Šogad Valsts policijas amatpersonas jau prognozēja noziedzības līmeņa pieaugumu saistībā ar smagajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Domājams, ka augs arī nepilngadīgo noziedzība un šāda tendence jau ir iezīmējusies. Pirmā pusgada laikā nepilngadīgie ir izdarījuši 648 noziegumus, kas ir par 41 vairāk nekā šajā pašā periodā pagājušogad. Kādus noziegumus izdara mūsu bērni? Galvenokārt tās ir zādzības (lielākā daļa), laupīšanas un huligānisms, taču satraukumu izraisa tendence aizvien palielināties to noziegumu skaitam, kas ir izdarīti grupās (katrs trešais jeb 32,4%), alkohola vai narkotisko vielu reibumā (katrs ceturtais jeb 23,7%).
Pētījumi rāda, ka galvenie cēloņi tā saucamajai „ielu” bērnu problēmai, nepilngadīgo noziedzībai un arī vardarbībai pret bērniem ir maznodrošināto un nelabvēlīgo ģimeņu skaita pieaugums Latvijā, liels šķirto ģimeņu skaits, skolu pedagogu neprofesionāla attieksme pret problēmbērniem, sabiedrības vērtību sistēmas maiņa (ģimene ir pārstājusi būt vērtība un bērns tiek uztverts kā nasta), nepietiekami sagatavots personāls darbā ar riska grupas bērniem. Visas augstākminētās problēmas nav iespējams atrisināt tikai valsts vai tikai skolas, vai tikai ģimenes ietvaros, tas var būt tikai kopīgu pūļu rezultāts.
Šodien lielai daļai Latvijas ģimeņu pēc produktu, apģērba iegādes un komunālajiem maksājumiem nepietiek vairs ne bērnu kabatas naudām, ne krājkasītēm. Laiks un tirgus attiecības, kas ienākušas mūsu ikdienā ir izvirzījušas vecākiem jaunas problēmas. Viņi ir ievilkti skolās (un pat bērnudārzos) notiekošajos „lupatu” karos, kur par munīciju kalpo „arvien jaunāki mobilie telefoni”, „pēdējās paaudzes datori”, „firmas krosenes” un citas par naudu nopērkamas lietas. Bērns bieži šajā karā uzvedās kā viltīgs karavadonis, kurš savu mērķu sasniegšanai izmanto gan melus, gan šantāžu, gan citus „pieaugušo kara” elementus. Diemžēl vienkāršākais vecākiem pieejamais variants te ir atpirkties. Vienkāršākais, bet viskļūdainākais.
Bieži nepilngadīgie noziedznieki ir jau pietiekami „izglītoti” un saprot, ka var palikt nesodīti, ko savukārt izmanto arī pieredzējuši noziedznieki, iesaistot bērnus noziegumu izdarīšanā. Ar ko viņi piesaista mūsu bērnus, ko viņi var sniegt tādu, ko nevar vecāki un sabiedrība? Protams, lielākā daļa atbildības par bērna audzināšanu gulstas uz ģimeni un skaidrs, ka ir vecāki, kas pret šo pienākumu izturas pavirši. Tikai šī gada pirmajos sešos mēnešos Nepilngadīgo lietu inspekcija ir sastādījusi 1521 administratīvo protokolu par vecāku pienākumu nepildīšanu. Tomēr sava daļa darba ir jāpadara arī valstij. Mums ir izveidota vesela Ģimenes un bērnu lietu ministrija. Kādam nolūkam? Vai lai iekārtotu darbā pozitīvisma kampaņu uzvarētājus? Koordinācija starp valsts iestādēm, kā arī starp valsti un nevalstiskajām organizācijām vēl joprojām klibo.
Satraukumu izraisa arī straujiem soļiem pieaugošā tendence, kad bērni kļūst par pieaugušo varmācības, tajā skaitā seksuālās vardarbības upuriem. Mēs visi ļoti emocionāli reaģējam uz tādiem notikumiem – ķīmiskā kastrācija, visparastākā kastrācija, mūža ieslodzījums…vai nāvessods. Taču bieži šie noziegumi notiek mums blakām, un, ja mēs būtu lieku (vai patiesībā ne lieku) reizi pievērsuši aizdomīgiem faktiem uzmanību un apjautājušies, nevis vienaldzīgi nelīduši citu darīšanās, tad varbūt tādu noziegumu būtu mazāk.
Aicinu vecākus būt modriem, interesēties, par bērnu sekmēm skolā, interesēties, ar ko Jūsu bērns draudzējas un kā pavada brīvo laiku, izskaidrot viņam, kā jāuzvedas bīstamās situācijās, un, protams, pārbaudīt, vai šajās tumšajās rudens dienās Jūsu bērnam ir atstarotājs. Veiksmīgu visiem dienu!