga kopības sajūta – izstādes atklāšanā 1. martā, kad laiks vēl bija vēss, Pavels Althamers jautri plunčājās galerijas pagalmā ierīkotajā, paša apgleznotajā karstajā vannā un aicināja sev pievienoties vernisāžas apmeklētājus. Drosmīgākie arī labprāt ielēca vannā, un visi kopā dziedāja dziesmas, uzturot dzīvesprieka un tuvības garu, kas laikmetīgās mākslas notikumos nav manāms bieži, jo vairākums skatītāju izvēlas saglabāt neitrāla novērotāja, nevis aktīva dalībnieka pozīciju.
Kolektīvās darbības, piemēram, dziedāšana un dejošana, nereti ir Pavela Althamera akciju centrā. Rotaļīgums un nopietnība viņa daiļradē iet roku rokā. Mākslinieks atkal un atkal atgriežas pie idejas par spēli kā darba metodi. Karstā vanna galerijas pagalmā burbuļoja līdz 16. martam. Savos projektos Pavels Althamers regulāri iesaista dažādu kopienu pārstāvjus, atgādinot, ka mākslinieks nekad nav viens un viņam ir nepieciešami domubiedri.