Ekspozīcijā ir pārstāvēti Latvijas fotogrāfijas mākslas klasiķi Egons Spuris un Zenta Dzividzinska, vidējās paaudzes pārstāvis Alnis Stakle un somu fotogrāfs Toumo Maninens. Viņiem līdzās – Kristīnes Kursišas un Kristapa Ģelža instalācijas, kā arī Monikas Pormales un Alvja Hermaņa izrādes Šūkšina stāsti fotodokumentācija.
Veidojot izstādi, kuratores Inese Baranovska un Astrīda Rogule vadījušās no pārdomām – kas cilvēkos rada māju sajūtu, drošību. Vienam tas var būt grezns savrupnams, citam vecvecāku mājoklis vai vienkārša dārza mājiņa, kā atmiņas no bezrūpīgās bērnības, vai sentimentālas ģimenes fotogrāfijas, kas atgādina par dzīves laimīgajiem mirkļiem. Drošības sajūtu veido ne tikai fiziska telpa, bet arī indivīda piederība kādai sociālai grupai, kas dod pleca sajūtu, atbalstu un pārliecību. Par visu šo visplašākajā diapazonā kuratores vēlas stāstīt izstādē Māju sajūta.
Izstāde iepazīstina ar darbiem no Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja krājuma. Darbu lielākā daļa veido topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekciju.
"Visos laikos laikmetīgā māksla ir atspoguļojusi pašreizējo dzīvi un izvēlējusies mākslinieciskos līdzekļus, kas atbilst sava laika sociālajiem, estētiskajiem un tehnoloģiskajiem nosacījumiem. Mūsu dienās laikmetīgai mākslai ir savs raksturs – tā uzrunā ar domas spēku un līdz šim neatzītu estētiku. Lai mākslas darbs kļūtu par atklāsmi, to ir nepieciešams izstāstīt, iekļaujot izstādē, iznesot publiskā telpā. Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijai nav savas mājvietas, jo mums joprojām nav sava laikmetīgās mākslas muzeja, kuram ir jābūt platformai mākslas komunikācijai ar skatītāju. Nevaram gaidīt, kamēr beidzot būs politiskā griba uzcelt Laikmetīgās mākslas muzeju, tāpēc izstāde koncertzālē Cēsis ir lieliska iespēja kaut nelielai mākslas darbu kopai atstāt noliktavas un sarunāties ar skatītājiem," savas pārdomas atklāj Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Atrīda Rogule.
Izstādē Māju sajūta ir pārstāvēti divi spoži Latvijas fotogrāfijas mākslas klasiķi Egons Spuris un Zenta Dzividzinska, kuru askētisko melnbalto fotogrāfiju stilu mēdz klasificēt kā subjektīvo reālismu. Egona Spura fotosērija Rīgas XIX un XX gadsimta sākuma proletāriešu rajons ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā, un tā izceļas ar jūtīgu Grīziņkalna strādnieku rajona vides fiksējumu.
Zenta Dzividzinska darbu sērijā Servitūde šķietami bezkaislīgi fiksējusi vienas dārza mājiņas dzīves hronoloģiju no uzbūves līdz pirmajai dārza ziedēšanai, ražas ievākšanai, rudenim un ziemai, kad atkal jādomā par nākamo gada ciklu. Šo sēriju varam uztvert arī kā himnu latviešu darba tikumam un tradīcijām.
Kristīnes Kursišas instalācija Karmas diagnostika ir ironisks mākslinieces mēģinājums atmūķēt cilvēka nodomu un rīcības seku loģiku: kas uzlabo vai pasliktina mūsu likteni, vai varam savu dzīvi uzticēt zīlēšanas salonam. To var uztvert kā izaicinājumu mūsdienu cilvēka eksistenciālo tēmu stereotipiem.
Režisora Alvja Hermaņa un mākslinieces Monikas Pormales kopdarbs – Maskavas Nāciju teātrī 2010. gadā iestudētā izrāde Šukšina stāsti – bija spilgts mākslas notikums, kas saglabājies fotodokumentācijā. Dziļas Krievijas nomales laucinieku sadzīvē atklājas visu jūtu gamma un vispārcilvēciskās vērtības.
Kā akcents izstādes kopnoskaņai izvēlētas divas Kristapa Ģelža instalācijas – “Trīs grācijas” un “Stumbrs”. Tas, ko ar šiem darbiem ir vēlējies pateikt mākslinieks, lai paliek kā vingrinājums skatītāja radošai iztēlei.
Starptautisku atzinību guvušā vidējās paaudzes fotogrāfa Aļņa Stakles uzmanības fokusā ir mazpilsētu necilie nostūri un privātmājas, kuru mēnesnīcā fiksēti apgaismotie logi liekas reizē aicinoši un bezgala tāli. Attēli fascinē ar netveramu dvēselisku siltumu, kas mijas ar nostalģiskām skumjām.
Kā īpašu piedevu šai Latvijas mākslinieku darbu izlasei izstāde piedāvā Somijas fotogrāfa Toumo Maninena skatu no malas – fotogrāfijas, kas spilgti portretē dažādas neatkarīgās sociālās kopienas Latvijā. Te jūtams spēks un lepna pašapziņa.
Izstāde ir skatāma bez maksas koncertzāles Cēsis mākslas galerijā, Raunas ielā 12, darba dienās 12.00–18.00, brīvdienās 12.00–16.00, kā arī pasākumu laikā.