Kauņas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gads ar pēdējo enerģijas šalti – plašu un raibu slēgšanas nedēļas nogales programmu no pilsētas teiksmainā zvēra meklēšanas spēles līdz Eiropas intelektuāļu diskusijai visas dienas garumā Vītauta Dižā Universitātē ar Lietuvas, Latvijas, Polijas un Rumānijas prezidentu ievadpaneli ar secinājumu, ka "Eiropas nākotne ir tagad", no Ukrainas mākslinieku brīvības kliedziena Pasta namā līdz episkajam noslēguma šovam Žalgiris arēnā, apmeklētājiem pa ceļam vēl iegriežoties Kauņas fotogalerijā apskatīt izstādi Cilvēka ģimene, ko kurators Edvards Šteihens pirmoreiz atklāja Ņujorkas Modernās mākslas muzejā 1955. gadā, – oficiāli ir noslēdzies. Šo statusu Kauņa dalīja ar Ešu pie Alzetes.
Par nākamā, 2023. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām ir pasludinātas trīs pilsētas – Vesprēma Ungārijā, Timišoara Rumānijā un Eleisīna Grieķijā.
Personīga aizrautība
Atklājot Kauņas 2022 gadu, projekta vadītāja, kultūras menedžere un mākslas kuratore Virģinija Vitkiene, kolēģim Jegoram Jerohomovičam janvārī teica: "Eiropas kultūras galvaspilsēta ir olimpiska mēroga pasākums kultūrā." Ir patiess prieks par kaimiņiem, kuriem izdevies šo "olimpisko mērogu" piepildīt ar dziļu un būtisku saturu, piedāvājot gan intelektuālo vilkmi, gan vienkārši prieku, kas nav mazāk svarīgi. Pandēmijas asociālie gadi un jaunā iracionālā vainas sajūta par karu Ukrainā veidojusi cilvēkos savādu izjūtu mistrojumu, kas liek no jauna mācīties kopā publiskajā telpā piedzīvot prieku. Kauņas kultūras gada organizatori uz kolektīvā dzīvesprieka atjaunošanu likuši diezgan lielu akcentu. "Taču daudz vairāk nekā par filosofiju, metodoloģiju un stratēģiju es domāju par to, ka Kauņai būtu jākļūst par laimīgāku cilvēku pilsētu. Mums pietrūkst smaidu un laimes sajūtas, mēs joprojām mēdzam domāt pārāk sarežģīti, mēs pārāk cenšamies pasargāt sevi no citiem, mums ir pārāk daudz aizdomu pret citiem. Mums ir pārāk daudz kompleksu. Kultūra var palīdzēt tikt ar to galā. Ja cilvēks ir laimīgs, viņš arī citiem ļauj justies laimīgiem," atklājot Kauņas 2022 programmu, gada sākumā sacīja Virģinija Vitkiene.
Satiekot Kauņas 2022 programmas kuratorus slēgšanas konferencē un dzirdot viņu īsās, bet tik saturīgās un aizrautīgās "atskaites", kļuva acīmredzama lietuviešu veiksmes stāsta galvenā atslēga. Eiropas kultūras gads Kauņā pirmām kārtām tika rīkots sev – savas pilsētas dažādu apkaimju iedzīvotājiem, nevis Eiropas birokrātu atskaišu ķeksītim. Iespējams, taisnība tam taksistam, kurš, vedot savā mašīnā
Virģiniju Vitkieni, neviltotā pārsteigumā esot atzinies, ka domājis – būs "parastie garlaicīgie kultūras pasākumi", bet bijis tik daudz interesantu notikumu! Brīvdabas izrāde vienā pilsētas daļā, vēl kaut kas – citā. Viņš nezinājis, ka varot būt arī tā.
Komanda programmu Kauņa 2022 ir gatavojusi piecus gadus. Šis laiks un pasaules pievērstā uzmanība pirmām kārtām izmantota, lai apzinātu un izstudētu savas pilsētas kultūras mantojuma parādus, dziedētu rētas, visi kopā mācītos izprast laikmetīgo mākslu un iesaistītu bērnus un jauniešus kā potenciālos kultūras lietotājus nākotnē. Programma bija izdevusies reizē "olimpiska" un ļoti intīma.
Ieguldījums pilsētas apziņā
"Tā nav preses konference, simpozijs vai seminārs, tā ir saruna. Mēs gribam, lai tā būtu tik neformāla, cik vien iespējams," preses konferences vadītājs uzdeva toni, kas bija raksturīgs visai Kauņas 2022 programmai.
"Es esmu patiešām priecīga, jo ir sajūta, ka kultūras partneri un pilsētas iedzīvotāji neuzskata, ka kaut kas ir beidzies. Visa pilsēta ir tik enerģizēta un iedvesmota turpināt šo īpašo ceļojumu," atklājot Kauņas 2022 noslēguma preses konferenci, sacīja Virģinija Vitkiene.
"Varu pasludināt Kauņas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu par veiksmi. Nav tā, ka mēs vieni paši to sakām, to saka visi. Vakar braucu ar taksometru, un šoferis stāstīja, cik priecīgi ir Kauņas iedzīvotāji, jo domājuši, ka Kauņa – Eiropas kultūras galvaspilsēta – tas būs kaut kas šausmīgi garlaicīgs, kā jau parasti kultūras notikumi ir, bet, nē, šoreiz bijis ļoti pārsteidzoši un interesanti." Kultūras notikumi esot bijuši dažādos pilsētas rajonos upes krastā, kur parasti nekas tāds nav piedzīvots, – priecājies taksists. "Viņi ir izauguši kopā ar Kauņu – Eiropas kultūras galvaspilsētu un izauguši par profesionāļiem," secina kuratore.
"Programmas stratēģija tika veidota piecus gadus. Mūsu mērķis nebija izveidot fascinējošu kultūras programmu, bet radīt pārmaiņas savā pilsētā, savas pilsētas apziņā un pilsētnieku sirdīs. Esmu ļoti pateicīga ikvienam kuratoram, jo viņi ne tikai piedāvāja Eiropas kultūras galvaspilsētas komisijai iekārojamu, vilinošu pieteikumu, bet arī veltīja tai piecus gadus ļoti, ļoti smaga darba," saka Kauņas 2022 vadītāja.
"Eiropas kultūras gadu programmās nav ierasts iekļaut arhitektūras un mantojuma piedāvājumu," savās pārdomās par arhitektūras lomu Kauņas 2022 programmā uzsvēra kuratore Vilte Migonīte-Petruliene, kuras iedvesmas avots bijis ap 6000 modernisma ēku, kas paglābušās no pagājušā gadsimta abiem kariem. 2015. gadā Kauņas modernisma arhitektūra tika iekļauta UNESCO aizsargājamā pasaules kultūras mantojumā, tas bija starta impulss, lai lietuviešu arhitektūras vēsturnieki un kultūras mantojuma pētnieki pastiprināti pievērstos šai unikālajai mantojuma daļai. "Cilvēku piederība pilsētai kļuva par mūsu galveno vērtību. Mūsu galvenais mērķis bija uzrunāt vietējo komūnu. Tas nebija viegli. Mēs sākām kolekcionēt vietējo iedzīvotāju stāstus un autentiskos artefaktus, lai pārliecinātos, cik viņiem ir nozīmīgs šis vēsturiskais mantojums," atceras Vilte Migonīte-Petruliene. Mantojuma apzināšana kļuvusi arī par tiltiņu uz laikmetīgo mākslu – sadarbībā ar Kauņas un starptautiskajiem māksliniekiem radīti vairāk nekā 500 Kauņas modernisma iedvesmotu mākslas darbu. "Runājot par gūtajām mācībām, sapratām, ka rūpēties par vēsturisko mantojumu ir ārkārtīgi sarežģīti un grūti, tāpēc ka par to ir atbildīgas ne tikai oficiālās institūcijas, bet arī pati kopiena."
Uzticēties, ļaut kļūdīties
Atmiņu biroja kuratores Daivas Citvarienes uzdevums ir bijis vākt, apkopot un izvērtēt ne tikai tos stāstus, ar kuriem var lepoties, bet arī tos, kas joprojām ir neērti, sarežģīti, atšķetināmi un grūti integrējami laikabiedru apziņā. "Tas bija ļoti garš, interesants un bagātinošs ceļojums," atminas kuratore. "Ir tik skumji, ka mums par karu ir jārunā atkal," saka Daiva Citvariene, atsaucoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kad pirms pieciem gadiem kuratore ar komandu ir sākusi gatavot Atmiņu biroja programmu, viņa ir secinājusi, ka kolektīvajā atmiņā ir nopietnas plaisas. Daiva Citvariene, kura nemaz neslēpj, ka komanda ir piekususi no garā un sarežģītā ceļojuma, izvirzīja par mērķi tās mazināt. "Bija ļoti daudz stāstu – īpaši tādi, kas attiecas uz pilsētas multietnisko iedzīvotāju daļu –, kurus mums vajadzēja izstāstīt. 2017. gadā, kad sākām projektu, mēs savācām daudz liecību, īpaši no holokaustā izdzīvojušajiem. Kopiena ir smagi cietusi no diviem režīmiem, un tas prasīja daudz pūļu – atzīt brūces, kas ir jādziedina. Mums bija svarīgi atgādināt Eiropas sabiedrībai, cik būtiski ir mācīties no visām vēstures stundām," stāsta kuratore, salīdzinot vēstures pieredzes apzināšanu ar fēniksa pacelšanos no pelniem. "Atmiņu programma ir projekts, pēc kura Kauņa nekad vairs nebūs tāda pati kā agrāk," saka kuratore.
"Ap 2015. gadu, kad sākām gatavoties Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam, daudzas vēsturiskās tēmas Lietuvā vēl bija tabu, īpaši holokausts un Otrais pasaules karš. Tāpēc mēs sev izvirzījām mērķi – mākslas valodā stāstīt stāstus, kuriem publiskajā telpā netiek veltīta pietiekama uzmanība. Mēs gribējām sagraut mītu par Kauņu kā vislietuviskāko Lietuvas pilsētu, dodot vietu atvērtajam, citādajam un empātijai, kas ir tik nepieciešama mūsdienu pasaulē," kaunaspilnas.lt 2022. gada 19. augustā sacījusi Daiva Citvariene. Viņasprāt, Kauņa vienmēr ir bijusi kā Bābeles tornis, kuru cēluši dažādu nacionalitāšu, reliģiju un kultūru cilvēki, "un tas ir bijis pilsētas spēks un veselība". Pilsētas stāstīšanas festivālā ar savām liecībām vienkopus pulcināti dažnedažādi ļaudis – mākslinieki, bibliotekāri, vietējo kopienu pārstāvji. "Īpaši Ukrainas kara kontekstā mums ir ļoti svarīgi visai Eiropai atgādināt vēsturē pieļautās kļūdas. Mēs nedrīkstam palikt akli pret uzvarētāju noziegumiem, un mums ir jāatgādina, ka Otrais pasaules karš nebeidzās 1945. gadā. Komunisma režīma noziegumi ir viens no iemesliem, kāpēc ļaunums joprojām ir tik stiprs," uzsver Daiva Citvariene.
Fluxus laboratorijas kuratore Aiste Ptašinskaite-Paukšte: "Kad es domāju, ko lai pastāstu par savu programmu, pirmie prātā nāca skaitļi, bet kopienas programma nenozīmē skaitļus. Mēs projekta laikā sasniedzām tūkstošiem cilvēku, bet tas nav svarīgākais. Būtiskākais ir ietverts Fluxus laboratorijas manifestā, kas bija mūsu vīzija, bet tagad jau – realitāte".
"Kopienas ir atvērti cilvēki, kuri vēlas darboties, kuriem rūp sava dzīves telpa un dārga ir dzīve. Cilvēki, kuri vēlas saistīties ar citiem cilvēkiem, lai dzīvi padarītu vieglāku un krāsaināku. Kuri savieno dažādas jomas un to nenožēlo. Kuri meklē piedzīvojumu savā dzīvesvietā. Kuri nebaidās kļūdīties. Kuri meklē intrigu un noslēpumu ikdienas dzīvē. Kuri nebaidās to darīt paši, kā arī lūgt palīdzību. Kuri novērtē bagātību, kas rodas nevis no naudas, bet brīvprātības principa un labprātīga ieguldījuma. Kuri meklē vienkāršību (..) un nebaidās no vienkāršības un pārmaiņām. Kuri vienādo mākslas un dzīves valodu. Kuri mēģina izvilkt kaimiņus no ikdienas dzīves rutīnas."
Aiste Ptašinskaite-Paukšte ir pārliecināta, ka šie principi Kauņā turpmāk būs spēkā vienmēr, jo jau tagad kopienu līderi vaicājot – ko darīsim tālāk?
Kā vienu no lielākajiem programmas Fluxus laboratorijas ieguvumiem kuratore izceļ piecu gadu laikā apzināto Kauņas nomaļu potenciālu – tirgus, vecus kinoteātrus, kuros var notikt nelieli kultūras pasākumi: koncerti, performances un mākslas izstādes. "Liela daļa mūsu projekta notikumu ir īstenoti nevis centrā, bet nomalēs. Virģinijas Vitkienes minētā saruna ar taksistu, es ceru, ir tikai viens piemērs, kā kultūra spēj sasniegt cilvēkus, kuri līdz šim ir domājuši, ka viņiem nepatīk laikmetīgā māksla. Tagad viņiem bija iespēja to piedzīvot savā dzīvesvietā," gandarīta ir kuratore. Aistes Ptašinskaites-Paukštes padoms nākamajām Eiropas kultūras galvaspilsētām: "Atcerēties, ka ikkatrai pilsētai ir savas kopienas ar savu vēsturi un tradīcijām, un ir jārada tām iespēja radošā veidā atklāties, ņemot vērā, ka kopienas vienmēr ir gan process, gan spēle. Neaizmirst spēlēties ar kopienām!"
Iekāpt Kauņas nākotnē
Vienīgais veids, kā prognozēt, kāda varētu būt dzīve Kauņā pēc 20 un 50 gadiem, ir iepazīties, runāt un vienkārši pavadīt laiku kopā ar jauniem cilvēkiem – ir pārliecināta programmas Kauņas izaicinājums kuratore Aurēlija Prašmuntaite. "Tā nav programma jauniešiem, bet pašu jauniešu veidota programma," uzsver Aurēlija Prašmuntaite. Piecu gadu laikā viņi ir izauguši, un vairākiem no viņiem jau pašiem ir bērni. Ir radītas vairākas platformas, kurās jaunieši var aktīvi piedalīties kā kultūras radītāji. Aurēlija Prašmuntaite ir lepna un gandarīta, uzsverot, ka sešu gadu laikā īstenotās jauniešu programmas rezultātā jau ir izveidojusies pēctecība – Kauņas 2022 apmācītie jaunie kuratori jau absolūti patstāvīgi veido programmas un strādā tālāk ar tagadējiem jauniešiem. "Viņi ir izauguši kopā ar Kauņu – Eiropas kultūras galvaspilsētu, izauguši par profesionāļiem un izvēlē saistīt savu dzīves mērķi ar kultūru saskata vērtību," secina kuratore. Piemēram, jaunie kuratori ir aktīvi iesaistījušies jau pazīstamā elektroniskās mūzikas festivāla Audra organizēšanā. Tas Kauņā pulcē vairāk nekā 60 000 cilvēku. Sākuši no pasākumu izveides 15–100 cilvēkiem, nu jau viņi ir spējīgi kūrēt pasākumus tūkstošiem cilvēku lielai auditorijai. Kauņas izaicinājuma praksi ir izgājuši ap 20 000 radošu jauniešu. "Galvenais bija radīt piemērotu izglītojošo vidi un viņiem uzticēties. Ļaut kļūdīties un mēģināt atkal, būt drosmīgiem," pieredzē dalās kuratore Aurēlija Prašmuntaite.
Kontrakts ar pilsētu
Jāatgādina, ka visa Kauņas 2022 vizuālā identitāte ir pašu Kauņas dizaineru radīta, kā uzsver komanda: "Netika pieaicināti nekādi starptautiskie guru. Mūsu dizaineri ir vislabākie." Programmas Dizainējot laimi kuratore Donata Jutkiene stāsta, ka galvenais mērķis bijis parādīt, ka "dizains nav tikai skaistu lietu estētiskā pieredze, bet attiecības starp cilvēkiem, pašos cilvēkos un starp cilvēkiem un vidi". Kuratore ir pārliecināta – jo "cilvēki savā vidē jūtas komfortablāk, jo viņi ir laimīgāki". Protams, iekļaujot arī ilgtspējas aspektu. Liels akcents likts arī uz to, lai mākslas faktus padarītu pieejamākus visām sociālajām grupām, jo sevišķi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šogad plānotā Starptautiskā laimes diena, kas aicinātu pilsētniekus būt uzmanīgākam citam pret citu, solidarizējoties ar Ukrainas brīvības cīņu, tika pārdēvēta par Brīvības dienu un veltīta ukraiņu kultūrai.
"Runājot par mācību stundām, šie gadi parādīja, cik ļoti elastīgiem mums ir jābūt, lai reaģētu uz notikumiem pasaulē. Svarīgi ir nebaidīties mainīt plānus un idejas," pieredzi, kurā iejaucās gan kovidpandēmija, gan karš Ukrainā, summē Donata Jutkiene.
Kauņas mīta triloģijas režisors Ģedimins Šeduikis atšķirībā no pārējās Kauņas 2022 komandas aktīvi pieslēdzies tikai gadu. Kauņas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gads ar episki krāšņu uzvedumu Kontrakts tika slēgts 26. novembrī Žalgiris arēnā. Tā darbība, aizlaiku tēliem izcīnot gaismas un tumsas cīņas un topot par atvērtiem Kauņas iedzīvotājiem ar jauno kontraktu kabatā, tika izspēlēta ūdenī līdz potītēm. Šova dalībnieki, pārvarot ūdens pretestību, radīja nepārejošu dinamisku spriedzi. Programmas Kauņas mīts kurators Rītis Zemkausks iepazīstina ar dažiem kontrakta punktiem. Viņa radošā grupa cer, ka Kauņas 2022 laikā vietējie iedzīvotāji un arī viesi ir noslēguši ar pilsētu jaunu līgumu: ikviena pilsēta ir skaista; ikviena pilsēta grib būt laimīga nākotnē; ikviena pilsēta ir cietusi pagātnē; cilvēki, kurus mēs nepazīstam, arī ir labi cilvēki. "Tas at klāj veidu, kā mēs domājam un ko vēlamies panākt," saka Zemkausks. Viņa komanda radījusi arī Kauņas mītiskā zvēra smaržu. "Smaržas vienmēr saistās ar luksusu, smalkām lietām. Mūsu smaržās ir īsta pilsēta. Un tā nav tikai salda. Kad mēs radījām šīs smaržas, mēs domājām par reālām pilsētas smaržām: zāles smaržu, asfaltu, iespējams, pat urīna dvaku, svaigu veļu... Par visu, kas ir pilsēta. Šī mazā pudelīte izsaka arī visas Kauņas 2022 programmas, visu, ko esam teikuši un darījuši visus šos piecus sešus gadus," stāsta Zemkausks. "Kas ir šis mītiskais zvērs? Tā ir pilsētas metafora, kurā mēs dzīvojam. Mēs esam tās asinsrite, vēnas, kauli un āda. Tas ir brīnišķīgs radījums, kas pastāvēs vienmēr."